aizbēgt
aizbēgt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizbēgu | aizbēgam | aizbēgu | aizbēgām | aizbēgšu | aizbēgsim |
| 2. pers. | aizbēdz | aizbēgat | aizbēgi | aizbēgāt | aizbēgsi | aizbēgsiet, aizbēgsit |
| 3. pers. | aizbēg | aizbēga | aizbēgs | |||
Pavēles izteiksme: aizbēdz (vsk. 2. pers.), aizbēdziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizbēgot (tag.), aizbēgšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizbēgtu
Vajadzības izteiksme: jāaizbēg
1.Bēgot attālināties.
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Bēgt prom.
1.2.Bēgot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
1.3.pārnestā nozīmē Vairoties (no kā), censties nemanīti aiziet.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Auto no notikuma vietas aizbēga, bet vēlāk tika atrasts sadauzīts.
- Taču dispečeres 1939. gadā dzimušās Irinas H. pretestības dēļ uzbrucējs aizbēdzis.
- Vienkārši esmu centusies sevi atdot visu, un viņš ir aizbēdzis.
- Toreiz kuģīša apkalpe par sadursmi neziņoja un no notikuma vietas aizbēga.
- Noziedznieki ar cirvjiem sadauzīja lombarda vitrīnas, paķēra juvelierizstrādājumus un aizbēga.