Paplašinātā meklēšana
Meklējam vids.
Atrasts vārdos (51):
- vids:1
- apvids:1
- Dāvids:2
- Dāvids:1
- devids:1
- kovids:1
- likvids:1
- pušvids:1
- vidsēta:1
- sausvids:1
- vidskola:1
- vidspuse:1
- vidssēja:1
- vidsvēki:1
- dienavids:1
- vidsdiena:1
- vidssiena:1
- vidstrops:1
- vidsvētki:1
- Deividsona:1
- vidsakmens:1
- vidsalieši:1
- vidsistaba:1
- vidspiekta:1
- vidstropis:1
- vidsustaba:1
- Arvidsjaura:1
- Dienvidsala:1
- Dienvidsavo:1
- punktdāvids:1
- vidssalieši:1
- vidssprauga:1
- dienvidslāvi:1
- Sentdeividsa:1
- vidskolnieks:1
- vidsmuizieši:1
- vidspriegums:1
- Dienvidsudāna:1
- Dienvidsusēja:1
- vidsmuižnieki:1
- Dienvidskotija:1
- Dienvidslāvija:1
- Dienvidstacija:1
- Dienvidsumatra:1
- Dienvidsibīrija:1
- dienvidstrausis:1
- Sentdeividsheds:1
- dienvidskābardis:1
- dienvidsudānieši:1
- Dienvidsaskačevana:1
- Dienvidsjerramadre:1
Atrasts vārdu savienojumos (12):
Atrasts skaidrojumos (200):
- Akūbū apdzīvota vieta Dienvidsudānā (_Akūbū_), Džūnkalī vilājas austrumu daļā, pie Etiopijas robežas
- Akuna apdzīvota vieta Dienvidsudānā (_Akun_), Vārābas vilājas ziemeļrietumu daļā
- Bisellija apdzīvota vieta Dienvidsudānā, Rietumbahrelgazālas vilājas dienvidaustrumu daļā
- Ajamarina apdzīvota vieta Grieķijā (_Agía Marína_), Egejas jūras Dienvidsporādu salu grupas Leras salā
- Blafa apdzīvota vieta Jaunzēlandē, Dienvidsalas un Sautlendas reģiona dienvidu piekrastē, Fovo šauruma krastā
- Arvīdsjaura apdzīvota vieta Lapzemē (_Arvidsjaur_), Zviedrijā, 4600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Juva apdzīvota vieta Somijā (_Juva_), Dienvidsavo reģionā
- Mentiharju apdzīvota vieta Somijā (_Mäntyharju_), Dienvidsavo reģionā
- Kangasniemi apdzīvota vieta Somijā, Dienvidsavo reģionā
- Brūbi apdzīvota vieta Somijā, Dienvidsomijas reģiona Austrumūsimā / Austrumnīlandes lēnē, Somu līča piekrastē
- Abjeja apdzīvota vieta Sudānā (_Abyei_), Dienvidkordofānas vilājas dienvidos; strīdus robežapgabals ar Dienvidsudānu
- Arvidsjaura apdzīvota vieta Zviedrijā (_Arvidsjaur_, _Árviesjávrrie_), Norbotenas lēnes dienvidu daļā
- Askola apdzīvote vieta Somijā (_Askola_), Dienvidsomijas reģionā
- Orele Arālīte, Dienvidsusējas pieteka
- Orļa Arālīte, Dienvidsusējas pieteka
- Kurkiks Džalali armēņu eposā "Sasunas Dāvids" - brīnumains zirgs, varoņu palīgs un padomdevējs, kurš iedvesmojis un palīdzējis iznīcināt ienaidniekus, darbojoties ar kājām kā ar kaujas vālēm un pūšot no nāsīm liesmas
- Sanasars un Bagdasars armēņu mitoloģijā - eposā "Sasunas Dāvids" dvīņubrāļi, Covinaras dēli, kuri jau piecu sešu gadu vecumā bija īsti spēkavīri, bet bija spiesti bēgt no Bagdādes halīfa, pēc ilgiem klejojumiem viņi augstu kalnos nodibināja Sasunas valsti
- Skotijas jūra Atlantijas okeāna malas jūra (angļu val. "Scotia Sea") Antarktīdas piekrastē, starp Dienviddžordžijas salu, Dienvidsendviču un Dienvidorkneju salām, Dreika šaurums to savieno ar Kluso okeānu, platība — 1247000 kvadrātkilometru, dziļums — līdz 6022 m
- Ērberģes muiža atrodas Aizkraukles novada Mazzalves pagastā, apbūve veidojusies 19. gs., kompleksā ietilpst kungu māja, pārvaldnieka māja, klēts, ainavu parks; kungu māja ir divstāvu mēra ēka ar divslīpju jumtu daļēji nošļauptiem galiem, no plašās verandas kāpnes noejai uz Dienvidsusēju
- Susējas pilskalns atrodas Aknīstē, pilsētas ziemeļrietumu nomalē, Dienvidsusējas kreisajā krastā, ir reljefa veidojums, ko norobežo grava un 15-20 m augsta Dienvidsusējas ielejas krauja, plakums - 40 x 40 m, datējums nav zināms, bet spriežot pēc nocietinājumu veida pieder pie hronoloģiski jaunākiem pilskalniem
- Dienvidantiļu grēda atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā, Dienvidamerikas Andu kalnu turpinājums, stiepjas no Ugunszemes arhipelāga caur Dienvidsendviču salām uz Antarktīdas pussalu, garums - >3500 km, dziļums - līdz 3000 m, vietām - 1000 m, virs ūdens paceļas Dienviddžordžija, Dienvidsendviču, Dienvidorkneju un Dienvidšetlendu salas
- Austrumtivas kalniene atrodas Dienvidsibīrijā, Lielās Jeņisejas un Mazās Jeņisejas baseinā, Tivas Republikā, Krievijā, sastāv no vairākām grēdām, lielākais augstums - 2895 m
- Fjordlendas nacionālais parks atrodas Jaunzēlandē, Dienvidsalas dienvidrietumos, izveidots 1952. g., platība - 12607 km^2^
- Saterlendas ūdenskritums atrodas Jaunzēlandes Dienvidsalas dienvidrietumos (angļu val. "Sutherland Falls"), augstums - 580 m, krīt šaurā strūklā no Kvila ezera
- Gārsenes muiža atrodas Jēkabpils novada Gārsenes pagastā, kompleksā ietilpst pils, stallis ar lieveņa arkādi, klēts, spirta brūža strādnieku māja, pienotava, kalpu māja, kūtis, parks (4 ha), pie dīķa atrodas dzirnavas, garām tek Dienvidsusēja, pāri dīķa sašaurinājumam un upei uzcelti tilti; parkā aug 24 vietējās un 50 introducētas koku un krūmu sugas
- Tasmana līcis atrodas Tasmana jūras austrumu daļā ("Tasman Bay"), Jaunzēlandes Dienvidsalas ziemeļu piekrastē, garums — 80 km, platums pie ieejas — \~75 km, dziļums — līdz 47 m, pusdiennakts plūdmaiņas — \~3 m
- Zalves valnis atrodas Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenuma austrumu daļā un veido vidusdaļu dienvidu-ziemeļu virzienā orientētai vaļņu joslai, stiepjas 17,5 km garumā starp Dienvidsusēju un Viesīti, platums — 0,75-1,25 km, lielākais augstums — 96,9 m, relatīvais augstums — līdz \~10-15 m
- oblast Augstākā pārvaldes vienība Dienvidslāvijā 1922.-29. g.
- skupščina Augstākā valsts varas un likumdevēja institūcija Dienvidslāvijā
- Belindas kalns augstākā virsotne Dienvidsendviču salās, augstums — 1372 m
- Meriks Augstākā virsotne Dienvidskotijas augstienē - 843 m vjl.
- Aknīstes pacēlums Augšzemes augstienes rietumu mala, augstums 100-125 m vjl., viļņots morēnas līdzenums, ko šķērso Dienvidsusējas senleja
- Vidussibīrija Austrumsibīrijas rietumu daļa no Jeņisejas rietumos līdz Verhojanskas grēdājam austrumos, no Ziemeļu Ledus okeāna salām (Severnaja Zemļa) ziemeļos līdz Dienvidsibīrijas kalnājam dienvidos, Krievijas Krasnojarskas novadā, Irkutskas apgabalā un Sahas Republikas (Jakutijas) rietumu daļa
- bazandi azandi - tauta, dzīvo Kongo ziemeļaustrumos, kā arī Dienvidsudānā un Centrālāfrikas Republikā
- ņamņami azandi - tauta, dzīvo Kongo ziemeļaustrumos, kā arī Dienvidsudānā un Centrālāfrikas Republikā
- sandi azandi - tauta, dzīvo Kongo ziemeļaustrumos, kā arī Dienvidsudānā un Centrālāfrikas Republikā
- bazendi Azandi - tauta, dzīvo Kongo ziemeļaustrumos, kā arī Dienvidsudānā un Centrālāfrikas Republikā
- Gazala Bahrelgazāla, upe Dienvidsudānā
- Batseba Bībelē, Vecajā Derībā, hetieša Ūrija sieva, ko iemīlēja ķēniņš Dāvids un kas kļuva par ķēniņa Zālamana māti
- Ūrija Bībelē, Vecajā Derībā, hetietis, kura sievu Betsebu bija iemīlējis ķēniņš Dāvids
- Angloēģiptiešu Sudāna bijusī Lielbritānijas un Ēģiptes kondomīnija Āfrikas ziemeļaustrumos (1899–1956), tagad – Sudāna un Dienvidsudāna
- vidusdiena Brīvdiena, vidsdiena
- četņiki Bulgāru un dienvidslāvu partizānu vienību (četu) dalībnieki (gk. haiduki), kas cīnījās pret turku jūgu 15. - 19. gs.
- Cēze Cēzīte, Dienvidsusējas pieteka
- Mazā antante Čehoslovākijas, Rumānijas un Dienvidslāvijas militārpolitiskais bloks 1920.-1938. g., kura mērķis bija saglabāt pēc 1. pasaules kara izveidojušos spēku samēru Centrālajā un Dienvidaustrumu Eiropā, kā arī cīnīties pret iespējamo Vācijas agresiju
- Čulimas-Jeņisejas Čulimas-Jeņisejas ieplaka - ieplaka Dienvidsibīrijas kalnājos, starp Kuzņeckas Alatau rietumos un Austrumsajāniem austrumos, Krievijā, Krasnojarskas novadā, augstums 200-550 m vjl., paleozoja un mezozoja nogulumieži
- Piebaikāls Dabas apgabals Dienvidsibīrijā, Krievijas Irkutskas apgabalā un Burjatijas Republikā, ietver Baikāla rietumu un austrumu krasta kalnu grēdas, augstums - līdz 2000-2500 m, augsts seismiskums
- Aizdumbles purvs dabas liegums Jēkabpils novada Elkšņu pagastā, Dienvidsusējas baseinā, dibināts 1977. g., platība 376 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 2,8 m, purvs daļēji aizaudzis ar priedēm un krūmiem
- Dāvids Dāvida pils - pilskalns Dundagas novada Dundagas pagastā, Slīteres nacionālā parka teritorijā, \~30 m augstas Zilo kalnu kraujas malā, \~2 km uz austrumiem no bijušās Slīteres muižas, plakums - trīsstūrveidīgs (garums 75 m, lielākais platums - 45 m), nostāti vēstī, ka šajā kalnā nogrimusi pils un ka tur dzīvojis jūras laupītājs Dāvids, kurš vētras laikā no stāvā krasta maldinājis jūrniekus un pēc tam avarējušos kuģus aplaupījis
- SGS Dienviddžordžija un Dienvidsedviču Salas, teritorijas trīsburtu kods
- Dienviddžordžija Dienviddžordžija un Dienvidsendviču salas - Lielbritānijas aizjūras teritorija Atlantijas okeāna dienvidos (angļu val. "South Georgia and the South Sandwich Islands"), platība - 3903 kadrātkilometri, pastāvīgo iedzīvotāju nav, bet ostu (vaļu medību bāzi) un zinātnisko staciju apkalpo \~13 cilvēki ziemā un \~23 vasarā, tiek pārvaldītas no Folklenda (Malvinu) salām
- Dienvidsibīrija Dienvidsibīrijas rase - pārejas forma starp mongoloīdo un eiropeīdo lielo rasi, izveidojusies lielās tautu staigāšanas un mongoļu iebrukuma laikā ienākušajiem Centrālāzijas rases mongoloīdiem sajaucoties ar senajiem vietējiem eiropeīdiem, izplatīta starp kazahiem, karakalpiem, kirgīziem, altajiešiem, mazāk starp uzbekiem, baškīriem, nogajiem
- Baikāla kalnzeme Dienvidsibrījas kalnāju austrumu daļa Krievijā, ap Baikāla ezeru un uz dienvidiem un dienvidaustrumiem no tā līdz robežai ar Mongoliju un Ķīnu, platība — 1 mlj. kvadrātkilometru
- nothofagus Dienvidskābarži
- Ugunszemes dienvidskābardis dienvidskābaržu suga ("Nothofagus antarctica"), ko audzē kā dekoratīvu koku, kas labi aiztur vēju
- Dombeja dienvidskābardis dienvidskābaržu suga ("Nothofagus dombeyi")
- slaidais dienvidskābardis dienvidskābaržu suga ("Nothofagus nervosa")
- jugoslāvi Dienvidslāvi
- TANJUG Dienvidslāvijas informācijas aģentūra (serbhorvātu "Telegrafska Agencija Nova Jugoslavija")
- DKS Dienvidslāvijas Komunistu savienība
- dienvidslāvi Dienvidslāvijas pamatiedzīvotāji
- DSFR Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika
- Dienvidslāvija Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika - valsts Eiropas dienvidu daļā 1945.-1991. g., kuras sastāvā bija 6 republikas - Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Ziemeļmaķedonija, Melnkalne, Serbija (ar Kosovas un Vojevodinas autonomajiem novadiem), Slovēnija
- Federatīvā skupščina Dienvidslāvijas Sociālistiskās Federatīvās Republikas augstākā likumdevēja institūcija
- kolo Dienvidslāvu dārziņa tipa rotaļdeja
- Zduhāčs Dienvidslāvu mitoloģijā - cilvēks, kuram ir pārdabisks spēks, kas izpaužas tikai viņam guļot
- četi Dienvidslāvu partizānu vienību pamatšūniņas 15.-19. gs. cīņā pret turkiem
- horvāti Dienvidslāvu tauta gk. Horvātijā; runā horvātu valodā, lieto latīņu alfabētu un gk. ir katoļi
- slovēņi Dienvidslāvu tauta, Slovēnijas Republikas pamatiedzīvotāji, runā slovēņu valodā, ticīgie - gk. katoļi
- flamenko Dienvidspānijas dziesmu, deju un ģitāras spēles veids, kas 18. gs. beigās izveidojās Andalūzijas čigānu mākslā
- Dodekanesas salas Dienvidsporādu salas Egejas jūrā
- Sporādu salas Dienvidsporādu salas un Ziemeļsporādu salas
- Garangs Dienvidsudānas dinku mītos pirmais vīrietis, viņa sieva bija Abuka, pirmā sieviete, kuras dēļ cilvēkus piemeklē slimības un nāve
- Džūba Dienvidsudānas galvaspilsēta un Centrālās Ekvatorijas vilājas administratīvais centrs, 177300 iedzīvotāju (2000. g.)
- SSP Dienvidsudānas mārciņa; Dienvidsudānas Republikas valūtas kods, sīknauda - piastrs
- Dienvidsudāna Dienvidsudānas Republika - valsts Āfrikas vidienā (angļu val. "South Sudan"), kas atdalījās no Sudānas 2011. g. 9. jūlijā, platība - 619745 kvadrātkilometri, 8,26 mlj iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Džūba, administratīvais iedalījums - 10 vilājas, robežojas ar Sudānu, Etiopiju, Keniju, Ugandu, Kongo Demokrātisko Republiku un Centrālāfrikas Republiku
- dienvidsudānieši Dienvidsudānas Republikas pamatiedzīvotāji
- Njikans Dienvidsudānas šilluku valdnieku un tautas mītiskais ciltstēvs, kura inkarnācijas ir visi turpmākie šilluku valdnieki
- Suseja Dienvidsusēja, Mēmeles labā krasta pieteka
- Lielā Susēja Dienvidsusēja, Mēmeles pieteka
- Lielā Suseja Dienvidsusēja, Mēmeles pieteka
- Lielā upe Dienvidsusēja, Mēmeles pieteka
- Indānu upīte Dienvidsusējas kreisā krasta pieteka Gārsenes pagastā, augštece - Lietuvā
- Elsīte Dienvidsusējas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, Aknīstes un Gārsenes pagastu robežupe, garums - 15 km, kritums - 38 m, sākas Augštaitijas augstienē Lietuvā; Eliste; Elksnīte
- Salāte Dienvidsusējas kreisā krasta pieteka Neretas pagastā (ietek Neretas ūdenskrātuvē), augštece Rites pagastā, iztek no Krīgānu ezera, garums - 12 km, kritums - 3,8 m
- Dzirnupe Dienvidsusējas kreisā krasta pieteka Rites un Elkšņu pagastā, garums - 12 km; Dzirnupīte
- Saltupe Dienvidsusējas labā krasta pieteka
- Dūņupe Dienvidsusējas labā krasta pieteka Aizkraukles novada Neretas pagastā, augštece Jēkabpils novada Saukas pagastā, garums - 15 km, iztek no Saukas ezera; Sauka
- Zalvīte Dienvidsusējas labā krasta pieteka Aizkraukles novada Zalves pagastā, augštece Jēkabpils novada Viesītes pagastā, garums - 36 km, kritums - 21 m
- Radžupe Dienvidsusējas labā krasta pieteka Aknīstes pilsētā, augštece Jākabpils novada Zasas pagastā, garums - 21 km, kritums - 30 m; Radžupīte; augštecē arī Skirsa, Šķērse, Šķerstene
- Dobe Dienvidsusējas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Asares pagastā un Augšdaugavas novada Prodes pagastā, lielākajā daļā tecējuma ir šo novadu un pagastu robežupe, garums - 13 km, kritums - 23 m, tek caur Zuju ezeru; Dobes strauts; Susējiņa
- Krācējgrāvis Dienvidsusējas labā krasta pieteka Mazzalves pagastā, garums - 12 km, kritums - 11 m
- Asupīte Dienvidsusējas labā krasta pieteka; Asupe
- Cēzīte Dienvidsusējas pieteka Zalves un Mazzalves pagastā, garums - 12 km; Cēza; Cēzes strauts
- Dengdīts Dinku (Dienvidsudāna) mitoloģijā - dievība debesu vērša izskatā, kas sūta zemei lietu
- luo Divas nilotu tautu grupas: dienvidluo (gk. Ugandas ziemeļrietumos) un ziemeļluo (Dienvidsudānā un Etiopijas rietumos)
- Susējiņa Dobe, Dienvidsusējas pieteka
- Nothofagus dombeyi Dombeja dienvidskābardis
- Sauka Dūņupe, Dienvidsusējas labā krasta pieteka
- Dzirnupīte Dzirnupe, Dienvidsusējas pieteka
- Eliste Elsīte, Dienvidsusējas pieteka
- Elksnīte Elsīte, Dienvidsusējas pieteka
- Akūbū Etiopijas un Dienvidsudānas robežupe (Akūbū Wenz), Piboras labā krasta pieteka, augštece izžūstoša, lietus periodā sākas Etiopijas kalnienes dienvidrietumos
- Anau ezers ezers Jaunzēlandē (_Te Anau, Lake_), Dienvidsalas dienvidrietumu daļā
- Teanava ezers ezers Jaunzēlandē ("Lake Te Anau"), Dienvidsalā, Dienvidalpos 206 m vjl., platība - 345 kvadrātkilometri, garums - 60 km, dziļums - 276 m, tektoniski glaciālas izcelsmes
- Vakatipa ezers ezers Jaunzēlandē ("Lake Wakatipu"), Dienvidsalas dienvidu daļā, Dienvidalpos 326 m vjl., platība - 293 kvadrātkilometri, garums - 84 km, lielākais platums - 6 km, dziļums - 378 m, tektoniski glaciālas izcelsmes, notece pa Kavaravas upi uz Klūtu
- Brunnera ezers ezers Jaunzēlandē, Dienvidsalā, Vestkostas reģionā
- Pukaki ezers Jaunzēlandes Dienvidsalā ("Lake Pukaki"), Kenterberijas reģionā, platība - 70 kvadrātkilometru
- Benmoras ezers ezers Jaunzēlandes Dienvidsalā, Kenterberijas reģiona dienvidu daļā
- Kīvesi ezers Somijā (_Kyyvesi_), Dienvidsavo reģionā
- Pihlajavesi ezers Somijā (_Pihlajavesi_), Dienvidsavo reģionā
- Pūla ezers Somijā (_Puula_), Austrumsomijas lēnes Dienvidsavo reģiona rietumos 95 m vjl., platība - 370 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 67 m, līčains, daudz salu
- Pihejervi ezers Somijā, Dienvidsomijas reģiona austrumu daļā, tam cauri tek Kimijoki
- Puruvesi ezers Somijā, Ziemeļkarēlijas un Dienvidsavo reģionā
- Haukivesi ezers Somijas austrumos (_Haukivesi_), Dienvidsavo un Ziemeļsavo reģionā, platība - \~600 kvadrātkilometru, garums - 65 km, platums - 28 km, >20 salu, savienots ar blakus ezeriem
- kavals flautas tipa pūšamais mūzikas instruments, izplatīts Bulgārijā, Rumānijā, bijušās Dienvidslāvijas valstīs
- vidsmuizieši Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "vidsmuiža" jeb "Gaļēni", tagad "Galāni", iedzīvotāji
- dziļvaga Gara (tūkstošiem km), šaura okeāna dibena ieplaka ar stāvām sienām, parasti stiepjas gar kontinentu zemūdens nomali paralēli kontinentam vai vulkānisko salu lokiem, vairākums atrodas pie subdukcijas zonām; 10 dziļākās - Marianas, Tongas, Kuriļu-Kamčatkas, Filipīnu, Kermadeka, Idzu-Ogasavaras, Japānas, Puertoriko, Japas un Dienvidsendviču dziļvaga
- Gribolezy Gribalvas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa vidsmuižas pagastā
- Balkānu antante Grieķijas, Rumānijas, Dienvidslāvijas un Turcijas savienība, dibināta 1934. g., Atēnās, mērķis - garantēt Balkānos spēku samēru, kāds bija izveidojies pēc 1. pasaules kara, beidza pastāvēt 2. pasaules kara sākumā
- Bagrationi Gruzijas valdnieku dinastija (9. - 19. gs.), izvirzījusies 6. - 8. gs. Kartlijā; izcilākie pārstāvji - Dāvids IV Celtnieks, Grigorijs III, Tamara
- Vecmelderu avoti ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aknīstes pagastā, Dienvidsusējas labā krasta sāngravā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 35,7 ha, no morēnas smilšmāla un augšdevona Pļaviņu svītas dolomītu kontaktzonas izplūst \~10 avotu, kam ir liels debits, ūdens kaļķains, ar palielinātu dzelzs saturu, liela daļa avotu izplūst zem Vecmelderu dzirnavu ūdenskrātuves līmeņa
- bulgāru valoda ide valodu saimes slāvu valodu grupas (dienvidslāvu apakšgrupas) valoda, oficiālā valoda Bulgārijā, rakstības pamatā modificēta kirilica
- maķedoniešu valoda Ide valodu saimes slāvu valodu grupas dienvidslāvu valoda, kurā runā Ziemeļmaķedonijā un tai tuvajās teritorijās, radniecīga bulgāru valodai; rakstības pamatā kirilica
- slāvu valodas indoeiropiešu valodu grupa, pie kuras pieder austrumslāvu (krievu, ukraiņu, baltkrievu), rietumslāvu (poļu, čehu, slovāku, sorbu) un dienvidslāvu (serbu, bulgāru, horvātu, slovēņu, maķedoniešu, melnkalniešu) valodas
- Dāvids Izraēlas un Jūdejas valsts valdnieks (11. gs. beigas -ap 950. g. p. m. ē.); iekaroja seno kanaāniešu pilsētu Jeruzalemi, kas kļuva par valsts galvaspilsētu; Dāvids ebreju folklorā attēlots kā drosminieks, kas uzvarējis milzi Goliātu
- Stabulnieku pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, aizņem bijušā Galēnu (vidsmuižas) pagasta dienvidrietumu daļu
- hārlijs Jaudīgs motocikls, kas ražots 1903. g. dibinātajā uzņēmumā "Harley-Davidson Company"
- Kuka kalns Jaunzēlandes augstākais kalns (angļu val. _Mount Cook_), augstums — 3754 m, Dienvidalpos, netālu no Dienvidsalas rietumu piekrastes, nogāzēs Tasmāna šļūdonis
- vidsalieši Jēkabpils novada Kalna pagasta apdzīvotās vietas "vidsala" iedzīvotāji
- Vidsmīsts Jēkabpils novada Zasas pagasta apdzīvotās vietas "vidsmiests" nosaukums vietējā izloksnē
- Sentbraidsa līcis jūras līcis Ķeltu jūras ziemeļu daļā, Sentdžordža šauruma austrumos, Īrijas piekrastē, starp Sentdeividshedu ziemeļos un Skomeras salu dienvidos
- Kuka šaurums jūras šaurums starp Jaunzēlandes Ziemeļsalu un Dienvidsalu (angļu val. "Cook Strait"), savieno Tasmāna jūru ar Kluso okeānu, garums - 107 km, platums - 22-91 km, dziļums - līdz 1092 m
- Kalna Kalna pagasts - Jēkabpils novada pagasts ar administratīvo centru vidsalā, robežojas ar Ābeļu, Dignājas un Leimaņu pagastu, kā arī ar Aknīstes, Viesītes un Salas novadu
- Sengiļens Kalniene Dienvidsibīrijā, Krievijas Tivas Republikas dienvidaustrumos, Mazās Jeņisejas un Teshemas ūdensšķirtne, garums - \~230 km, platums - līdz 120 km, augstums - līdz 3276 m
- Agmas plato kalniene Ēģiptē (_‘Ajmah, Jabal al_), Dienvidsīnāja muhāfazā, Sīnāja pussalā
- Belinda kalns Dienvidsendviču salu Montagjū salā, Atlantijas okeāna dienvidos, Skotijas jūrā, augstums - 1370 m
- Aspairinga kalns kalns Jaunzēlandes Dienvidsalas dienvidos, Dienvidalpos, augstums - 3027 m
- Caganšibets Kalnu grēda Dienvidsibīrijas, Tivas Republikas dienvidrietumos un Mongolijā, garums - \~125 km, augstums - līdz 3577 m, dienvidu nogāzē sausās stepes, augstāk - kalnu tundra
- Dienvidalpi Kalnu grēda Jaunzēlandē ("Southern Alps"), Dienvidsalā, stiepjas 600 km (gandrīz visas salas garumā), augstākā virsotne - 3754 m; Jaunzēlandes Alpi.
- alatau Kalnu grēdas Centrālāzijas, Dienvidsibīrijas un Urālu kalnos
- Triglavs Kalnu masīvs Jūlijas Alpos, augstākā virsotne Slovēnijā (un arī visā bijušajā Dienvidslāvijā), augstums - 2863 m, ledāja un karsta veidots reljefs, kalnu meži, pļavas
- Artura pāreja kalnu pāreja Jaunzēlandē (_Arthur’s Pass_), Dienvidsalā, uz Vestkostas un Kenterberijas reģiona robežas, augstums - 924 m
- Austrumsajāni kalnu sistēma Dienvidsibīrijā (_Vostočnyj Sajan_), Krievijā, garums no Jeņisejas līdz Baikāla ezeram - >1000 km, augstākā virsotne - Munkusardiks - 3491 m vjl., mūžīgais sasalums, \~100 nelielu ledāju
- solāns Karsts vējš Dienvidspānijā, pūš no Āfrikas no jūnija līdz septembrim
- Kenija Kenijas Republika - valsts Āfrikas austrumos (angļu val. "Kenya"), platība - 580367 kvadrātkilometri, 39002700 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Nairobi, administratīvais iedalījums - 8 provinces, robežojas ar Dienvidsudānu, Etiopiju, Somāliju, Tanzāniju un Ugandu, dienvidaustrumus apskalo Indijas okeāns, rietumus nelielā posmā - Viktorijas ezers
- Austrumsomija lēne Somijā (_Itā-Suomi / Östra Finland_), pastāvēja 1998.-2009. g., robežojās ar Oulu, Rietumsomijas un Dienvidsomijas lēni, kā arī ar Krieviju, administratīvais centrs bija Mikeli
- Fjordlenda Lielākais nacionālais parks Jaunzēlandē ("Fiordland National Park"), Sautlendas provincē, platība 12243,5 kvadrātkilometri, dibināts 1952. g., aizņem fjordiem saposmoto Dienvidsalas dienvidrietumu daļu ar Dienvidalpu turpinājumu
- Lozannas miera līgums līgums, ko noslēdza Dienvidslāvija, Francija, Grieķija, Itālija, Japāna, Lielbritānija un Rumānija ar Turciju1923. g. Lozannas konferencē, atzina Turcijas neatkarību un noteica tās robežas
- Goliāts Mitoloģiska Bībeles persona, filistiešu milzis, ko divcīņā ar lingu nogalina Dāvids, vēlākais Jūdejas valdnieks
- hārlejs Motociklu marka, ko ražo uzņēmums "Harley-Davidson", kuru 1903. gadā nodibināja tolaik vēl pavisam jaunie amerikāņi Viljams Hārlijs un Arturs Deividsons
- Vidsala Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "vidsola" bijušais nosaukums
- Vydsola Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "vidsola" nosaukums latgaliski
- Bandingilo nacionālais parks nacionālais parks Dienvidsudānā, Centrālās Ekvatorijas, Džūnkalī un Austrumu Ekvatorijas vilājā
- Bomas nacionālais parks nacionālais parks Dienvidsudānā, Džūnkalī un Austrumu Ekvatorojas vilājā
- Ābela Tasmana nacionālais parks nacionālais parks Jaunzēlandē (_Abel Tasman National Park_), atrodas Dienvidsalas ziemeļos
- Aoraki/Kuka kalna nacionālais parks nacionālais parks Jaunzēlandē (_Aoraki/Mount Cook National Park_), Dienvidsalā, Kenterberijas reģionā
- Aspairinga kalna nacionālais parks nacionālais parks Jaunzēlandē (_Mount Aspiring National Park_), Dienvidsalas dienvidrietumu daļā
- dinārs Naudas vienība (Alžīrijā, Dienvidslāvijā, Irākā, Jordānijā, Lībijā, Ziemeļmaķedonijā, Serbijā, Tunisijā); attiecīgā naudas zīme
- lvo neliela tauta dienvidluo tautu grupā, kas dzīvo Ugandas ziemeļrietumos, arī Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) ziemeļaustrumos un Dienvidsudānā, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - musulmaņi
- Bahreldžebela Nīlas nosaukums Dienvidsudānā ("Bahr el Jebel"), no Asvas ietekas Nīlā līdz Gazalas ietekai
- Baltā Nīla Nīlas upes nosaukums Dienvidsudānā un Sudānā no Gazalas ietekas līdz Zilās Nīlas grīvai, garums — 957 km
- Krētas jūra nosaukums Egejas jūras dienvidu daļas akvatorijai (grieķu: "Κρητικό Πέλαγος") starp Krētas salu dienvidos un Kiklādu salām ziemeļos, ziemeļrietumos atrodas Mirtejas jūra, austrumos — Karpatas un Dienvidsporādu salas, rietumos robežojas ar Jonijas jūru
- Gelati klosteris nozīmīgs viduslaiku arhitektūras piemineklis Gruzijā (11 km no Kutaisi), ko 12. gs. sākumā sākumā dibināja valdnieks Dāvids IV Celtnieks; galvenajā templī (1106.-1125. g.) saglabājušās mozaīkas (1125.-1130. g.), iekštelpu gleznojumi (12.-18. gs.), rokraksti
- Kalna pagasts pagasts Jēkabpils novadā ar administratīvo centru vidsalā, robežojas ar Ābeļu, Dignājas, Leimaņu, Aknīstes, Elkšņu, Viesītes un Salas pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara
- Nionas vienošanās parakstīta Nionā (Šveicē) 1937. g.; parakstīja PSRS, Lielbritānijas, Francijas, Turcijas, Grieķijas, Dienvidslāvijas, Rumānijas, Bulgārijas un Ēģiptes pārstāvji; noteica kolektīvus pasākumus pret fašistisko valstu zemūdeņu pirātisko darbību Vidusjūrā
- skupčina Parlementa, tautas priekšstāvības iestādes otrās palātas nosaukums Serbijā (agrāk arī Dienvidslāvijā)
- Rēzeknes apriņķis pastāvēja 1777.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Andrupenes, Atašienes, Barkavas, Bērzgales, Bukmuižas, Dricēnu, Gaigalavas, Kaunatas, Makašēnu, Maltas, Ozolmuižas, Rēznas, Ružinas, Sakstagala, Silajāņu, Stirnienas, Varakļānu, vidsmuižas un Viļēnu pagastu, robežojās ar Abrenes, Ludzas, Daugavpils un Madonas apriņķi
- Bērdailenda pētniecikā stacija Dienviddžordžijas un Dienvidsedviču Salās, Dienviddžordžijas salas ziemeļrietumu galā, Parjadina ragā
- Deividsona pilsēta ASV ("Davidson"), Ziemeļkarolīnas štatā, 12000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Abvonga pilsēta Dienvidsudānā (_Abwong_), Džūnkalī vilājas ziemeļu pierobežā
- Ajoda pilsēta Dienvidsudānā (_Ayod_), Džūnkalī vilājā
- Akota pilsēta Dienvidsudānā (_Akot_), Buheirātas vilājā
- Amadi pilsēta Dienvidsudānā (_Amadi_), Rietumu Ekvatorijas vilājas austrumu daļā
- Averiala pilsēta Dienvidsudānā (_Awerial_), Buheirātas vilājas dienvidu daļā
- Vāva pilsēta Dienvidsudānā ("Wāw"), Rietumbahrelgazālas vilājas administratīvais centrs, 118300 iedzīvotāju (2008. g.)
- Malakāla pilsēta Dienvidsudānā, Augšnīlas vilājas administratīvais centrs, 102200 iedzīvotāju (2000. g.)
- Bora pilsēta Dienvidsudānā, Džūnkalī vilājas administratīvais centrs, Baltās Nīlas labajā krastā
- Bentiu pilsēta Dienvidsudānā, Vahdas (Rietumu Augšnīlas) vilājas administratīvais centrs
- Abū Rudeisa pilsēta Ēģiptē (_Abū Rudays_, _Ras Abu Rudeis_, راس أبو رديس), Suecas līča austrumu krastā, Sīnāja pussalā, Dienvidsīnāja muhāfazā
- Abū Suveira pilsēta Ēģiptē (_Abū Suwayrah_), Dienvidsīnāja muhāfazā
- Abū Zenīma pilsēta Ēģiptē (_Abū Zanīmah_, أبو زنيمة), Dienvidsīnājas muhāfazā, Sīnāja pussalā, osta Suecas līča krastā
- Barobo pilsēta Filipīnās, Mindanao salas Liangas līča piekrastē, Karagas reģiona Dienvidsurigao provincē
- Anabanu pilsēta Indonēzijā (_Anabanu_), Sulevesi salā, Dienvidsulavesi provincē
- Makasara pilsēta Indonēzijā ("Makassaar"), osta Sulavesi dienvidrietumu piekrastē, Dienvidsulavesi provinces administratīvais centrs, 1400000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Palembana pilsēta Indonēzijā ("Palembang"), Sumatras salā, Dienvidsumatras provinces administratīvais centrs, naftas izvedosta Musi lejtecē (pieejama arī jūras kuģiem), 1323200 iedzīvotāju (2005. g.)
- Bentena pilsēta Indonēzijā, Dienvidsulavesi provincē, Floresas jūras Selajaras salā
- Barru pilsēta Indonēzijā, Dienvidsulavesi provincē, Sulavesi salas rietumu piekrastē
- Bulukumba pilsēta Indonēzijā, Sulavesi salas un Dienvidsulavesi provinces dienvidos, Floresas jūras krastā,
- Baturadža pilsēta Indonēzijā, Sumatras salā, Dienvidsumatras provinces dienvidu daļā
- Anau pilsēta Jaunzēlandē (_Te Anau_), Dienvidsalas dienvidrietumu daļā, Anau ezera dienvidu galā
- Timaru pilsēta Jaunzēlandē ("Timaru"), Dienvidsalas austrumos, Kenterberijas līča krastā, 29000 iedzīvotāju (2017. g.)
- Kraistčērča pilsēta Jaunzēlandē, Dienvidsalā, Kenterberijas reģiona administratīvais centrs, 178500 iedzīvotāju (2006. g.)
- Nelsona pilsēta Jaunzēlandē, Dienvidsalā, reģiona administratīvais centrs, 56400 iedzīvotāju (2006. g.)
- Inverkārgila pilsēta Jaunzēlandē, Dienvidsalā, Sautlendas reģiona administratīvais centrs, 46800 iedzīvotāju (2006. g.)
- Danīdina pilsēta Jaunzēlandē, Dienvidsalas dienvidaustrumos, Otago reģiona administratīvais centrs, 111000 iedzīvotāju (2006. g.)
- Blenema pilsēta Jaunzēlandē, Dienvidsalas ziemeļaustrumu daļā, Mārlboro provincē
- Balkluta pilsēta Jaunzēlandes Dienvidsalā, Otago reģiona dienvidaustrumu daļā
- Kvīnstauna pilsēta Jaunzēlandes Dienvidsalā, Otago reģionā, 14300 iedzīvotāju (2016. g.)
- Aba pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā (_Aba_), Augšveles provinces austrumos pie Dienvidsudānas robežas, <10000 iedzīvotāju
Atrasts piemēros (1):
vids citās vārdnīcās:
MEV
Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!
Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.
Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.
Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.
Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv