aizbērt
aizbērt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizberu | aizberam | aizbēru | aizbērām | aizbēršu | aizbērsim |
| 2. pers. | aizber | aizberat | aizbēri | aizbērāt | aizbērsi | aizbērsiet, aizbērsit |
| 3. pers. | aizber | aizbēra | aizbērs | |||
Pavēles izteiksme: aizber (vsk. 2. pers.), aizberiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizberot (tag.), aizbēršot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizbērtu
Vajadzības izteiksme: jāaizber
1.Berot (ko iekšā, virsū), aizpildīt.
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Bērt ciet; berot likvidēt.
2.Berot novietot (aiz kā, kam priekšā u. tml.).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vakar, piedaloties arī bruģa licējiem, sāka aizbērt atrakto ūdensvadu.
- Iedzīvotāju uztraukumu radīja ar smiltīm un akmeņiem aizbērtā aka lietusūdens notecei.
- Netālu no dīķa ir atrakts savulaik aizbērtais “ Kalnagrīvu” avots.
- kas padomju laikos tika aizbērts, sanācijas darbi vēl nav uzsākti.
- Caurtekas gals tika daļēji aizbērts, izveidots padziļinājums izplūdušās degvielas savākšanai.