aizairēties
aizairēties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizairējos | aizairējamies | aizairējos | aizairējāmies | aizairēšos | aizairēsimies |
| 2. pers. | aizairējies | aizairējaties | aizairējies | aizairējāties | aizairēsies | aizairēsieties, aizairēsities |
| 3. pers. | aizairējas | aizairējās | aizairēsies | |||
Pavēles izteiksme: aizairējies (vsk. 2. pers.), aizairējieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizairējoties (tag.), aizairēšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizairētos
Vajadzības izteiksme: jāaizairējas
1.Airējoties attālināties.
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Airēties prom; airējoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Īpaši šogad un īpaši Zivīm pie šīs domas ieteicams cieši pieturēties, lai puslīdz smaidīgi aizairētos līdz Ziemassvētkiem.
- Viņš bija plānojis līdz krastam aizairēties ar laivu, taču katru reizi, kad viņš ar kajaku devies ūdenī, sešus metrus garš reptilis viņu sācis izsekot.
- Reiz tas izpeldēja no paša raktā kanāla, bezkaunīgi lūkodamies man acīs, aizairējās līdz pretējam dīķa krastam un, tāpat mani vērodams, sāka grauzt kārklu atvases.
- Toreiz varde ieplunkšķēja biezā žampā, tāpat kā Elena tagad ieplunkšķēja bibliotēkas smaku putrā: noplunkšķēja un aizairējās ar resnajām kājiņām, paldies Dievam, nevajadzēs klausīties viņas pļurkšķēšanu.
- Mazais pelmenis tūlīt ielēca laivā, aizairējās līdz brigantīnai un, uzrāpies pa paša darināto virvju trapu uz klāja, iemeta abus enkurus, vienu – kuģa priekšgalā, otru – ahterī.