aizbrist
aizbrist 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizbrienu | aizbrienam | aizbridu | aizbridām | aizbridīšu | aizbridīsim |
| 2. pers. | aizbrien | aizbrienat | aizbridi | aizbridāt | aizbridīsi | aizbridīsiet, aizbridīsit |
| 3. pers. | aizbrien | aizbrida | aizbridīs | |||
Pavēles izteiksme: aizbrien (vsk. 2. pers.), aizbrieniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizbrienot (tag.), aizbridīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizbristu
Vajadzības izteiksme: jāaizbrien
1.nepabeigtas darbības nozīme Brienot attālināties; brist prom.
1.1.Brienot nokļūt (līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.).
1.2.pārnestā nozīmē Aizslīdēt, nokļūt (aiz kā) – parasti par sauli.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Basām kājām laikraksta korespondente Līkajā ielā 22 aizbrida līdz nama slieksnim.
- Viņam trūka spēka, lai tik tālu aizbristu un paskatītos tuvāk.
- Tikai ar grūtībām iespējams aizbrist no vienas zāles uz otru.
- Viņa aizbrien līdz vislielākajam, gaiši pelēkajam un uzkāpj.
- Kā parasti, aizbrienam līdz trešajam sēklim, bet man sagribas iet tālāk.