aizklaiņot

Lietojuma biežums :

aizklaiņot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; lieto: pareti

Locīšana

	Tagadne	Pagātne	Nākotne
1. pers.	aizklaiņoju	aizklaiņojam	aizklaiņoju	aizklaiņojām	aizklaiņošu	aizklaiņosim
2. pers.	aizklaiņo	aizklaiņojat	aizklaiņoji	aizklaiņojāt	aizklaiņosi	aizklaiņosiet, aizklaiņosit
3. pers.	aizklaiņo	aizklaiņoja	aizklaiņos

Klaiņojot aiziet prom; klaiņojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.); aizklīst.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri

	Tagadne		Pagātne		Nākotne
	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.
1. pers.	aizklaiņoju	aizklaiņojam	aizklaiņoju	aizklaiņojām	aizklaiņošu	aizklaiņosim
2. pers.	aizklaiņo	aizklaiņojat	aizklaiņoji	aizklaiņojāt	aizklaiņosi	aizklaiņosiet, aizklaiņosit
3. pers.	aizklaiņo		aizklaiņoja		aizklaiņos