acuraugs
acuraugs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | acuraugs | acuraugi |
| Ģen. | acurauga | acuraugu |
| Dat. | acuraugam | acuraugiem |
| Akuz. | acuraugu | acuraugus |
| Lok. | acuraugā | acuraugos |
1.Tas, kas ir ļoti mīļš, dārgs, sargājams un glabājams.
PiemēriEs, tava Grietiņa, tavs acuraugs un lepnums.
- Es, tava Grietiņa, tavs acuraugs un lepnums.
- Varens ziķeris, labs bērniņš un jaunai mammai acuraugs — tikai ēd un guļ, neko daudz trokšņojam nav dzirdams.
- Lidija bija skaistā Lidija, sava tēva lepnums un acuraugs.
Stabili vārdu savienojumiKā savu acuraugu; kā savu acuraugu sargāt.
- Kā savu acuraugu; kā savu acuraugu sargāt; kā savu acuraugu glabāt — ar lielu rūpību, saudzību, pašaizliedzību, mīlestību, kā lielāko dārgumu (sargāt, glabāt)
- Sargāt kā acuraugu; turēt kā acuraugu; glabāt kā acuraugu frazēma — ļoti rūpēties, uzmanīt
Avoti: LLVV, Lfv, T
Piemēri valodas korpusos:šeit