Paplašinātā meklēšana

Meklējam vet..

Vārdos nav.

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (218):

liberum veto _burtiski_ "brīvais veto" - no 16. gs. līdz 18. gs. beigām Polijas seimā pastāvējušās tiesības brīvi protestēt: viens seima loceklis, nepiekrizdams seima lēmumam, varēja to padarīt par spēkā neesošu.
Bites ciems administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība padomju laikā, aizņēma tagadējā Tērvetes pagasta ziemeļu daļu un Auru pagasta dienvidu daļu.
Tērvetes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa Tērvetes pagasta pievienota Penkules pagastam tagadējā Auces novadā.
Penkules pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Tērvetes pagasta teritorijas.
Auru pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Auru pagastam pievienota daļa bijušā Dobeles un Tērvetes pagasta, bet Krimūnu apkaime atdota tagadējam Krimūnu pagastam; robežas mainījušās arī ar Naudītes pagastu.
korvete Amerikāņu sporta auto marka "Corvette", ko ražo kompānija "General Motors" kopš 1953. g.
Mežmalieši apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Tērvetes pagastā.
Kalējtriņi Apdzīvota vieta (izzudusi) Tērvetes pagastā.
Kroņauce apdzīvota vieta (lielciems) Tērvetes pagastā.
Bukaiši apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā (2009.-2021. g. Tērvetes novadā, 1950.-2009. g. - Dobeles rajonā) 36 km no Dobeles, izveidojusies bijušās muižas "Fockenhof" teritorijā, vēstures avotos minēta 1605. g., pagasta centrs.
Klūnas apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novada Tērvetes pagastā.
Zelmeņi Apdzīvota vieta (vidējciems) Tērvetes pagastā.
Grovtona Apdzīvota vieta ASV ("Groveton"), Ņūhempšīra štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Grovtona Apdzīvota vieta ASV ("Groveton"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Helsinglande Apgabals Dienvidnorlandē ("Haelsingland"), pie Botenhāveta, Zviedrijā, platība - 14264 kvadrātkilometri, 142400 iedzīvotāju, paugurains meža masīvs ar daudziem ezeriem (lielākais - Dellenšē), piekrastē līdzens, ar retām šērām.
Jestrīklande Apvidus Norlandes dienvidu daļā ("Gaestrikland"), Zviedrijā, pie Botenhāveta, platība - 4181 kvadrātkilometrs, 147000 iedzīvotāju, mežiem bagāta augstiene, kas ar stāvu krauju izbeidzas piekrastē, vikingu laikos nozīmīga dzelzs ieguves vieta.
gnotobiots Ar ķeizargriezienu sterili iegūts dzīvnieku mazulis, ko izmanto veterinārijā slimību pētīšanai; no specifiskās patogēnās mikrofloras brīvs dzīvnieks.
Tērvetes pilskalns atrodas Dobeles novada Tērvetes pagastā, dabas parkā "Tērvete", Tērvetes labajā krastā, ir 19 m augsta un \~150 m gara paugura rietumu daļa, trīsstūrveidīgs plakums (platība \~1000 m^2^), austrumu pusē nocietināts ar 8 m augstu valni un 5 m dziļu grāvi; Cukurkalns.
Govainis Auces labā krasta pieteka Tērvetes pagastā, izteka Bēnes pagastā. šķērso Penkules pagastu, garums - 14 km; Gavaine; Gavaiņu strauts; Govaine.
tautas tribūns augstākā plebeju vēlētā amatpersona senajā Romā (no 494. g. p. m. ē.), kam bija tiesības uzlikt aizliegumu (veto) senāta rīkojumiem; uz gadu tika ievēlēti divi, vēlāk - četri un desmit tribūni; tribūnu persona bija neaizskarama; impērijas periodā zaudēja savu nozīmi.
Žagares svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — 14-19 m, atsegumi Svētes (pie Žagares), Tērvetes un Skujaines krastos, nodalīta Svētes krastos pie Žagares Lietuvā, par tipveida griezumu pieņemts Sniķeres urbuma intervāls 28-44 m dziļumā.
Svētes svīta augšdevona stratigrāfiskā vienība, nogulumi sastopami Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — līdz 38 m, nodalīta Svētes krastos 1951. g., vēlāk sadalīta Sniķeres un Tērvetes svītā.
baltavitiņa Balta aitiņa; baltavetīna.
Baltiešu veterānu līga baltiešu kara veterānu organizācija Kanādā, nodibināta 1977. g.
blaizīt Bliezt, sist, zvetēt.
tevetīns C~42~H~64~O~19~, glikozīds auga "Thevetia neriifolia Juss." sēklās, piemīt uzpirkstītes glikozīdiem līdzīga darbība.
virsāja cetrārija cetrāriju suga ("Cetraria olivetorum syn. Cetraria ericetorum"), tai ir šaurākas lapoņa daivas un pseidocifelas gar daivu malām, sastopama retāk.
investīciju klubs cilvēku brīvprātīga apvienība, kuri apvieno savus līdzekļus un veido vienotu investīciju portfeli, kas, pēc viņu domām, dos katram no viņiem iespēju gūt lielāku peļņu, nekā tad, ja katrs invetētu naudu patstāvīgi.
Civettictis civetta civeta jeb civetkaķis, šīs ģints suga.
civetkaķis Civeta.
čukču valoda čukču-kamčatkiešu valodu saimes valoda, rakstības pamatā no 1936. g. krievu alfabēts (1931.-1936. g. - latīņu); luoravetlanu valoda.
Skujaines un Svētaines ieleja dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Dobeles novada Penkules, Bukaišu un Tērvetes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 130 ha, izveidots, aizsargātu retus, ES nozīmīgus biotopus, konstatētas daudzas retas augu sugas.
Bruņenieku upe Daugavas kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Kaplavas pagastā, garums - 4 km, iztek no Šilovkas ezera; Presveta; Šilovka.
fregate Dažu valstu flotēs - pārejas tipa karakuģis (starp korveti un iznīcinātāju vai iznīcinātāju un kreiseri).
dekapodi Desmitkāji - vēžveidīgie (upes vēži, krabji, omāri, krevetes) un daļa galvkāju gliemju (tinteszivis, kalmāri).
Bites muiža Dobeles novada Tērvetes pagasta apdzīvotās vietas "Zelmeņi" bijušais nosaukums.
Šķēde Dzedrupes kreisā satekupe Talsu novadā, garums - 20 km, kritums - 75 m; Dandaru upe; Elpupe; Gartiltupe; Kalvetnieku upe; Līčupe; Vandzenes upe; augštecē Odre, Nastupīte; lejtecē Žurnika, Žurnikupe.
Baltais ezers ezers Dagdas novada Ezernieku pagastā, platība — 1,1 ha; Boltiņkijs ezers, Svetļenkas ezers; Svetļinkijs ezers.
Eglīca ezers ezers Krāslavas novada Andzeļu pagastā, platība – 2,5 ha; Eglītes ezers; Svetļinkaja ezers.
Zabeļjes ezers ezers Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība — 6,7 ha; Beloje; Belova; Belovo; Svetinka.
govju sinhronizācija ganāmpulkā ar veterināriem preparātiem panākta vienlaicīga dzīvnieku meklēšanās.
svetlicieši Goliševas pagasta apdzīvotās vietas "Svetlica" iedzīvotāji.
Klūnu atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Skujaines labajā krastā Tērvetes pagastā pie Klūnu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 0,39 ha, atseguma apakšējo daļu veido vāji cementēti smilšakmeņi, augšējā daļā dolomītmerģeļu slāņi; Skujaines atsegums.
tigurini Helvetu cilts, kas 107. g. p. m. ē. kopā ar kimbriem un teitoņiem iebruka Gallijā un sakāva romiešus, bet 58. g. p. m. ē. tos sakāva un iznīcināja Cēzars.
hendings Iekšējās atskaņas drotkveta rindās, nepāra rindās tās ir daļējas, pāra rindās pilnīgas.
serumstacija Iestāde, kas ražo un kontrolē bioloģiskos preparātus medicīnas un veterinārmedicīnas vajadzībām.
Tērvetes novads izveidots 2002. g. Dobeles rajona sastāvā, 2009.-2021. g. patstāvīgs novads ar administratīvo centru Zelmeņos, 2021. g. iekļauts Dobeles novadā, ietvēra Augstkalnes, Bukaišu un Tērvetes pagastus, robežojās ar Auces, Dobeles, Jelgavas novadu, kā arī ar Lietuvu.
šņupata Kabatlakatiņš, deguna šņaukšanai paredzēta salvete.
Berghof Kalna muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Tērvetes pagastā.
Hofzumberge Kalna muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Tērvetes pagastā.
Kalvetnieku Kalvetnieku upe - Šķēde, Dzedrupes satekupe.
sanitārvirsnieki Kara medicīnas ārsti, kara veterinarārsti un kara farmaceiti.
Skujaines atsegums Klūnu atsegums Skujaines labajā krastā Tērvetes pagastā.
Austrumciems Latviešu koloniju grupa Krievijā, Baškīrijā, Ufas apgabalā, pirmie latvieši ieceļoja 1883. g., 20. gs. 20. gados šajā grupā ietilpa Ozolciema, Baltijas ciema, Simbirskas, Novodježinskas, Rīgas ciema, Ziemeļu sētu, Puķu ciema, Baložciema, Novocvetajevkas, Jelohovas latviešu kolonijas.
LTK Lielais Tēvijas karš (LTK dalībnieki, LTK veterāni).
zvetēns Liels, smags priekšmets zvetēšanai.
Svēte Lielupes kreisā krasta pieteka, garums - 123 km (Latvijā 75 km), kritums - 97 m, sākas Lietuvā, apmēram 2 km ir garā posmā ir robežupe, ietek Lielupē Līvbērzes pagastā, \~10 km lejpus Jelgavas; Lietuvā saucas Švete.
sabadils Liliju dzimtas sīpolaugs, kas aug Centrālās Amerikas un Dienvidamerikas kalnu pļavās; sēklas lieto veterinārijā un medicīnā.
Heiligenberga Livonijas ordeņa koka pils, kas 1285.-1290. g. atradās Zviedru kalnā Tērvetes novada Tērvetes pagastā.
Leuvardena Ljauveta, pilsēta Nīderlandē, tās nosaukums holandiešu valodā ("Leeuwarden").
konfiskāti Lopkautuvju atkritumi, kurus veterināri sanitārā ekspertīze atzinusi par cilvēka uzturā nederīgiem.
benedikts Mazāzijas dadzis, "Cardus benedictus L.", spilvains, lipīgs lakstaugs, Dienvideiropā un Āzijā savvaļas ārstniecības augs, ārstniecībā lieto kā pretdrudža un sviedrēšanas līdzekli, veterinārijā - ievainojumos un pret zarnu aizdambēšanos.
furšetbankets Mielasts, kurā apkalpošana notiek pie bufetes veida galda un viesi ietur maltīti, stāvot kājās; uz bufetes veida galda ik pēc noteikta attāluma novieto šķīvjus, galda piederumus, glāzes un salvetes, galda vidū grupē dažādas aukstās uzkodas, sviestmaizes, augļus; šādu banketu izvēlas, ja paredzēta īslaicīga lietišķa tikšanās; viesmīlis parasti piedāvā dzērienus un seko, lai tiktu papildināti ēdieni; stāvbankets.
stāvbankets Mielasts, kurā apkalpošana notiek pie bufetes veida galda un viesi ietur maltīti, stāvot kājās; uz bufetes veida galda ik pēc noteikta attāluma novieto šķīvjus, galda piederumus, glāzes un salvetes, galda vidū grupē dažādas aukstās uzkodas, sviestmaizes, augļus; viesmīlis parasti piedāvā dzērienus un seko, lai tiktu papildināti ēdieni.
galda piederumi naži, dakšiņas, karotes, trauki, salvetes.
Buvē sala Norvēģijas atkarīgā teritorija (angļu val. "Bouvet Isle"), atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā, \~1700 km uz ziemeļiem no Antarktīdas, platība - 58,5 kvadrātkilometri, vulkāna konuss 939 m vjl., augsti (līdz 120 m), klinšaini krasti, neapdzīvota, dabas rezervāts, kopš 1977. g. darbojas Norvēģijas automātiskā meteoroloģiskā stacija, vissavrupākā sauszemes teritorija, tuvākā sala atrodas 1642 km attālumā.
Dobeles novads novads Zemgales rietumos, ietver Annenieku, Augstkalnes, Auru, Bēnes, Bērzes, Bikstu, Bukaišu, Dobeles, Īles, Jaunbērzes, Krimūnu, Lielauces, Naudītes, Penkules, Tērvetes, Ukru, Vecauces, Vītiņu un Zebrenes pagastu, kā arī Dobeles pilsētu, robežojas ar Saldus, Tukuma un Jelgavas novadu, kā arī ar Lietuvu; 2009.-2021. g ietvēra Annenieku, Auru, Bērzes, Bikstu, Dobeles, Jaunbērzes, Krimūnu, Naudītes, Penkules un Zebrenes pagastu, kā arī Dobeles pilsētu.
mirla Padomju kara veterāns.
TASS Padomju Savienības Telegrāfa aģentūra (krievu "Telegrafnoje Agenstvo Sovetskogo Sojuza").
SSR Padomju sociālistiskā republika (krievu "sovetskaja socialističeskaja respublika").
Dvietes pagasts pagasts Augšdaugavas novada ziemeļu daļā, robežojas ar Nīcgales, Līksnas, Pilskalnes un Bebrenes pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Dweeten, krieviski — Dvetenskaja.
Augstkalnes pagasts pagasts Dobeles novada deinvidaustrumos, robežojas Bukaišu un Tērvetes pagastu, Jelgavas novadu, kā arī ar Lietuvu (daļa pirmskara pagasta teritorijas tagad iekļauta Vilces pagastā); agrākie nosaukumi: Mežmuižas pagasts, vāciski — Grenzhofsche, krieviski — Grencgofskaja.
Krimūnu pagasts pagasts Dobeles novadā, robežojas ar Dobeles pilsētu, Tērvetes, Auru un Bērzes pagastu, kā arī ar Jelgavas novadu.
Penkules pagasts pagasts Dobeles novadā, robežojas ar Naudītes, Auru, Tērvetes, Bukaišu un Būnes pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Pankelhof, krieviski — Pankeļgofskaja.
Auru pagasts pagasts Dobeles novadā, robežojas ar Penkules, Naudītes, Annenieku, Dobeles un Krimūnu pagastu, kā arī ar Dobeles pilsētu un Tērvetes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Auermunde, krieviski — Auermjundskaja.
Bukaišu pagasts pagasts Dobeles novadā, robežojas ar Ukru, Bēnes, Penkules, Tērvetes un Augstkalnes pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Fockenhof, krieviski — Fokkengofskaja.
Vilces pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Zaļenieku, Lielplatones un Elejas pagastu, kā arī ar Tērvetes novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Wilzen, krieviski — Viļcenskaja.
lopārstniecība Palīdzība mājkustoņu slimībās; veterinārmedicīna.
arekolīns Palmas "Areca catechu L." sēklu alkaloīds, piridīna derivāts; eļļains šķidrums; spēcīgi kairina parasimpātisko nervu sistēmu; veterinārijā lieto pret lenteņiem.
paradoxurus Palmciveta.
parastā palmciveta palmcivetu suga ("Paradoxurus hermaphroditus"), sastopama Indijā, Šrilankā, Indonēzijā un Filipīnās.
Paradoxurus hermaphroditus parastā palmciveta.
PVD Pārtikas un veterinārais dienests.
Jelgavas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Auru, Bēnes, Bērzmuižas, Bukaišu, Dobeles, Džukstes, Elejas, Garozes, Glūdas, Īles, Jaunauces, Jaunsvirlaukas, Jēkabnieku, Kalnciema, Lielauces, Lielplatones, Lielvircavas, Līvbērzes, Mežmuižas, Naudītes, Ozolnieku, Penkules, Pēternieku, Platones, Rubas, Salgales, Sesavas, Sīpeles, Sniķeres, Svētes, Šķibes, Tērvetes, Teteles, Ukru, Vadakstes, Valgundes, Vecauces, Vecsvirlaukas, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, robežojās ar Liepājas, Kuldīgas, Tukuma, Rīgas un Bauskas apriņķi, kā arī ar Lietuvu.
Dobeles rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Dobeles pilsētu, Auces pilsētu ar lauku teritoriju, Annenieku, Augstkalnes, Auru, Bēnes, Bērzes, Bikstu, Bukaišu, Dobeles, Jaunbērzes, Krimūnu, Īles, Jaunbērzes, Krimūnu, Lielauces, Naudītes, Penkules, Tērvetes, Ukru, Vītiņu un Zebrenes pagastu, robežojās ar Saldus, Tukuma un Jelgavas rajonu, kā arī ar Lietuvu.
Auces novads pastāvēja 2009.-2021. g. Zemgales dienvidrietumos, tagadējā Dobeles novadā, ietvēra Auces pilsētu un Lielauces, Īles, Bēnes, Vecauces, Ukru un Vītiņu pagastu, robežojās ar Saldus, Brocēnu, Dobeles un Tērvetes novadu, kā arī ar Lietuvu.
Monreālas latviešu kopena pastāvēja jau 20. gs. sākumā, 1930. gados Monreālā dzīvoja \~30 latviešu, 1950. g. - \~2500 latviešu, 1990. g. - \~800-1000 latviešu, 1983. g. iegādāts un atvērts Latviešu sabiedriskais centrs, pieder ārpilsētas īpašumi "Eglaine", "Ezerkalni", kā arī "Tērvete", kurā kopš 1965. g. tiek rīkotas latviešu ģimeņu vasaras nometnes.
svecēt Pērt, sist, zvetēt.
Grovtona Pilsēta ASV ("Groveton"), Virdžīnijas štatā, 14600 iedzīvotāju (2014. g.).
Gendže Pilsēta Azerbaidžānā, Mazā Kaukāza ziemeļaustrumu piekājē, 307500 iedzīvotāju (2007. g.); līdz 1804. g. un 1918.-1935. g. saucās - Gjandža, 1804.-1918. g. - Jeļizavetopole, 1935.-1991. g. - Kirovabada.
Zaveta Pilsēta Bulgārijā ("Zavet"), Razgradas apgabalā, 3240 iedzīvotāju (2014. g.).
Žifa pie Ivetas pilsēta Francijā ("Gif-sur-Yvette"), Ildefransas reģiona Esonas departamentā, 20600 iedzīvotāju (2010. g.).
Sveta Nedeļa pilsēta Horvātijā ("Sveta Nedelja"), Zagrebas županijā, 18100 iedzīvotāju (2011. g.).
Sveti Ivana Zelina pilsēta Horvātijā ("Sveti Ivan Zelina"), Zagrebas županijā, 16000 iedzīvotāju (2011. g.).
Avetrāna Pilsēta Itālijā ("Avetrana"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 6950 iedzīvotāju (2014. g.).
Kastelvetrāno Pilsēta Itālijā ("Castelvetrano"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 31700 iedzīvotāju (2014. g.).
Červeteri Pilsēta Itālijā ("Cerveteri"), Lacio reģiona Romas provincē, 36500 iedzīvotāju (2014. g.).
Čivitella Roveto pilsēta Itālijā ("Civitella Roveto"), Abruco reģiona L'Akvilas provincē, 3300 iedzīvotāju (2014. g.).
Marsikovetere Pilsēta Itālijā ("Marsicovetere"), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 5400 iedzīvotāju (2014. g.).
Oliveto Čitra pilsēta Itālijā ("Oliveto Citra"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 3800 iedzīvotāju (2014. g.).
Žagare pilsēta Lietuvā ("Žagarė"), Šauļu apriņķī, Jonišķu rajona pašvaldībā, pie robežas ar Latviju (Tērvetes novadu), 1610 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1924. g.
Hudiksvalla Pilsēta Zviedrijā, Helsinglandes austrumu daļā, pie Botenhāveta, 15000 iedzīvotāju (2010. g.), dibināta 1582. g. vecākā ēka ir 17. gs. baznīca, saglabājusies 18. gs. 90. gadu koka apbūve.
Klosterkalns Pilskalns Dobeles novada Tērvetes pagastā, Tērvetes dabas parkā, Tērvetes kreisajā krastā, paugurs ar vairākām terasēm paceļas 22 m virs Tērvetes līmeņa, plakums - \~42 x 16 m, bijis apdzīvots pirms mūsu ēras sākuma.
Beludžistāna Province Pakistānā, atrodas tās teritorijas dienvidrietumos, administratīvais centrs – Kveta, platība – 347190 kvadrātkilometru, 11935000 iedzīvotāju (2010. g.).
uzlikt veto realizējot veto tiesības, aizliegt, noraidīt (piemēram, lēmumu).
antisovetisks Saistīts ar antisovetismu.
sovetoloģisks Saistīts ar sovetoloģiju, tai raksturīgs.
veterinārs saistīts ar veterināriju, tai raksturīgs
mundags Salvete.
salvjete Salvete.
servjete Salvete.
šķīvjauts Salvete.
zalpete Salvete.
zalpītis Salvete.
zalvete Salvete.
zalvjete Salvete.
zaulete Salvete.
paklātuve Sega, apsegs, salvete.
Tilzīte Sena prūšu pilsēta tagadējā Krievijas Kaļiņingradas apgabala teritorijā, 1946. g. pārdēvāta par Sovetsku.
ramtīt skaldīt, zvetēt, cirst; iegriezt, ievilkt zīmes.
Skujene Skujaine, Tērvetes pieteka.
Svētaine Skujaines labā krasta pieteka Tērvetes pagastā, šķērso Bukaišu pagastu, augštece Bēnes pagastā, garums - 18 km, kritums - 38 m; Sesigale.
Rāmnieku atsegums smilšakmens atsegums Gaujas labajā krastā augšpus Strenčiem, Plāņu pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g., 0,6 ha), upes krasta avotainajā terasē atsegti sarkani vidusdevona Živetas stāva Burtnieku svītas mālainie smilšakmeņi ar fosilo zivju un bezžokleņu atliekām.
SSSR Sociālistisko padomju republiku savienība (krievu "Sojuz sovetskih socialističeskih respublik").
Soda Sodīte, Tērvetes pieteka.
Sodagrāvis Sodīte, Tērvetes pieteka.
Sode Sodīte, Tērvetes pieteka.
Sodene Sodīte, Tērvetes pieteka.
Sodus Sodīte, Tērvetes pieteka.
sovjetologs Sovetologs.
sovjetoloģija Sovetoloģija.
sovetologs Sovetoloģijas speciālists.
veterinārārsts Speciālists ar augstāko veterināro izglītību.
veterinārfeldšeris speciālists ar vidējo veterināro izglītību
IIB Starptautiskais patentu institūts (franču "Institut international des brevets").
Svepane Svēpaine, Tērvetes pieteka.
Svēpene Svēpaine, Tērvetes pieteka.
Auce Svētes kreisā krasta pieteka Auces, Dobeles, Tērvetes un Jelgavas novadā, garums - 86 km, kritums - 94 m, iztek no Lielauces ezera, pie ietekas Svētē izbūvēts polderis (1971. g.) un upes tece novadīta pa jaunizveidotu gultni; Aucupe; Īle.
Raušene Svetlogorska, pilsēta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1947. g.
Petrovska Svetlogradas pilsētas Krievijā (Stavropoles novadā) nosaukums līdz 1965. g.
Enso Svetogorskas pilsētas Krievijā (Ļeņingradas apgabalā) nosaukums līdz 1948. g.
Norrakvarkens Šaurums Baltijas jūrā (zv. val. "Norra Kvarken"), savieno Botnijas līča ziemeļu daļu Botenvikenu ar dienvidu daļu Botenhavetu, platums - 75 km, dziļums - līdz 29 m.
olīvbiržu smējējķauķis šīs ģints suga ("Hippolais olivetorum").
CH Šveice, valsts divburtu kods (latīņu "Confoederatio Helvetica").
nandi Tautu grupa, dzīvo Kenijas rietumos (nandi, kipsigisi, kamasiji, kejo, suki, endo, marakveti, tatogi, dorobi u. c.), Ugandas austrumos (sapini, sabaoti), valodas pieder pie pie nilotu valodu dienvidaustrumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
Kalnamuiža Tērvates pagasta apdzīvotās vietas "Tērvete" nosaukums līdz 1925. gadam.
Hofzumberge Tērvete.
tērvetnieki Tērvetes alus.
Tērvetes meža ainavu parks Tērvetes dabas parka nosaukums 1977.-2004. g.
Tērvete Tērvetes dabas parks Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Tērvetes un Zaļenieku pagastā, platība - 1374 ha, dibināts 1977. g., centrālā daļa (930 ha) - Kalnamuižas sils un dendroloģiskie stādījumi - ir valsts aizsardzībā kopš 1957. g., ir izcils ainavisks dabas objekts ar kultūrvēsturisku nozīmi.
Cērpaine Tērvetes kreisā krasta pieteka Dobeles novada Bukaišu un Ukru pagastā, garums - 17 km, kritums - 23 m.
Eglone Tērvetes kreisā krasta pieteka Jelgavas novada Zaļenieku un Glūdas pagastā, garums – 12 km; Eglonas strauts.
Skujaine Tērvetes kreisā krasta pieteka Tērvetes pagastā, augštece Bēnes pagastā, šķērso arī Penkules pagasta austrumu malu, garums - 32 km, kritums - 58 m; Skujene.
Svēpaine Tērvetes kreisā krasta pieteka Tērvetes pagastā, izteka Ukru pagastā, šķērso Bukaišu pagastu, garums - 26 km, kritums - 48 m; Svepane; Svēpene.
Reņģe Tērvetes labā krasta pieteka Dobeles novadā, izteka Lietuvā, garums - 13 km; Reņģu strauts.
Sodīte Tērvetes labā krasta pieteka Jelgavas novada Glūdas pagastā, garums - \~4 km; Soda; Sodagrāvis; Sode; Sodene; Sodus.
Ellītes grāvis Tērvetes labā krasta pieteka Jelgavas novada Zaļenieku pagastā, garums — \~5 km.
Bramberģes strauts Tērvetes labā krasta pieteka Jelgavas novada Zaļenieku, Svētes un Glūdas pagastā, garums - 28 km, kritums - 28 m; Bramberga; Bramberģe.
Ailes strauts Tērvetes labā krasta pieteka Jelgavas un Dobeles novadā, garums - 18 km.
dzeguzēnieki Tērvetes novada Augstkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Dzeguzēni" iedzīvotāji.
bērtulaišnieki Tērvetes novada Bukaišu pagasta apdzīvotās vietas "Bērtulaiši" iedzīvotāji.
nesavnieki Tērvetes novada Bukaišu pagasta apdzīvotās vietas "Nesava" iedzīvotāji.
šerlatnieki Tērvetes novada Bukaišu pagasta apdzīvotās vietas "Šerlates muiža" iedzīvotāji.
Fokkengofskaja Tērvetes novada Bukaišu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
kliņģernieki Tērvetes novada Tērvetes pagasta apdzīvotās vietas "Kliņģeri" iedzīvotāji.
klūnenieki Tērvetes novada Tērvetes pagasta apdzīvotās vietas "Klūnas" iedzīvotāji.
bitenieki Tērvetes pagasta apdzīvotās vietas "Bites" iedzīvotāji.
kalējtriņenieki Tērvetes pagasta apdzīvotās vietas "Kalējtriņi" iedzīvotāji.
kalnamuižnieki Tērvetes pagasta apdzīvotās vietas "Kalnamuiža" iedzīvotāji.
kroņaucenieki Tērvetes pagasta apdzīvotās vietas "Kroņauce" iedzīvotāji.
kroņaucnieki Tērvetes pagasta apdzīvotās vietas "Kroņauce" iedzīvotāji.
ķirpēnieki Tērvetes pagasta apdzīvotās vietas "Ķirpēni" iedzīvotāji.
mežmalnieki Tērvetes pagasta apdzīvotās vietas "Mežmalnieki" iedzīvotāji.
tērvetnieki Tērvetes pagasta apdzīvotās vietas "Tērvete" iedzīvotāji.
zelmeņnieki Tērvetes pagasta apdzīvotās vietas "Zelmeņi" iedzīvotāji.
Gofcumbergskaja Tērvetes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Hofzumberge Tērvetes pagasta bijušais nosaukums.
Kalnamuižas pagasts Tērvetes pagasta nosaukums līdz 1925. gadam.
Cukurkalns Tērvetes pilskalns Tērvetes pagastā.
Gulbju dīķis Tērvetes ūdenskrātuve.
Gulbju ūdenskrātuve Tērvetes ūdenskrātuve.
Zelmeņu ūdenskrātuve ūdenskrātuve Tērvetes pagastā, platība — 4,1 ha.
Tērvetes ūdenskrātuve ūdenstilpe Tērvetes pagastā, platība — 74 ha, garums — 1,2 km, lielākais platums — 0,7 km, vidējais dziļums — 1,5 m, uzstādināta 1981. g. Tērvetes upē, ietilpst Tērvetes dabas parkā; Gulbju dīķis.
hormonu preparāti uz hormonu bāzes veidoti preparāti, kas satur bioloģiski aktīvas vielas; izmanto dzīvnieku augšanas un nobarošanās paātrināšanai, dzimumdziņu u. c. procesu regulēšanai; šo preparātu pēciedarbība nav pilnībā izpētīta, un tos drīkst lietot tikai tad, ja saskaņo ar veterinārijas speciālistiem.
Indrānu ūdenskrātuve uzpludināta uz Skujaines upes Tērvetes pagastā.
Kroņauces dzirnevezers uzpludināts uz Auces upes Tērvetes pagastā, platība — 13,6 ha.
uzzveķēt Uzzvetēt.
tēraudķivernieki Vāciešu, pirmā pasaules kara veterānu apvienība 1918.-1935. g.
garnele Vairākas peldvēžu apakškārtas dzimtas ("Crangodinae, Palaemonidae" u. c.), neliels desmitkāju kārtas jūras vai saldūdens vēzis, \~2000 sugu; krevete.
sovhozs Valsts lauksaimniecības uzņēmums Padomju Savienībā; padomju saimniecība (saīsinājums no krievu "sovetskoje hozjaistvo").
VVD Valsts veterinārais dienests.
Benaresa Vārānasī – Hinduisma vissvetākā pilsēta, kas atrodas Gangas krastā un ir dieva Šivas kulta centrs, katru gadu uz to dodas miljoniem svētceļnieku.
velvetenes Velveta bikses.
kordvelvets velvets ar platām plūksnu joslām.
rievotais velvets velvets ar šaurām plūksnu joslām.
velvetons velvets.
lopu dakteris veterinārārsts
vetārsts veterinārārsts
zilais krusts veterinārās palīdzības zīme, emblēma - zila krusta zīme (parasti uz balta fona)
veterinārā medicīna veterinārija, veterinārmedicīna.
veterinārā sanitārija veterinārijas nozare, kas pētī dzīvnieku infekcijas un invāzijas slimību profilakses iespējas.
veterinārs veterinārijas speciālists
Burtnieku svīta vidusdevona Živetas stāva stratigrafiskā vienība Latvijā, biezums — 23-89 m, Latvijas ziemeļu daļā un pie Daugavpils veido pamatiežu virsu.
Zviedru kalns viduslaiku pils vieta Tērvetes pagastā, ir garens \~20 m augsts paugurs, kas pārveidots ceļot Livonijas ordeņa koka pili 1285./1286. g. ziemā, kas nodedzināta ap 1290. g., pirms tam, iespējams, bijusi zemgaļu kulta vieta; Svētkalns; Heiligenberga.
anga Viena no divpadsmit džainisma svētās literatūras daļām, ko atzīst švetāmbaru sekta.
Helvēcijas kārkls vītolu suga ("Salix helvetica").
cibetkaķis Viveru dzimtas ģints ("Civettictis"), kaķiem līdzīgi plēsīgi zīdītāji, ap 70 cm gari dzīvnieki.
civeta Viveru dzimtas suga ("Civettictis civetta"), vidēji liels plēsējs, Āfrikas dienvidu daļā, atgādina milzīgu raibu mājas kaķi.
Silene Zemgaļu apdzīvots novads 13. gs., kas 1254. g. nonāca Rīgas arhibīskapa pakļautībā, bet 13. gs. beigās - Livonijas ordeņa pakļautībā, nav precīzu ziņu par robežām, bet zināms, ka atradies starp Tērvetes un Žagares novadu.
Namejs Zemgaļu vadonis 13. gs., dažos avotos dēvēts arī par Zemgales karali; 1279. g. viņa vadībā zemgaļi atguva Livonijas ordeņa ieņemto Tērveti, bet 1281. g. augustā bija spiesti pārspēka priekšā pamest Zemgali un devās uz Lietuvu.
veterinārdepartaments Zemkopības ministrijas struktūrvienība, kas pārzina mājkustoņu un mājputnu, bišu un zivju veselības aizsardzību, gaļas, piena, to produktu un visu pārējo animālo uzturvielu un dzīvnieku jēlvielu veterinārsanitāro uzraudzību.
Norvēģu jūra Ziemeļu Ledus okeāna malas jūra (angļu val. "Norwegian Sea", norv. val. "Norskehavet") starp Skandināvijas pussalu, Šetlendas, Fēru salām, Islandi, Jana Majena un Lāču salu, platība - 1,34 mlj kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 3970 m.
Barenca jūra Ziemeļu Ledus okeāna malas jūra Eiropas ziemeļu piekrastē (norvēģu val. "Barentshavet"), starp Lāča salu, Špicbergenu, Franča Jozefa Zemi, Novaja Zemļu un Vaigaču salu, platība - 1,42 mlj kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 186 m, lielākais dziļums - \~600 m.
veterinārmedicīna zinātne par dzīvnieku slimībām, to ārstēšanu un profilaksi; veterinārija
veterinārija zinātne par dzīvnieku slimībām, to ārstēšanu un profilaksi; veterinārmedicīna
farmācija Zinātnes nozaru komplekss, kas aptver medicīnā un veterinārijā lietojamo ārstniecības līdzekļu un preparātu iegūšanu, izgatavošanu, glabāšanu, izsniegšanu.
Svētkalns Zviedru kalns Tērvetes pagastā.
Živets Živetas stāvs.

Citās vārdnīcās nav šķirkļa vet..