aizgalds
aizgalds vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | aizgalds | aizgaldi |
| Ģen. | aizgalda | aizgaldu |
| Dat. | aizgaldam | aizgaldiem |
| Akuz. | aizgaldu | aizgaldus |
| Lok. | aizgaldā | aizgaldos |
aizgalda sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; lieto: retākLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | aizgalda | aizgaldas |
| Ģen. | aizgaldas | aizgaldu |
| Dat. | aizgaldai | aizgaldām |
| Akuz. | aizgaldu | aizgaldas |
| Lok. | aizgaldā | aizgaldās |
1.Norobežots nodalījums lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai bez piesiešanas grupās vai individuāli.
1.1.apvidvārds Pazems nodalījums (kādā telpā).
2.apvidvārds Slīps dēlis ratu sānos vai malā.
Avoti: LLVV, KiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nu, vai mīkstā gultā nav tikpat labi kā suķim aizgaldā?
- Bārdainais paņēma no Kazimira lielo nazi un iekāpa aizgaldā pie cūkas.
- Laukos kaķus atturēt no kūtīm, īpaši no cūku aizgaldiem.
- Cūkas aizgaldā gulēja, dīca un īdēja,» atceras L. Saulīte.
- Mierīgi varēju paņemt āmuru un naglas, salabot kūtī aizgaldu.