Paplašinātā meklēšana
Meklējam zvaigžņveida.
Atrasts vārdos (1):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (16):
- korokija Asteru rindas ģints ("Corokia"), dekoratīvi krūmi, kas brīvā dabā sastopami Austrālijā un Jaunzēlandē, Eiropā audzē podos un siltumnīcās, tām ir mazi zvaigžņveida ziedi
- stapēlija Dienvidāfrikā augošs aslēpju dzimtas sukulents ar lieliem zvaigžņveida smirdošiem ziediem; Latvijā sastopams kā telpaugs, ziedi brūnganviolēti, zied vasaras otrā pusē
- protonefrīdiji Ektodermālas izcelsmes zaroti kanāli parenhīmā, kas sākas ar īpašu zvaigžņveida (terminālo) šūnu, kuras iekšienē ir skropstiņu pušķis
- mezenhimocīts Jebkura mezenhīmas šūna; šīm šūnām ir vārpstveida vai zvaigžņveida forma
- asterionellas Kramaļģu nodalījuma fragilāriju dzimtas ģints ("Asterionella"), šauri lineāras, bruņās ietvertas kramaļģes, kas veido zvaigžņveida kolonijas, \~10 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
- kvazāgs Kvazizvaigžņveida galaktika, kosmisks objekts, kam ir vājš radiostarojums
- miksocīts liela daudzstūraina vai zvaigžņveida šūna mukoīdos audos
- astrocīts Neiroglijas zvaigžņveida šūna
- astroglija no zvaigžņveida šūnām (astrocītiem) veidoti neiroglijas audi centrālajā nervu sistēmā
- mainīgā opegrafa opegrafu suga ("Opegrapha varia"), kas uz lapu kokiem bieži sastopama visā Latvijā, tai gaišs laponis un iegareni, zaroti, bieži vien zvaigžņveida grupās sakārtoti apotēciji
- zemeszvaigzne pūpēžu klases dzimta ("Geastraceae"), sēne, kuras augļķermeņa apvalka ārējā daļa saplaisā un atliecas, izveidojot zvaigžņveida figūru, >50 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 10 sugu
- neiroastrocitoma Rets audzējs, parasti veidojas trešā ventrikula pamatā un deniņu daivās; histoloģiski - gangliju un zvaigžņveida šūnas
- fibroblasts Saistaudu šūna, zvaigžņveida vai vārpstveida šūna ar lielu kodolu un plānu citoplazmas slāni, kas piedalās saistaudu šķiedru veidošanā
- fasonstiepule Stieple ar plakanu, pusapaļu, ovālu, trīsstūrainu, četrstūrainu, vairākstūrainu vai zvaigžņveida šķersgriezumu
- asteroksiloni Vieni no pirmajiem psilofītu klases sauszemes augiem; izmiruši devonā, līdz 1 m gari, \~1 cm resni dihotomiski zaroti stumbri ar dažus mm gariem izaugumiem, kas veica lapu funkcijas; stumbra vidū zvaigžņveida koksne
- simbiotiska zvaigzne zvaigžņveida objekts, kam zemas temperatūras absorbcijas spektru papildina augstas temperatūras emisijas līnijas
zvaigžņveida citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV