Paplašinātā meklēšana
Meklējam unna.
Atrasts vārdos (38):
- unna:1
- kunna:3
- kunna:2
- kunna:1
- punna:1
- sunna:1
- Ešnunna:1
- Fašunna:1
- Fēmunna:1
- Lunnaņa:1
- Fetsunna:1
- Hoksunna:1
- Olesunna:1
- anunnaki:1
- Gunnarna:1
- kunnacis:1
- badakunna:1
- Ēgersunna:1
- Hurnsunna:1
- Kvālsunna:1
- Nūresunna:1
- Pošgrunna:1
- Vīkešunna:1
- Ašnunnaka:1
- kunnalaji:1
- sunnaglis:1
- Haveisunna:1
- Heugesunna:1
- Langesunna:1
- Nīolesunna:1
- Tveitsunna:1
- Hollabrunna:1
- Brenneisunna:1
- Nūrheimsunna:1
- Kristiansunna:1
- Kristjānsunna:1
- Baumgartsbrunna:1
- jaunnacionālisms:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (20):
- Mametu Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - pazemes valstības dieviete, viena no dieva Nergala sievām, pazemes valstības tiesnese, kura kopā ar anunnakiem piespriež cilvēkiem nāvi
- Akunnāka apdzīvota vieta Grenlandē (_Akunnaaq_), Deivisa šauruma ziemeļaustrumos, Kekertarsūpas līča dienvidu piekrastē, Āsiātas salas ziemeļaustrumos
- kunnīna dem. --> kunna 1
- Ašnunnaka Ešnunna - senpilsēta Mezopotāmijā (Irākā)
- Fēmunna Fēmunna ezers - Fēmunnens
- Hāgens Ģermāņu un skandināvu eposu tēls, burgundiešu valdnieka Gunnara (Guntera) radinieks un vecākais vasalis, varonīgs cīnītājs
- Juņnaņas kalniene kalniene Ķīnas dienvidrietumu daļā (ķīn. val. "Yunnan"),garums — \~1000 km, platums — līdz 400 km, augstums — līdz 4000 m un vairāk
- Kristjānsunna Kristiansunna, pilsēta Norvēģijā
- kuna Kunna 1
- kunca Kunna 2
- Lanskrūna pilsēta Zviedrijas dienvidos (_Landskrona_), Skones lēnē, osta Ēresunna krastā, 30500 iedzīvotāju (2010. g.)
- Hurnsunna Polijas zinātniski pētnieciskā stacija Špicbergenas salā, Hurnsunna līča ziemeļu krastā
- salafija Puritāniska islāma partija, kas izveidojās 19. gs. Ēģiptē, atzīst Korāna un Sunnas autoritāti un noliedz ulemus, tuva vahābītu kustībai
- vahābītu kustība puritāniska musulmaņu kustība, ko Sauda Arābijā nodibināja Muhameds ibn Abdelvahābs (1703.-1792. g.); atzīst vienīgi Korāna un Sunnas autoritāti
- Ešnunna Senpilsēta Mezopotāmijā (Irākā), radusies IV gt. b. p. m. ē., tagad drupu pakalns, arheoloģiskajos izrakumos atklātas akadiešu pils, tempļa u. c. celtņu drupas, mākslas priekšmeti; Ašnunnaka
- Lahars Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - viena no divām (otra - Ašnana) lopu un labības dievībām, kas radītas lai remdētu dievu anunnaku izsalkumu un slāpes
- Ašnana Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - viena no divām (otra - Lahars) lopu un labības dievībām, kas radītas lai remdētu dievu anunnaku izsalkumu un slāpes
- baji tauta, dzīvo Ķīnā, Junnanas provincas rietumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, reliģija - budisms (pašnosaukums baidzi, baiho)
- Vēdela-Jarlsberga Zeme teritorija Špicbergenas salas dienvidu daļā, uz dienvidiem uz Vanjimenfjorda līdz Hurnsunnam
- Hurnsunntinns virsotne Špicbergenas salas dienvidu daļā, netālu no Hurnsunna dienvidu līča, augstums - 1431 m
unna citās vārdnīcās:
MEV