aizrīt
aizrīt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; lieto: retiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizriju | aizrijam | aizriju | aizrijām | aizrīšu | aizrīsim |
| 2. pers. | aizrij | aizrijat | aizriji | aizrijāt | aizrīsi | aizrīsiet, aizrīsit |
| 3. pers. | aizrij | aizrija | aizrīs | |||
Pavēles izteiksme: aizrij (vsk. 2. pers.), aizrijiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizrijot (tag.), aizrīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizrītu
Vajadzības izteiksme: jāaizrij
Ēdot (kāri, negausīgi), strauji norīt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- anu un " aizrij?
- Mirējam kaklā stāvot neaizrijams kumoss
- Mir jam kakl st vot neaizrijams kumoss
- Ēdieni tik gardi un saldeni, ka mēli vēlies aizrīt.