Paplašinātā meklēšana
Meklējam urja.
Atrasts vārdos (25):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (94):
- Vinta ala ala Pedurjakrajula kaļķakmens masīvā ("Vintului"), Bihoru grēdas malā, Rumānijas ziemeļrietumos, garums - 15,24 km, ejas 2 stāvos.
- mongoļu valodas altajiešu vaodu saimes valodu grupa, pie kuras pieder mongoļu, burjatu, kalmiku valoda u. c. valodas.
- Alla apdzīvota vieta Krievijā (_Alla_), Burjatijas Republikā, Barguzinas grēdas austrumu malā.
- Aršana Apdzīvota vieta Krievijā, Burjatijas Republikā, balneoloģisks un kalnu klimata kūrorts, uz rietumiem no Baikāla, minerālūdeņu avoti, sanatorija, atpūtas nami.
- Verhņaja Angāras ieplaka atrodas Krievijas Burjatijas Republikā starp Verhņaja Angāras un Ziemeļmujas grēdu, garums — >100 km, platums — 40 km, augstums — 470-800 m.
- Tunkas ieplaka atrodas Piebaikālā, starp Tunkas kailkalniem un Hamardabana grēdu, Krievijas Burjatijas Republikā, garums — \~200 km, platums — 20-40 km, augstums — 500-1400 m vjl.
- Iņaptuka kalns augstākā virsotne Ziemeļbaikāla kalnienē, Krievijas Burjatijas Republikā, augstums - 2514 m.
- Munkusardiks Augstākais kalnu masīvs Austrumsajānos, Krievijas Burjatijas Republikā pie Mongolijas robežas, ko veido 6 virsotnes, augstākā 3491 m vjl., apledojums - 1,3 kvadrātkilometri.
- Lielais Sajāns Austrumsajānu austrumu daļas ūdensšķirtnes grēda Krievijā (Burjatijā un Tivā) un Mongolijā, augstums - līdz 3491 m (Munkusardiks), alpīnais reljefs.
- Gorjačinska Balneoloģiskais kūrorts Krievijā, Burjatijas Republikā, Baikāla austrumu krastā, 186 km no Ulanudes.
- Božintojs Burjatu (Austrumsibīrija, Aizbaikāls) mitoloģijā - debesu gars, kalēju mākslas un kalēju aizgādnis.
- burj. Burjatu-.
- Piebaikāls Dabas apgabals Dienvidsibīrijā, Krievijas Irkutskas apgabalā un Burjatijas Republikā, ietver Baikāla rietumu un austrumu krasta kalnu grēdas, augstums - līdz 2000-2500 m, augsts seismiskums.
- Aizbaikāls Dabas apgabals Sibīrijas dienvidaustrumos, Irkutskas apgabalā, Burjatijas Republikā un Aizbaikāla novadā, aptuveni 1000 x 1000 km, kalnu grēdas \~1200-1800 m vjl., augstākā virsotne - 2999 m, stepe, mežastepe, kalnu taiga, krasi kontinentāls klimats.
- Baikāla rezervāts dabas rezervāts Burjatijas Republikā, Hamardabana grēdā un Baikāla dienvidu piekrastē, platība — 1657 km^2^, dibināts 1969. g., lai aizsargātu un pētītu dabas kompleksus Baikāla ezera piekrastes terasēs un Hamardabana grēdā.
- Geseriāda Episks mongoļu teiku cikls par varoni Geserhanu; izplatīts Centr. Āzijā un A-Āzijā; pabeigts 16.-17. gs., pazīstami arī tibetiešu, burjatu, kalmiku varianti.
- Kirjaņiška Ezers Skrudalienas paugurainē, Salienas pagastā, netālu no Baltkrievijas robežas, 155,2 m vjl., platība - 38,5 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,6 km, lielākais dziļums - 1,1 m, sala 1,9 ha, eitrofs ar noslieci uz distrofismu; Kirjanišķu ezers; Kirjanišku ezers; Kurjanišķu ezers; Ķirlānišķu ezers; Luknas ezers.
- Barguzinas ieplaka ieplaka starp Barguzinas un Itakas grēdu, Krievijā, Burjatijas Republikā, garums — >200 km, platums — līdz 35 km, augstums — 470-600 m.
- Svjatojnoss Kalnaina pussala Baikāla austrumu piekrastē, Krievijas Burjatijas Republikā, garums - \~50 km, augstums - līdz 1877 m, ar krastu saista zems, šaurs zemesšaurums.
- Malhanas grēda kalnu grēda Aizbaikāla novadā un Burjatijas Republikā, Krievijā, starp Hilokas un Čikojas upi, garums - \~250 km, augstums - līdz 1735 m, granitīdi, granīti, slānekļi, dienvidu nogāzē - priežu meži, ziemeļu - lapegļu taiga, virs 1400 m - ciedrupriedes.
- Caganhurtejs Kalnu grēda Aizbaikālā, Krievijas Aizbaikāla novadā un Burjatijas Republikā, garums - 250 km, augstums - līdz 1581 m, lapegļu taiga, pundura ciedrupriežu audzes, akmeņu tundra.
- Okas grēda kalnu grēda Austrumsajānos, Krievijā, uz Irkutskas apgabala un Burjatijas Republikas robežas, garums — \~100 km, augstums — \~2500 m.
- Barguzinas grēda kalnu grēda Baikāla ezera ziemeļaustrumu piekrastē, Krievijā, Burjatijas Republikā, garums - \~280 km, augstums - līdz 2840 m.
- Ikatas grēda kalnu grēda Krievijas Burjatijas Republikā, Piebaikālā, garums - >200 km, vidējais augstums - 1800-2000 m, lielākais - 2612 m, virsotnes lēzenas.
- Ulanburgasi Kalnu grēda Piebaikālā, uz austrumiem no Baikāla ezera, Burjatijas Republikā, garums - \~150 km, augstums - līdz 2033 m (Hurhaga kalns).
- Kitoja Kitojas kailkalni - kalnu grēda Austrumsajānos, Kitojas, Urikas, Onotas un Malaja Belajas ūdensšķirtnē, Krievijā, Burjatijas Republikā, garums - \~180 km, augstums - līdz 3215 m.
- Troickosavska Kjahta - pilsēta Krievijā, Burjatijas Republikā, tās nosaukums līdz 1934. g.
- Aizbaikāla novads Krievijas Federācijas subjekts (_Zabaikal’skij kraj_), atrodas Austrumsibīrijas dienvidos, platība - 431500 km2, 1117030 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Čita, robežojas ar Burjatijas Republiku, Irkutskas apgabalu, Sahas Republiku (Jakutiju) un Amūras apgabalu, kā arī ar Ķīnu un Mongoliju.
- Irkutskas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas austrumu daļā, Sibīrijā, platība — 767900 kvadrātkilometru, 2505600 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Krasnojarskas novadu, Sahas Republiku (Jakutiju), Aizbaikāla novadu, Burjatijas un Tivas Republiku.
- Kurjanowo Kurjanovas (Kurjanavas) muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Ciblas pagastā.
- Karjanovas ezers Kurjanovas ezers Līdumnieku pagastā.
- Kuranovas ezers Kurjanovas ezers Līdumnieku pagastā.
- Kurjānovas ezers Kurjanovas ezers Līdumnieku pagastā.
- Sibīrijas rase lokāla rase, kas pieder pie lielās mongoloīdās rases, dominē starp Sibīrijas pamatiedzīvotājiem uz austrumiem no Jeņisejas (evenki, eveni, jukagiri, daļa jakutu un burjatu, negidali, oroki), arheoloģiskā izpētē šī rase Sibīrijā konstatēta kopš neolīta.
- Centrālāzijas rase lokāla rase, pieder pie lielās mongoloīdās rases, izplatīta Mongolijā, Krievijas Tivas Republikā un Dienvidaltajā, arī starp burjatiem un jakutiem.
- Čīksereda Mjerkurjačuka - pilsēta Rumānijā.
- dacans mongoļu un burjatu lamaistu klosteris, ko veido viens vai vairāki tempļi un mūku dzīvojamās telpas.
- Aizbaikāla nacionālais parks nacionālais parks Krieviijas Burjatijas Republikā un Irkutskas apgabalā (_Zabajkal'skij nacional'nyj park_), Baikāla ezera austrumu un dienvidu piekrastē.
- Gurdžaani Pilsēta Gruzijā ("Gurjaani"), Kahetijas mharē, Alazani upes ielejā, 8000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gusinoozjorska Pilsēta Krievijā, Burjatijas Republikā, 23400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Severobaikaļska Pilsēta Krievijā, Burjatijas Republikā, 24200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Babuškina Pilsēta Krievijā, Burjatijas Republikā, Baikāla dienvidu krastā, 4700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1902. g.
- Ulanude Pilsēta Krievijā, Burjatijas Republikas administratīvais centrs, atrodas pie Udas ietekas Selengā, 421500 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1934. g. saucās Verhņeudinska.
- Kjahta Pilsēta Krievijā, Burjatijas Republikas dienvidos, Mongolijas pierobežā, 20000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Zakamenska Pilsēta Krievijā, Burjatijas Republikas dienvidrietumos, Džidas labajā krastā, 11500 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1959. g. saucās Gorodoka.
- Krasnoturjinska Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala ziemeļrietumos, Turjas krastos, 58900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Karpinska Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Turjas krastā, 28000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Burhasota Pilsēta Spānijā ("Burjasot"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 38200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ani Pilsēta un cietoksnis viduslaiku Armēnijā, Ahurjanas labajā krastā (tagadējās Turcijas ziemeļaustrumos), dibināts V gs., viens no lielākajiem ekonomiskajiem, politiskajiem un kultūras centriem Armēnijā X-XIV gs.
- Ziemeļbaikāla kalniene plakanvirsas grēdu sistēma Dienvidsibīrijas kalnājos, starp Stanovaja kalnieni un Ļenas un Vitimas ielejām, Krievijas Irkutskas apgabalā un Burjatijas Republikā, vidējais augstums - 1000-1600 m, maksimālais - 2514 m (Iņaptuka kalns).
- mongoļu raksts radies, mongoļiem 12.- 13. gs. piemērojot uiguru rakstu savas valodas īpatnībām; rakstu zīmes ir polifoniskas (daudzas no tām apzīmē 2-3 fonēmas), raksta vertikālās rindās, kārtojot tās no labās puses uz kreiso; mūsu dienās to vēl lieto Iekšējās Mongolijas autonomajā rajonā Ķīnā; 17.-20. gs. sāk. lietoja kalmiki, no 18. gs. līdz 20. gs. sākumam - burjati.
- Barguzinas rezervāts rezervāts Krievijā, Burjatijas Republikā, Barguzina grēdas rietumu nogāzē un Baikāla ziemeļaustrumu piekrastē (~100 km gara, 3 km plata akvatorijas josla), platība — 2632 kvadrātkilometri (sauszeme), augstums — 456-3000 m, dibināts 1916. g.
- Horidojs Sibīrijas burjatu mitoloģijā - vīrietis, kas apprecēja gulbju jaunavu.
- burjati Tauta, Burjatijas (Krievijā) pamatiedzīvotāji, runā burjatu valodā, ticīgie - pareizticīgie, lamaisti.
- mongoļi Tautas, kuru piederīgie runā mongoļu valodās (piemēram, mongoļi, burjati, kalmiki).
- Tunkas kailkalni Tunkas kailkalni - kalnu grēda Austrumsajānos, Krievijas Burjatijas Republikā, garums - \~175 km, augstums - līdz 3266 m, līdz 1900-2000 m vjl. taiga (ciedrupriedes, lapegles), augstāk - tundra.
- Ahurjanas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Armēnijā (_Akhurian jrambar_), izveidota uz Ahurjanas upes, daļēji saplūst ar Turcijā izveidoto Arpas ūdenskrātuvi.
- Verhņeudinska Ulanude - pilsēta Krievijas Burjatijas Republikā, tās nosaukums līdz 1934. g.
- Čikoja Upe Krievijā, Aizbaikāla novadā un Burjatijas Republikā (daļēji Krievijas un Mongolijas robežupe), Selengas labā krasta pieteka, garums 769 km.
- Hiloka Upe Krievijā, Aizbaikāla novadā un Burjatijas Republikā, Selengas labā krasta pieteka, garums - 840 km, iztek no Arahļeja ezera.
- Bulakita Upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas kreisā krasta pieteka.
- Cirika Upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas kreisā krasta pieteka.
- Demjada Upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas kreisā krasta pieteka.
- Gorbiloka Upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas kreisā krasta pieteka.
- Ima Upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas kreisā krasta pieteka.
- Kevekte Upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas kreisā krasta pieteka.
- Krivaja Upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas kreisā krasta pieteka.
- Majgunda Upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas kreisā krasta pieteka.
- Nimnokita Upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas kreisā krasta pieteka.
- Sivakita Upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas kreisā krasta pieteka.
- Talikita Upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas kreisā krasta pieteka.
- Uakita Upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas kreisā krasta pieteka.
- Želbana Upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas kreisā krasta pieteka.
- Aktragda Upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas labā krasta pieteka.
- Bira Upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas labā krasta pieteka.
- Bojme Upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas labā krasta pieteka.
- Bugarikta Upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas labā krasta pieteka.
- Bulanki Upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas labā krasta pieteka.
- Konnorina Upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas labā krasta pieteka.
- Nerungda Upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas labā krasta pieteka.
- Olingda Upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas labā krasta pieteka.
- Vojmakana Upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas labā krasta pieteka.
- Cipa Upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Vitimas kreisā krasta pieteka, garums 692 km, sākas Ikatas grēdas nogāzēs.
- Oka Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā un Burjatijas Republikā, Angaras kreisā krasta pieteka, garums - 630 km, iztek no neliela ezera Munkusardika piekājē, Austrumsajānos, ietek Bratskas ūdenskrātuvē.
- Rosoha Upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos, Alazejas kreisā krasta pieteka, garums - 453 km, līkumo pa ezeriem un purviem bagāto Kolimas zemieni, veidojas satekot Iļinjurjahai un Argajurjahai.
- Džida Upe Krievijas Burjatijas Republikā, Selengas kreisā krasta pieteka.
- Temnika Upe Krievijas Burjatijas Republikā, Selengas kreisā krasta pieteka.
- Uda Upe Krievijas Burjatijas Republikā, Selengas labā krasta pieteka.
- Muja Upe Krievijas Burjatijas Republikā, Vitimas kreisā krasta pieteka.
- Selenga Upe Mongolijas ziemeļu daļā un Krievijas Burjatijas Republikā, garums - 1024 km (Krievijā 409 km), ietek Baikāla ezera dienvidu daļā.
- Kolima Upe Sibīrijas ziemeļaustrumos, Krievijā (Magadanas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā)), garums - 2129 km, satekupes (Kulu un Ajanjurjaha) sākas Halkanas grēdā, ietek Austrumsibīrijas jūrā.
- Indigirka Upe Sibīrijas ziemeļaustrumos, Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 1726 km, veidojas satekot Hastahai un Tarinjurjahai Halkanas grēdas ziemeļu nogāzē, ietek Austrumsibīrijas jūrā.
- Gorodoka Zakamenskas pilsētas Krievijā (Burjatijas Republikā) nosaukums līdz 1959. g.
- khadaks Zīda vai muslīna šalle, ko rituālos pasniedz dievībām un lamām, kā arī cienījamiem cilvēkiem svīnīgos gadījumos; auduma strēmelītes, ko Burjatijas un Jakutijas budisti iekar savu svēto koku zaros, arī ir miniatūri khadaki, ko pasniedz vietējām dievībām.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa urja.