Pavasara versija 2025

408 984 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam vica.

Atrasts vārdos (46):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (92):

olpīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridomicēšu klases dzimta ("Olpidiaceae"), sēņu veģettatīvais ķermenis ir sīks, kails protoplasts, kas pārveidojas par sporangiju, zoosporām 1 vica, parazitē aļģu, sēņu un ziedaugu šūnās.
vicaiņi bezmugurkaulnieku nodalījuma sarkodīnvicaiņu tipa klase (_Mastigophora syn. Flagellata_), vienšūnas organismi, kuras pārstāvjiem ir no vienas līdz astoņām vicām, ar kurām tie pārvietojas, >6000 sugu, Latvijā konstatēts >40 sugu
Bobrovicja Bobrovica - pilsēta Ukrainā.
zalkšpulkstenīte Briežu pulkstenīte ("Campanula cervicaria").
noctiluca Bruņvicaiņu ģints.
dinoflagellata Bruņvicaiņu kārta.
dinoflagellida Bruņvicaiņu kārta.
Noctiluca miliaris bruņvicaiņu suga, kas rada jūras planktona spīdēšanu
Stirna Daugavas labā krasta pieteka Kalniešu pagastā, iztek no Stirna ezera, tek caur Šternberga ezeru; Dauguļu upe; Kozlovica; Kozlovka; Stierna; Stierna ups; Stirenka; Stirnas strauts; Stirnauka.
viciņa Dem. --> vica.
fitomastigini Dzīvnieku valsts vienšūņu nodalījuma vicaiņu klases apakšklase ("Phytomastigina"), mikroskopiski, kustīgi vienšūnas vai koloniju dzīvnieki, kuru šūnās ir hlorofils u. c. pigmenti.
Skandināvijas grīslis grīšļu suga ("Carex scandinavica syn. Carex pulchella"), Latvijā aizsargājama
antilope Indijas antilope - viena no antilopju apakšdzimtas sugām ("Antilope cervicapra"), tās dabīgais izplatības areāls aptver Indijas subkontinentu.
flageloze Infestācija ar vicaiņiem.
kampilobaktērija Izlocītu vai spirālisku nūjiņveida baktēriju ģints, ietver gan gramnegatīvas mikroaerofilas, gan anaerobiskas šūnas, kas ir kustīgas, jo tām ir unipolāra vica. Mikroorganismus sastop cilvēka un dzīvnieku mutes dobumā, zarnu traktā un reproduktīvajos orgānos.
Kurvicu ezers Kurvica ezers Jaunlaicenes pagastā.
Belfūra deklarācija Lielbritānijas ārlietu ministra A. Dž. Belfūra 1918. g. 11. novembra paziņojums Latviešu Pagaidu nacionālās padomes pārstāvim Londonā Z. A. Meierovicam, ka Lielbritānija atzīst padomi par Latvijas valdību "de facto", kas bija pirmais dokuments, kurā kāda lielvalsts atzina iespēju izveidot neatkarīgu Latvijas valsti, un tas veicināja Latvijas valsts proklamēšanu 1918. g. 18. novembrī.
Lohvicja Lohvica, pilsēta Ukrainā.
spēģis Lokana kārklu vica; stiba, nūja; makšķerkāts; spiga.
spika Lokana kārklu vica; stiba, nūja; makšķerkāts; spiga.
spiks Lokana kārklu vica; stiba, nūja; makšķerkāts; spiga.
stupure Lokana, slaida vica.
Kosovska Mitrovica Mitrovica, pilsēta Kosovā.
bodo Nepatogēnu vicaiņu ģints; dažas sugas atrastas cilvēka izkārnījumos un urīnā.
ķūze Nūja, runga, vica; kūze.
kūza Nūja, runga, vica.
ķūza Nūja, runga, vica.
kūze Nūja, runga, vica.
garna pārnadžu kārtas dobradžu dzimtas antilopju apakšdzimtas suga ("Antilope cervicapra"), sastopama Indijas līdzenumos
Berkovica Pilsēta Bulgārijā ("Berkovica"), Montanas apgabalā, 1370 iedzīvotāju (2014. g.).
Gorna Orjahovica pilsēta Bulgārijas vidienē ("Gorna Orjahovica"), Veliko Tarnovas apgabalā, 33000 iedzīvotāju (2014. g.)
Kraljevica Pilsēta Horvātijā ("Kraljevica"), Piejūras-Kalnu županijā, 4600 iedzīvotāju (2011. g.).
Orahovica Pilsēta Horvātijā ("Orahovica"), Vitrovicas-Podravinas županijā, 5300 iedzīvotāju (2011. g.).
Ģakova Pilsēta Kosovas dienvidrietumu daļā, 94600 iedzīvotāju (2011. g.); Džakovica.
Slatina Pilsēta Melnkalnē, Andrijevicas kopienā, 400 iedzīvotāju (2003. g.).
Goričani Pilsēta Melnkalnē, Podgovicas kopienā, 1200 iedzīvotāju (2003. g.).
Mahala Pilsēta Melnkalnē, Podgovicas kopienā, 1230 iedzīvotāju (2003. g.).
Mataguži Pilsēta Melnkalnē, Podgovicas kopienā, 1300 iedzīvotāju (2003. g.).
Mojanoviči Pilsēta Melnkalnē, Podgovicas kopienā, 1850 iedzīvotāju (2003. g.).
Golubovci Pilsēta Melnkalnē, Podgovicas kopienā, 2870 iedzīvotāju (2003. g.).
Geješti Pilsēta Rumānijā, Dimbovicas žudecā, 13300 iedzīvotāju (2011. g.).
Pučoasa Pilsēta Rumānijā, Dimbovicas žudecā, 14300 iedzīvotāju (2011. g.).
Moreni Pilsēta Rumānijā, Dimbovicas žudecā, 18700 iedzīvotāju (2011. g.).
Rekari Pilsēta Rumānijā, Dimbovicas žudecā, 6900 iedzīvotāju (2011. g.).
Fjeni Pilsēta Rumānijā, Dimbovicas žudecā, 7600 iedzīvotāju (2011. g.).
Titu Pilsēta Rumānijā, Dimbovicas žudecā, 9700 iedzīvotāju (2011. g.).
Tirgovište Pilsēta Rumānijā, Jalomicas labajā krastā, Dimbovicas žudeca administratīvais centrs, 79600 iedzīvotāju (2011. g.).
Čačaka Pilsēta Serbijā ("Čačak"), Centrālās Serbijas Moravicas apgabalā, Zapadna Moravas labajā krastā, 73300 iedzīvotāju (2011. g.).
Gorņi Milanovaca pilsēta Serbijā ("Gornji Milanovac"), Centrālās Serbijas Moravicas apgabalā, 24200 iedzīvotāju (2011. g.)
Ivaņica Pilsēta Serbijā ("Ivanjica"), Centrālās Serbijas Moravicas apgabalā, 11700 iedzīvotāju (2011. g.).
Sremska Mitrovica pilsēta Serbijā ("Sremska Mitrovica"), Vojvodinas Sremas apgabalā, 37800 iedzīvotāju (2011. g.)
Guča Pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Moravicas apgabalā, 1800 iedzīvotāju (2011. g.).
Lučani Pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Moravicas apgabalā, 3400 iedzīvotāju (2011. g.).
Kostanjevica Pilsēta Slovēnijā ("Kostanjevica ob Kirki"), Lejassavas reģionā, 750 iedzīvotāju (2011. g.).
Kicmaņa Pilsēta Ukrainā, Čerņivcu apgabalā, Sovicas krastos, 6760 iedzīvotāju (2013. g.).
pelikula Plāna ādiņa, plēvīte; blīvs, elastīgs apvalks, kas klāj vicaiņus un infuzorijas.
briežu pulkstenīte pulkstenīšu suga ("Campanula cervicaria")
Vecrīga Rīgas senākā apbūves daļa Daugavas labajā krastā, atrodas starp 11. novembra krastmalu, Kr. Valdemāra ielu, Z. A. Meierovica bulvāri, Aspāzijas bulvāri un 13. janvāra ielu, platība - 50 ha
flagellum Rīkste, pātaga, vica.
mīksta Rīkste, vica.
ņutra Rīkste, vica.
ņutrenīca Rīkste, vica.
šmadernīca Rīkste, vica.
spina Rīkste, vica.
žagarnīca Rīkste, vica.
Bukareste Rumānijas galvaspilsēta (rumāņu valodā "Bucuresti"), atrodas Lejasdonavas līdzenumā, Dimbovicas krastos, 1883400 iedzīvotāju (2011. g.).
sarcodinomorpha Sarkodīnvicaiņi.
sarkodīnas Sarkodīnvicaiņu tipa klase ("Sarcodina"), vienšūņi, kas spēj izlaist māņkājiņas, Latvijā konstatētas 2 apakšklases - saulenītes un sakņkāji.
sakņkāji Sarkodīnvicaiņu tipa sarkodīnu klases apakšklase ("Rhizopoda"), kurā ietilpst kailamēbu, čaulamēbu un foraminīferu kārta.
diflūgija Sarkodīnvicaiņu tipa sarkodīnu klases čaulamēbu kārtas ģints ("Difflugia"), čaula veidota no dažāda lieluma smilšu graudiņiem, mīt uz ūdensaugiem.
opalīna Sarkodīnvicaiņu tipa vicaiņu klases ģints ("Opalina").
Ostupe Savica, Rosicas labā krasta pieteka Krāslavas novada Indras un Piedrujas pagastā, garums - 12 km
vicu Savienojumā "vica vicu" izmanto patīkamu izjūtu vai apbrīnas izteikšanai.
Carex pulchella Skandināvijas grīšļa "Carex scandinavica" nosaukuma sinonīms.
dzeltengalvas pipra šīs dzimtas suga ("Chloropipo flavicapilla")
polimastigots Tāds, kam ir vairākas vicas.
vicains tāds, kur ir daudz vicas 1(1)
stiba Tievs nolauzts zars; arī vica.
Warnowiz Varnovicas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Kaplavas pagastā.
trihomonāde Vicaiņu klases ģints; tām ir bumbierveida forma, 3-5 vicas ķermeņa priekšgalā un undulējoša membrāna gar vieniem sāniem; trihomonas.
Bodo globosus vicaiņu suga, kas tiek izmantota kā piesārņotu ūdeņu bioindikators
zoomastigins Vienšūņu nodalījuma vicaiņu klases apakšklase ("Zoomastigina").
toksoplazmas Vienšūņu tipa vicaiņu klases eimēriju dzimtas ģints ("Toxoplasma"), parazīti, kas parazitē gk. mugurkaulnieku (arī cilvēku) šūnās.
lamblija Vienšūņu tipa vicaiņu klases ģints ("Lamblia"), parazīts, kas mitinās cilvēka un dažu dzīvnieku tievajā zarnā, >10 sugas, Latvijā izplatīta 1 suga.
eiglenoididas Vienšūņu tipa vicaiņu klases kārta.
fitomonadidas Vienšūņu tipa vicaiņu klases kārta.
eiglenoidida Vienšūņu tipa vicaiņu klases šāda nosaukuma kārtas atsevišķs pārstāvis.
fitomonodida Vienšūņu tipa vicaiņu klases šāda nosaukuma kārtas atsevišķs pārstāvis.
sarkodīnvicaiņi Vienšūņu tips ("Sarcodinomorpha"), brīvi dzīvojoši vai parazītiski vienšūņi, kuru kustību organoīdi ir mānkājiņas vai vicas, iedala 2 klasēs - sarkodīnās un vicaiņos.
balziens Vīksnas vai ievas vica, ar ko sasēja ragavām pretējās slieču mietnes.
hrizomonādas Zemākie ūdens organismi zeltaini dzeltenā vai brūnā krāsā; tos vai nu pieskaita pie vienkāršākajiem vicaiņu klases dzīvniekiem, vai arī uzskata par īpašu aļģu tipu; hrizomonādas dzīvo galvenokārt saldūdens un jūru planktonā.
Ardžeša žudecs Rumānijā (_Argeș_), robežojas ar Brašovas, Dimbovicas, Teleormanas, Oltas, Vilčas un Sibiu žudecu

vica citās vārdnīcās:

MLVV

LLVV

MEV