aizlauzt
aizlauzt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | aizlaužu | aizlaužam | aizlauzu | aizlauzām | aizlauzīšu | aizlauzīsim |
2. pers. | aizlauz | aizlaužat | aizlauzi | aizlauzāt | aizlauzīsi | aizlauzīsiet, aizlauzīsit |
3. pers. | aizlauž | aizlauza | aizlauzīs |
Pavēles izteiksme: aizlauz (vsk. 2. pers.), aizlauziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizlaužot (tag.), aizlauzīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizlauztu
Vajadzības izteiksme: jāaizlauž
1.Iesākt lauzt, bet nenolauzt.
1.1.pārnestā nozīmē Iedragāt, bīstami vājināt (veselību), mazināt (spēkus); satricināt (psihiski).
1.2.parasti formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta) Pēkšņi pārtraukt (balsi, balss skaņas).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pasaulē ir miljoniem aizlauztu dvēseļu, kuras nespēs vairs dziedēt nekas.
- Bērniem šeit netiks aizlauzti spārni, viņu sapņi nepaliks nobāzti azotē.
- Noa ar lukturīti jau bija piegājis klāt pie aizlauztā spārna.
- Tas būtu skarbs piesitiens maniem cerību putniem, tas var aizlauzt spārnus.
- Šur tur tās bija aizlauztas, vēl citur paliektas sānis.