aizčurāt
aizčurāt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizčurāju | aizčurājam | aizčurāju | aizčurājām | aizčurāšu | aizčurāsim |
| 2. pers. | aizčurā | aizčurājat | aizčurāji | aizčurājāt | aizčurāsi | aizčurāsiet, aizčurāsit |
| 3. pers. | aizčurā | aizčurāja | aizčurās | |||
Pavēles izteiksme: aizčurā (vsk. 2. pers.), aizčurājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizčurājot (tag.), aizčurāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizčurātu
Vajadzības izteiksme: jāaizčurā
Čurājot aiztecināt (aiz kā).
Avoti: MLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – Tieši tam es esmu gatavojies kopš brīža, kad spēju aizčurāt tālāk par saviem kāju pirkstgaliem.
- Šķēle var aizčurāt arī podam garām , a kas tur liels
- Cienītā, izskatās, ka Jums tie visi Rīgas kaķi jau sen smadzenes aizčurājuši...
- Nuja, tāpēc jau viens no varoņiem saka: salidojums ir tāda vieta, kur visi satiekas un skatās cits uz citu - kurš var tālāk aizčurāt, kurš var vairāk izdzert un tā tālāk.
- Svētdien, 24. februārī, bija brīnišķīgs rīts - kaķis pamodināja, apvemjoties blakus gultai, savukārt, kad aizgāju uz vannas istabu pēc grīdlupatas, konstatēju, ka viņš ir arī aizčurājis garām kastei.