aizsērt1
aizsērt 1. konjugācijas darbības vārds; novecojis, transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizseru | aizseram | aizsēru | aizsērām | aizsēršu | aizsērsim |
| 2. pers. | aizser | aizserat | aizsēri | aizsērāt | aizsērsi | aizsērsiet, aizsērsit |
| 3. pers. | aizser | aizsēra | aizsērs | |||
Pavēles izteiksme: aizser (vsk. 2. pers.), aizseriet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizserot (tag.), aizsēršot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizsērtu
Vajadzības izteiksme: jāaizser
Iesākt sērt (riju), bet nepabeigt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Velns vienreiz apņēmies Daugavu aizsērt vairāk vietās.