aizkurināt
aizkurināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizkurinu | aizkurinām | aizkurināju | aizkurinājām | aizkurināšu | aizkurināsim |
| 2. pers. | aizkurini | aizkurināt | aizkurināji | aizkurinājāt | aizkurināsi | aizkurināsiet, aizkurināsit |
| 3. pers. | aizkurina | aizkurināja | aizkurinās | |||
Pavēles izteiksme: aizkurini (vsk. 2. pers.), aizkuriniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizkurinot (tag.), aizkurināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizkurinātu
Vajadzības izteiksme: jāaizkurina
1.Panākt, ka sāk kurēties (krāsns, pavards, ugunskurs); aizkurt, iekurināt.
1.1.sarunvaloda Aizkvēlināt, aizkūpināt (parasti pīpi).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tikai ļauni cilvēki it kā varot aizkurināt ar pirmo sērkociņu.
- Ugunsgrēkā cieta 57 gadus veca sieviete, kura krāsni mēģināja aizkurināt, izmantojot benzīnu.
- Palīda zem automašīnas, aizkurināja sveci.
- un pat nevar aizkurināt kamīnu...
- Pirmajā ziemā neizdevās arī aizkurināt plīti — ēdienu vārījām uz elektriskās plītiņas.