aizkājot

Lietojuma biežums :

aizkājot 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvs

Locīšana

Ejot attālināties; ejot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml).

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri