aizcilpot
aizcilpot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | aizcilpoju | aizcilpojam | aizcilpoju | aizcilpojām | aizcilpošu | aizcilposim |
2. pers. | aizcilpo | aizcilpojat | aizcilpoji | aizcilpojāt | aizcilposi | aizcilposiet, aizcilposit |
3. pers. | aizcilpo | aizcilpoja | aizcilpos |
Pavēles izteiksme: aizcilpo (vsk. 2. pers.), aizcilpojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizcilpojot (tag.), aizcilpošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizcilpotu
Vajadzības izteiksme: jāaizcilpo
1.Cilpojot, skrienot lēcieniem, attālināties (par dzīvniekiem).
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Cilpot prom.
1.2.sarunvaloda, pārnestā nozīmē Ātri aiziet, aizskriet (par cilvēku).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Rūdis nopriecājas par manu veiksmīgo gājienu un aizcilpo uz balli.
- Tas sarauca degunu, izslēja ausis un aizcilpoja prom.
- Zaķis priecīgi aizcilpoja.
- Varbūt tas būs ērts ceļš uz Apsēsto pusi, un viņi palēkdamies aizcilpos uz turieni, lai atrastu Hugo smaidīgu sēžam kādā istabā.
- Prieks arī par to, ka otrā rītā, skolas saimniekam pārskatot dekorācijas, secināts, ka pa nakti neviena ola nav aizripojusi un neviens zaķis nav aizcilpojis.