aizdabūt
Lietojuma biežums :
aizdabūt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Aizvirzīt, nogādāt (parasti ar pūlēm).
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Dabūt prom; (parasti ar pūlēm) nogādāt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
1.2.Panākt (parasti ar pūlēm), lai (kāds) ko dara.
2.Aizsniegt, notvert.
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri