aizbilst
aizbilst 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Pateikt (ko labu) par kādu izdevīgā, vajadzīgā brīdī.
2.joma: jurisprudence; formā: lokāmais ciešamās kārtas tagadnes divdabis (-ams, -ama, -āms, -āma) Tāds, kas pakļauts aizbildnībai (1).
3.apvidvārds Iesākt runāt par kaut ko, pieskarties sarunā (kādai tēmai).
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri