aizlāčot
aizlāčot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizlāčoju | aizlāčojam | aizlāčoju | aizlāčojām | aizlāčošu | aizlāčosim |
| 2. pers. | aizlāčo | aizlāčojat | aizlāčoji | aizlāčojāt | aizlāčosi | aizlāčosiet, aizlāčosit |
| 3. pers. | aizlāčo | aizlāčoja | aizlāčos | |||
Pavēles izteiksme: aizlāčo (vsk. 2. pers.), aizlāčojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizlāčojot (tag.), aizlāčošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizlāčotu
Vajadzības izteiksme: jāaizlāčo
1.Neveiklā, smagā gaitā aiziet.
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Lāčot prom.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nostājies ekrāna pašā vidū, tas pa Tarzāna modei piesita sev pie krūtīm, pagrozījās un tikpat lēni un cienīgi aizlāčoja prom.
- Šodien vēl pusslims aizlāčoju ar čomiem uz
- purnu un aizlāčoja uz būri pabakstīt savas mantas.
- Uz atvadām tieku pie Aisteina vikingu apskāviena un viņš, aizlāčojot prom savā virzienā, nosauc man pakaļ: " Redzēsi, tu atgriezīsies!"
- Sākumā nevar saprast, ko cilvēki tur tālu jūrā dara, bet tad sadūšojos un aizlāčoju līdz kādam bērnu bariņam un noskaidroju, ka tie ir krabji, kurus viņi tik aizrautīgi ķer.