aizgrūt
aizgrūt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizgrūstu | aizgrūstam | aizgruvu | aizgruvām | aizgrūšu | aizgrūsim |
| 2. pers. | aizgrūsti | aizgrūstat | aizgruvi | aizgruvāt | aizgrūsi | aizgrūsiet, aizgrūsit |
| 3. pers. | aizgrūst | aizgruva | aizgrūs | |||
Pavēles izteiksme: aizgrūsti (vsk. 2. pers.), aizgrūstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizgrūstot (tag.), aizgrūšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizgrūtu
Vajadzības izteiksme: jāaizgrūst
1.Grūstot, brūkot (kam), tikt piepildītam, aizbērtam.
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Grūt ciet; aizbrukt, aizbirt.
2.Grūstot, brūkot nokļūt (kur, aiz kā, kam priekšā u. tml.).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Arī lodes grūšanā vēl nesanāk kā gribētos un varu aizgrūst tālāk.
- Viņš šogad cer lodi aizgrūst vēl par metru tālāk. «
- 2001. - 2002. gadā aizgruvušās kapenes tika sakārtotas.
- No aizgruvušajiem atmiņas apcirkņiem iznira Leonīda tēls Spartas varoņa apmetnī naktī pirms pēdējās kaujas.
- Taču drosmīgo, kas gatavi tās aizgrūst četru piecu gadu tālā atvilktnē, ir pa pilnam.