acetons
acetons vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | acetons | acetoni |
| Ģen. | acetona | acetonu |
| Dat. | acetonam | acetoniem |
| Akuz. | acetonu | acetonus |
| Lok. | acetonā | acetonos |
Organisks savienojums CH3COCH3, viegli gaistošs, bezkrāsains šķidrums ar raksturīgu smaržu, labs organisko vielu šķīdinātājs; propanons; dimetilketons.
Avoti: LLVV, SV08, LE1
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Acetonā labi šķīst sveķveidīgās vielas, eļļas, tauki, vaski.
- Līmi un uzlīmes var viegli norītīt ar etiķa vai acetona palīdzību.
- Iegūst, acetonam reaģējot ar nātrija cianīdu un paskābinot iegūto maisījumu:
- Reaģē ar ūdeni ( hidrolizējas), rodoties acetonam un zilskābei.
- Dzelzs trihlorīds šķīst arī spirtā, glicerīnā, ēterī, acetonā.