aidinieks
aidinieks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | aidinieks | aidinieki |
| Ģen. | aidinieka | aidinieku |
| Dat. | aidiniekam | aidiniekiem |
| Akuz. | aidinieku | aidiniekus |
| Lok. | aidiniekā | aidiniekos |
Zirgs, kas iet, reizē liekot abas vienas puses kājas.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bērni skrēja tam pakaļ un pieķērās katrs pie sava raga, bet āzis tik tecēja uz priekšu aidinieka solī un cēlās pakaļkājās, kamēr bērni dancodami gāja viņam līdzi, trallinādami putnu melodijas un dziedādami vecas dziesmiņas, ko Kārnā Sieviete no Inis Magrātas bija iemācījusies, dzīvojot starp sida ļaudīm.
- Motivētājverbs *eidīt ( aidīt) bijis verba iet ( < *eiti) iteratīvs un kauzatīvs ( sal. jāt : jādīt), un no tā atvasināts eidenieks ( aidinieks).
- Lēnas kustības var izraisīt aidinieka gaitu , kas ir tipiska šai šķirnei
- Raksturīga aidinieka gaita , kas citu suņu šķirņu pārstāvjiem ir nevēlama
- Ļodzīga , tipinoša , sasaistīta gaita un aidiniekā