aizrūcināt
aizrūcināt 3. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizrūcinu | aizrūcinām | aizrūcināju | aizrūcinājām | aizrūcināšu | aizrūcināsim |
| 2. pers. | aizrūcini | aizrūcināt | aizrūcināji | aizrūcinājāt | aizrūcināsi | aizrūcināsiet, aizrūcināsit |
| 3. pers. | aizrūcina | aizrūcināja | aizrūcinās | |||
Pavēles izteiksme: aizrūcini (vsk. 2. pers.), aizrūciniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizrūcinot (tag.), aizrūcināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizrūcinātu
Vajadzības izteiksme: jāaizrūcina
1.intransitīvs; parasti formā: trešā persona Rūcinot attālināties.
Avoti: LLVV, MLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — Rūdis piecērt durvis un aizrūcina.
- Vadītājs paņēma naudu un, nesakot ne vārda, aizrūcināja tālāk, atstājis Māršu klepojam izplūdes gāzu mākonī.
- Naktis gan joprojām turējās vēsas, un svētdienas vakarā mani tuvie un tālie kaimiņi cits pēc cita beidza rosīties dārzos, pieslēdza vārtiņus, sasēda braucamrīkos un aizrūcināja uz pilsētu.
- Visapkārt klusināts miers , pa retam aizrūcina kāda mašīna
- Ahims pārmauc pāri upei un aizrūcina pa starutu ( tas ir vienīgais ceļš uz pacēlumu) skatīties, es palieku un mēģinu kautko vēl kartē sapīpēt.