aizpērties
Lietojuma biežums :
aizpērties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda
Locīšana
1.Spārnus spēcīgi vēcinot, nepaceļoties vai tikai mazliet paceļoties gaisā, attālināties (par putniem).
1.1.Ar grūtībām ejot, braucot (pa smilšainu, dubļainu, staignu ceļu), attālināties, vai aizkļūt (kur, līdz kādai vietai).
Avoti: LLVV, MLVV
Korpusa piemēri