aizpelēt
Lietojuma biežums :
aizpelēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
aizpelēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
Iesākt pelēt; iepelēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri