aizgaņģerēt
aizgaņģerēt 2. konjugācijas darbības vārds; apvidvārdsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | aizgaņģerēju | aizgaņģerējam | aizgaņģerēju | aizgaņģerējām | aizgaņģerēšu | aizgaņģerēsim |
2. pers. | aizgaņģerē | aizgaņģerējat | aizgaņģerēji | aizgaņģerējāt | aizgaņģerēsi | aizgaņģerēsiet, aizgaņģerēsit |
3. pers. | aizgaņģerē | aizgaņģerēja | aizgaņģerēs |
Pavēles izteiksme: aizgaņģerē (vsk. 2. pers.), aizgaņģerējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizgaņģerējot (tag.), aizgaņģerēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizgaņģerētu
Vajadzības izteiksme: jāaizgaņģerē
Aiziet streipuļojot, nedrošiem soļiem.
Avoti: EH