afiksācija
afiksācija joma: valodniecība
Afiksu pievienošana vārda saknei.
Avoti: SV78
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tā tiek lietota nominālajā afiksācijā un daudz biežāk nominalizācijā nekā verbālajā afiksācijā.
- Valodā var būt arī tikai viens vai divi no afiksācijas procesiem, piemēram, sufiksācija ( turku val.), retos gadījumos prefiksācija.
- H. Mārčands, balstoties strukturālisma tradīcijā, sniedz vārddarināšanas procesu – salikteņdarināšanas, afiksācijas ( derivācijas), konversijas, abreviācijas u. c. – aprakstu.
- Nomenklatūras vārdu derivācijā izmanto galvenos vispārīgajā leksikā novēroto vārddarināšanas paņēmienus: afiksāciju, fleksāciju un saliktņveidošanu, taču būtiski atšķiras dažu formantu un paņēmienu regularitāte un produktivitāte.
- Indonēziešu valodā nav artikula, locījumu, dzimtes un skaitļa, un pamatā teiktā nozīmi veido teikuma vārdu kārtība un vārdu veidošana ( afiksācija) ar parasti nemainīgām papildu daļām ( afiksiem) — priedēkļiem, piedēkļiem un infiksiem.