aizkārpīt
aizkārpīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizkārpu | aizkārpām | aizkārpīju | aizkārpījām | aizkārpīšu | aizkārpīsim |
| 2. pers. | aizkārpi | aizkārpāt | aizkārpīji | aizkārpījāt | aizkārpīsi | aizkārpīsiet, aizkārpīsit |
| 3. pers. | aizkārpa | aizkārpīja | aizkārpīs | |||
Pavēles izteiksme: aizkārpi (vsk. 2. pers.), aizkārpiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizkārpot (tag.), aizkārpīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizkārpītu
Vajadzības izteiksme: jāaizkārpa
1.Kārpot (ko virsū, iekšā), aizpildīt.
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Kārpīt ciet.
2.Kārpot aizdabūt prom.
2.1.nepabeigtas darbības nozīme Kārpīt prom.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Līdzko kāda no tām ir pilna, aizkārpa to ar zemi.
- Pavasarī bieži sēklas un jaunie stādiņi aizkārpīti pa gaisu, bet, mēģinot stādīt zemē atpakaļ, uzduries uz to, kas tur paslēpts.