aizmūrēt
aizmūrēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizmūrēju | aizmūrējam | aizmūrēju | aizmūrējām | aizmūrēšu | aizmūrēsim |
| 2. pers. | aizmūrē | aizmūrējat | aizmūrēji | aizmūrējāt | aizmūrēsi | aizmūrēsiet, aizmūrēsit |
| 3. pers. | aizmūrē | aizmūrēja | aizmūrēs | |||
Pavēles izteiksme: aizmūrē (vsk. 2. pers.), aizmūrējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizmūrējot (tag.), aizmūrēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizmūrētu
Vajadzības izteiksme: jāaizmūrē
1.Mūrējot aizdarīt, aizpildīt.
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Mūrēt ciet.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- par ko tagad tikai ielas fasādē liecina aizmūrētās bijušo vārtu ailes,
- Jo tad es aizmūrēšu caurumu pavisam ciet un vīlies došos mājup.
- Kad mātīte ir ielīdusi alā, tēviņš ieeju aizmūrē gandrīz līdz galam.
- Zem altāra atrodas kripta mirušajiem, kuru aizmūrēja 1831. gadā.
- Viņas darbnīcā kādreiz izbūvētās durvis uz iecerēto verandu dienvidu pusē kolhoznieki bija aizmūrējuši.