aizgrauzt
aizgrauzt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | aizgraužu | aizgraužam | aizgrauzu | aizgrauzām | aizgrauzīšu | aizgrauzīsim |
2. pers. | aizgrauz | aizgraužat | aizgrauzi | aizgrauzāt | aizgrauzīsi | aizgrauzīsiet, aizgrauzīsit |
3. pers. | aizgrauž | aizgrauza | aizgrauzīs |
Pavēles izteiksme: aizgrauz (vsk. 2. pers.), aizgrauziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizgraužot (tag.), aizgrauzīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizgrauztu
Vajadzības izteiksme: jāaizgrauž
Iesākt grauzt, bet nepabeigt; nograuzt kādu gabalu; (biežāk) iegrauzt.
Avoti: LLVV, MLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Smecernieks iedēj olu ziedpumpurā un aizgrauž tā kātiņu, lai ziedpumpurs pamazām novīstu, vēlāk sakalstu un ar visu kāpuru nokristu zemē.
- Pa pasauli klīst tikai tas, kam dvēseli aizgrauzis tārps un kas vēlas uzmeklēt vietu, kur varēs atgūt mieru un saskaņu.
- Kad tā iedēta, mātīte aizgrauž ziedpumpura kātiņu.
- Aizgrauztā ābolīša karoga nesēji ir pārliecināti, ka Samsung nekaunīgi piesavinājies abu šo moderno tehnoloģiju dizainu.
- Acīm redzami arī es pats biju Viņu aizgrauzts, mans gara koks nebūt nekuploja spirgtā zaļumā.