aizcirst
aizcirst 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizcērtu | aizcērtam | aizcirtu | aizcirtām | aizcirtīšu | aizcirtīsim |
| 2. pers. | aizcērt | aizcērtat | aizcirti | aizcirtāt | aizcirtīsi | aizcirtīsiet, aizcirtīsit |
| 3. pers. | aizcērt | aizcirta | aizcirtīs | |||
Pavēles izteiksme: aizcērt (vsk. 2. pers.), aizcērtiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizcērtot (tag.), aizcirtīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizcirstu
Vajadzības izteiksme: jāaizcērt
1.Iesākt cirst, bet nepabeigt; iecirst (līdz kādai vietai).
2.Strauji, ar sparu aizvērt.
3.Spēji pārtraukt (piemēram, elpu).
4.lieto: pareti Strauji aizlikt, aizgrūst (kam priekšā).
4.1.apvidvārds Cērtot izveidot šķērsli.
4.2.apvidvārds Aizsprostot ceļu.
5.apvidvārds Dusmīgi runāt.
Avoti: LLVV, ME, ViV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- "Durvis tiek aizcirstas, un policijas darbinieki smiedamies iekāpj mašīnā.
- Dārgā gan aizcērt durvis kārtīgi, un pat meita aizcērt durvis.
- Aizcirst durvis un pateikt – ņem savus čemodānus un vācies?”
- — un viņš ar lielu blikšķi aizcirta durvis aiz promejošā policista.
- — Atkal tās dzeguzes, - nopūtās Cēzars un aizcirta lodziņu.