agrs
agrs īpašības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | agrs | agri |
| Ģen. | agra | agru |
| Dat. | agram | agriem |
| Akuz. | agru | agrus |
| Lok. | agrā | agros |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| agra | agras |
| agras | agru |
| agrai | agrām |
| agru | agras |
| agrā | agrās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | agrais | agrie |
| Ģen. | agrā | agro |
| Dat. | agrajam | agrajiem |
| Akuz. | agro | agros |
| Lok. | agrajā | agrajos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| agrā | agrās |
| agrās | agro |
| agrajai | agrajām |
| agro | agrās |
| agrajā | agrajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
1.Tāds, kas attiecas uz kāda laika perioda sākumu, tā pirmo posmu: tāds, kas noris kāda laika perioda sākumā, tā pirmajā posmā.
PiemēriAgrā nākamās dienas rītā vairāku jātnieku pulciņš ašā riksī devās pa lielceļu uz ziemeļrietumiem.
- Agrā nākamās dienas rītā vairāku jātnieku pulciņš ašā riksī devās pa lielceļu uz ziemeļrietumiem.
- Es saprotu, ir agrs rīts, jūs esat enerģijas pilni, bet pataupiet to vēlākajām diskusijām.
- Bet vīnu viņi man noteikti nedos, ir pārāk agrs rīts, tiesības dzert vīnu tādā agrumā ir tikai mācītājiem un šakāļiem...
- Laikam no agra pavasara līdz vēlam rudenim zied puķes, ko?
Stabili vārdu savienojumiAgrais driass.
- Agrais driass vārdkoptermins — leduslaikmeta beiguposma intervāls starp rauni un bēlingu, šajā laikā gandrīz visu Latvijas teritoriju klāja ledus
1.1.Tāds, kas attiecas uz pirmajām rīta stundām.
PiemēriUn šorīt atkal tajā pašā agrajā laikā viņu pamodināja sirds pulkstenis.
- Un šorīt atkal tajā pašā agrajā laikā viņu pamodināja sirds pulkstenis.
- – Vēl agrs, – saimnieks atrūca.
1.2.Tāds, kas attiecas uz kāda posma (bērnības, jaunības) sākumu cilvēka mūžā.
PiemēriGalvenais, jāsāk agrā bērnībā, vislabākais — jau šūpulī.
- Galvenais, jāsāk agrā bērnībā, vislabākais — jau šūpulī.
2.Tāds, kas noris pirms parastā laika; priekšlaicīgs, pāragrs.
PiemēriŠogad agra ziema.
- Šogad agra ziema.
- Kaut gan valdīja brīnišķīga, agra atvasara, cilvēku, kas pastaigājas pa Maskavu, bija maz — tik maz, ka viņu tikpat kā nebija.
- Vīratēvs sagaidīja nesaprašanā par agro atgriešanos.
2.1.Tāds, kas parādās pirms citiem līdzīgiem.
3.formā: pārākā pakāpe, noteiktā galotne Tāds, kas bijis pirms kaut kā; iepriekšējais.
PiemēriTikai vēl septembrī viņš tika pie dzīvības un savu agrāko izskatu atdabūja.
- Tikai vēl septembrī viņš tika pie dzīvības un savu agrāko izskatu atdabūja.
- Marfa bija gluži kā jaunāka kļuvusi, no agrākās miegainības un slinkuma viņas sejā nebija palicis ne vēsts.
- Ar Česlavu Milošu jau biju iepazinies viņa agrākās viesošanās laikā Lietuvā.
- Tik daudz policijas uz ielām laikam negadījās redzēt nevienas agrākās vizītes laikā.
Stabili vārdu savienojumiAgri vai vēlu.
- Agri vai vēlu idioma — saka par to, kas reiz noteikti būs, notiks, nenovēršami realizēsies
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit