aizsaitēt
aizsaitēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizsaitēju | aizsaitējam | aizsaitēju | aizsaitējām | aizsaitēšu | aizsaitēsim |
| 2. pers. | aizsaitē | aizsaitējat | aizsaitēji | aizsaitējāt | aizsaitēsi | aizsaitēsiet, aizsaitēsit |
| 3. pers. | aizsaitē | aizsaitēja | aizsaitēs | |||
Pavēles izteiksme: aizsaitē (vsk. 2. pers.), aizsaitējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizsaitējot (tag.), aizsaitēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizsaitētu
Vajadzības izteiksme: jāaizsaitē
Saitējot aizsiet; saitējot sastiprināt.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mājai durvis rūpīgi aizsaitētas ar striķi.
- 16 reizes aizsaitēja apavu auklas;
- Es drošāk jutos tērpta kimono, un vīram pret to nekas nebija iebilstams, taču kājās es pēc Jamavaki kundzes saprātīgā ieteikuma āvu grūti uzvelkamus, vēl grūtāk aizsaitējamus un pavisam sarežģīti novelkamus eiropiešu apavus.
- Droši vien vainīgi kūdītāji, kam laikam jāaizsaitē mutes.
- Interesanti , ka , ja zābaki ir ar auklām , tad tām jābūt glīti aizsaitētām tā dara solīdas firmas