aizslēģot
aizslēģot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizslēģoju | aizslēģojam | aizslēģoju | aizslēģojām | aizslēģošu | aizslēģosim |
| 2. pers. | aizslēģo | aizslēģojat | aizslēģoji | aizslēģojāt | aizslēģosi | aizslēģosiet, aizslēģosit |
| 3. pers. | aizslēģo | aizslēģoja | aizslēģos | |||
Pavēles izteiksme: aizslēģo (vsk. 2. pers.), aizslēģojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizslēģojot (tag.), aizslēģošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizslēģotu
Vajadzības izteiksme: jāaizslēģo
Aizverot, aizliekot logam priekšā slēģus, aizdarīt (logu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jaunbūvē jau namiem aizslēģoti logi, un ielās neredz gājējus.
- es sapratu, kas visu slēgs ciet, aizslēģos, neviens iekšā netiks.
- Nu jau sen kā Himmelšmita māja aizslēģota, no Vāczemes ne zilbes kopš trīsdesmit devītā gada.
- Bērns žāvādamies veras aizslēģotajā logā.
- Stāvēju pie loga ( kaut aizslēģota), pēc tam piegāju pie galda.