adeklis
adeklis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | adeklis | adekļi |
| Ģen. | adekļa | adekļu |
| Dat. | adeklim | adekļiem |
| Akuz. | adekli | adekļus |
| Lok. | adeklī | adekļos |
Iesākts adījums, cimds vai zeķe kopā ar adatām.
Avoti: LE
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- 1.3. Vārdu savienojumi, piem., adeklis – robota prątkiem; angale – krιuczek u wędy; ap-zalιot – zarość trawą; tikl-audejs – tkacz sieci; kritat – pisać krejdą.
- -eica ( muoseica), - eits ( bruoleits), - eite ( prīdeite), - eja ( Latveja), - eklis ( adeklis),
- -aļs ( takaļs), - ale ( gruobale), - āks ( bārnāks), - āns ( bruolāns), - eiba ( teireiba), - eica ( muoseica), - eits ( bruoleits), - eite ( prīdeite), - eja ( Latveja), - eklis ( adeklis), - ekle ( lutekle), - eļs ( zīmeļs), - ele ( dvēsele), - ers ( Deļvers), - iejs ( vediejs), - ieja ( nesieja), - ine ( meitine), - ( i) nīks ( saiminīks, patmaļnīks), - ( i) neica ( saimineica, puorneica), - ins ( riekins), - iņs ( iudiņs), - iuņs
- Drīzi pēc tam kaziņa atnākusi ar lopiem ganībās, novilkusi kazas ādiņu un palikusi par daiļu meitiņu; tad pagrābusi adekli un adījusi tik mudīgi, ka pirksti vien mudžējuši.