aizbrist
Lietojuma biežums :
aizbrist 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.nepabeigtas darbības nozīme Brienot attālināties; brist prom.
1.1.Brienot nokļūt (līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.).
1.2.pārnestā nozīmē Aizslīdēt, nokļūt (aiz kā) — parasti par sauli.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri