aizstīdzēt
Lietojuma biežums :
aizstīdzēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizstīdzu | aizstīdzam | aizstīdzēju | aizstīdzējām | aizstīdzēšu | aizstīdzēsim |
| 2. pers. | aizstīdzi | aizstīdzat | aizstīdzēji | aizstīdzējāt | aizstīdzēsi | aizstīdzēsiet, aizstīdzēsit |
| 3. pers. | aizstīdz | aizstīdzēja | aizstīdzēs | |||
Pavēles izteiksme: aizstīdzi (vsk. 2. pers.), aizstīdziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizstīdzot (tag.), aizstīdzēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizstīdzētu
Vajadzības izteiksme: jāaizstīdz
Stīdzot aizstiepties (līdz kādai vietai, kādā virzienā) — par augiem.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ir Daugavas skices — palienes un ceļš, zāles kušķi, krūmu puduri un gaisīgi mākoņi virs tiem, — līnijas aizstīdz no bezgalības bezgalībā.
- Šī pētījuma kontekstā Grēgorija Palamas radošā darbība ir īpaši nozīmīga, jo viņa teorētiskie darbi uzskatāmi par hēsihasma koncepta centrālo asi, kas sevī apkopo gan pagātnes ( līdz XIV gs.) domātāju un teologu atziņas, gan aizstīdz atsaucēs līdz XIX gs., īpašu uzmanību izpelnoties XX un XXI gs. reliģiju pētnieku vidē.
- Dzimtas koks, kas izpētīts sešās paaudzēs, ir tā izaudzis, ka koka saknes un zari aptver nu jau visu Latviju un pat aizstīdz ārpus tās.
- Loks pamanīja, ka Silgai no pakrūtes stīdz tieviņš sidraba pavediens, un atskatījies redzēja, ka tas aizstīdz nesaskatāmā tālumā, un blakus tam ieraudzīja otru sidrabainu pavedienu un pārsteigts atklāja, ka tas stīdz iz viņa paša pakrūtes."
- Dūmi aizstīdz caurvējā.