aizmēzt
aizmēzt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizmēžu | aizmēžam | aizmēzu | aizmēzām | aizmēzīšu | aizmēzīsim |
| 2. pers. | aizmēz | aizmēžat | aizmēzi | aizmēzāt | aizmēzīsi | aizmēzīsiet, aizmēzīsit |
| 3. pers. | aizmēž | aizmēza | aizmēzīs | |||
Pavēles izteiksme: aizmēz (vsk. 2. pers.), aizmēziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizmēžot (tag.), aizmēzīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizmēztu
Vajadzības izteiksme: jāaizmēž
1.Mēžot aizvākt, aizslaucīt (mēslus, gružus, netīrumus).
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Mēzt prom.
1.2.pārnestā nozīmē Iznīcināt, novērst (parasti parādības sabiedrībā).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šo jautājumu aizmēž iespēja pašam sevī pazīt Dostojevska tēlu miglaino pasauli.
- Tūlīt, tūlīt arī komunistiskā partija tiks aizmēzta vēstures mēslainē.
- Tur pagātne bija jāaizmēž ne vien tāpēc, ka novecojusi,
- — kad lielais nāves eņģelis ar savu melno spārnu mani aizmēzīs nebūtībā,
- Es tādus mēžu prom, kā rudens aizmēž mūsu ilgas mēslainē.