aizraust
aizraust 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizraušu | aizraušam | aizrausu | aizrausām | aizrausīšu | aizrausīsim |
| 2. pers. | aizraus | aizraušat | aizrausi | aizrausāt | aizrausīsi | aizrausīsiet, aizrausīsit |
| 3. pers. | aizrauš | aizrausa | aizrausīs | |||
Pavēles izteiksme: aizraus (vsk. 2. pers.), aizrausiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizraušot (tag.), aizrausīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizraustu
Vajadzības izteiksme: jāaizrauš
1.Raušot attālināt.
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Raust prom; raušot aizgādāt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
2.Raušot (ko) virsū, priekšā, aizpildīt (vagu, nelielu bedri u. tml.).
2.1.nepabeigtas darbības nozīme Raust ciet.
2.2.Raušot (ko) priekšā, aizsprostot; raušot novietot (kam priekšā).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — Tad, ar šo zaļo dēļu gabalu aizraususi mežmalā savus bērnus, es būtu zaudējusi prātu!
- Soka – vajadzēs aizraust vēļ.
- I jīm vajadzēja aizraust.
- Bedres tika aizraustas, bruņurupucis atgriezās okeānā, tālāko darbu atstājot karstajai saulei, - un nu zem kveldām dienvidu debesīm baloja tikai sarakņātais salas liedags.
- — to nu gan nevajadzēja, tā tak bēru dziesma, to katrs saprata — kad kapā guldīs, tad nebūs vairs laika, tad ātri aizrausīs ar smiltīm turpat grāvī…