aizklinkāt
aizklinkāt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizklinkāju | aizklinkājam | aizklinkāju | aizklinkājām | aizklinkāšu | aizklinkāsim |
| 2. pers. | aizklinkā | aizklinkājat | aizklinkāji | aizklinkājāt | aizklinkāsi | aizklinkāsiet, aizklinkāsit |
| 3. pers. | aizklinkā | aizklinkāja | aizklinkās | |||
Pavēles izteiksme: aizklinkā (vsk. 2. pers.), aizklinkājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizklinkājot (tag.), aizklinkāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizklinkātu
Vajadzības izteiksme: jāaizklinkā
Neveiklā, ļodzīgā gaitā aiziet; neveiklā, ļodzīgā gaitā ejot, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
Avoti: LLVV