Paplašinātā meklēšana
Meklējam ucā.
Atrasts vārdos (17):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (251):
- raeti Alpu vidusdaļas iedzīvotāji senatnē, kuru piederība kādai tautu grupai nav nosakāma, vēlāk tie sajaucās ar ķeltiem un pēc pakļaušanās Romai romanizējās; reti; rētu romāņi.
- nokāšas Alus pildīšana (mucās).
- Tilža Apdzīvota vieta (lielciems) Balvu novadā 30 km no Balviem, izveidojusies bijušās Ruskulovas muižas teritorijā, pagasta centrs; līdz 1925. gadam saucās Kokoreva.
- Augstkalne Apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā, Augstkalnes pagasta centrs, pie Lielupes pietekas Svētes 80 km no Rīgas un 30 km no Dobeles, līdz 1937. g. saucās Mežmuiža, arī Mežamuiža.
- Bērvircava Apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novada Sesavas pagastā 27 km no Jelgavas un 3 km no Elejas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, padomju laikā un līdz 1997. g. saucās Avangards.
- Saulaine apdzīvota vieta (lielciems) Rundāles pagastā, līdz 1944. g. saucās "Kaucminde".
- Lauciene Apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā 10 km no Talsiem, izveidojusies bijušās Nurmuižas "Nurmhusen" teritorijā, pagasta centrs, līdz 1939. g. saucās Nurmuiža, arī Nūrmuiža.
- Pumpuri apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Birzgales pagastā, kas senāk saucās - Daugavieši.
- Ābari Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Zirņu pagastā (padomju laikā saucās "Centība").
- Neikšāni Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Dagdas novadā, 1990.-2009. g. - Krāslavas rajonā) 56 km no Krāslavas, Ķepovas pagasta administratīvais centrs; padomju laikā saucās Ošupe.
- Ilzeskalns Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 18 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Ilzesberg" teritorijā, pagasta centrs, arī Iļžukolns, līdz 1989. g. saucās Gailumi.
- Mundigciems Apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Lībagu pagastā 5 km no Talsiem, izveidojusies bijušās Andumu muižas "Andumen" teritorijā, Lībagu pagasta administratīvais centrs; saucās arī Villas, padomju laikā - Ezerkalne.
- Kačanova Apdzīvota vieta Krievijā (Kačanovo) 12 km no Latvijas robežas, 1925.-1944. g. saucās Kacēni.
- Jantarnija Apdzīvota vieta Krievijā, Kaļiņingradas apgabala rietumos, Baltijas jūras krastā, 5500 iedzīvotāju (2010. g.), līdz 1947. g. saucās - Palmnikene.
- Abrene Apdzīvota vieta Latvijā 1920.-1944. g. (1925.-1938. g. saucās Jaunlatgale) pilsētas tiesības no 1933. g., 1944. g. pievienota Krievijai un saucas Pitalova, līdz 1925. g., pastāvēja Pitalovas miests pie tāda paša nosaukuma dzelzceļa stacijas.
- Piņķi apdzīvota vieta Mārupes novada Babītes pagastā 12 km no Rīgas, šeit izvietotas novada un pagasta vadības iestādes, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1225. g.; 1945.-1990. g. saucās Saliena.
- Talsi apdzīvota vieta Medzes pagastā, senāk saucās arī Talsu muiža jeb Talses muiža.
- Austrumkazahstānas apgabals apgabals Kazahstānas ziemeļaustrumu daļā, administratīvais centrs — Eskemena (padomju laikā sucās Ustjkamenogorska, un šis nosaukums vēl arvien tiek lietots krievu avotos), 1442000 iedzīvotāju (2006. g.), platība — 283300 kvadrātkilometru, robežojas ar Almati, Karaghandi un Pavlodaras apgabalu, kā arī ar Krieviju un Ķīnu.
- Gaudīšu ezers atrodas Andzeļu pagastā, platība - 6,7 ha; Gaudiša ezers; Vucānu ezers; Vucinu ezers.
- Ļeņina smaile augstākā virsotne Aizalaja grēdā Pamirā, to šķērso Tadžikisānas un Kirgizstānas robeža, augstums - 7134 m, nogāzēs šļūdoņi, 1871.-1928. g. saucās Kaufmana smaile, 2006. g. pārdēvēta par Abū Alī ibn Sīnas smaili, dažos avotos tiek dēvēta par Avicennas smaili, citur par Neatkarības smaili.
- ediakarans Augšējā proterozoja iedalījuma vienība, laikposms tieši pirms kembrija (pirms \~635-542 miljoniem gadu), līdz 2004. g. saucās vends.
- tiveri Austrumslāvu cilšu grupa, dzīvoja ap Dņestru un pie Donavas grīvas, ap 11. gs. beigām lielākā daļa aizgāja uz Z, kur sajaucās ar citām slāvu ciltīm.
- Riktere Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Mālpils novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Sidgunda, kas agrāk saucās arī Rikteres muiža.
- Botevs Boteva kalns - augstākā virsotne Staraplaninā ("Botev"), Balkānu kalnos, Bulgārijas vidienē, augstums - 2376 m, līdz 1950. g. saucās - Jumrukčals.
- spunde Caurums (parasti mucā), kur ievieto šādu aizbāzni; spundes caurums.
- sviķcaurums Caurums alus mucā gaisa pievadīšanai.
- sviķis Caurums alus mucā gaisa pievadīšanai.
- puorkosys ciemiņu un kaimiņu pacienāšana pēc jaunā alus saliešanas mucās vai medus izņemšanas.
- kimeri ciltis, kas 8. - 7. gs. p. m. ē. dzīvoja Melnās jūras ziemeļaustrumu piekrastē, 7. gs. 70. gados p. m. ē. iebruka Mazāzijā, sagrāba Frīģiju, pēc tam Līdiju, līdz 7. gs. beigām p. m. ē. dzīvoja Kapadokijā, Sinopas rajonā, kur sajaucās ar vietējām ciltīm.
- kimmerieši Ciltis, kas 8.-7. gs. p. m. ē. dzīvoja Melnās jūras ZA piekrastē; līdz 7. gs. beigām p. m. ē. dzīvoja Kapadokijā, Sinopas raj., kur sajaucās ar viet. ciltīm.
- kimmeri Ciltis, kas 8.-7. gs. p. m. ē. dzīvoja Melnās jūras ZA piekrastē; līdz 7. gs. beigām p. m. ē. dzīvoja Kapadokijā, Sinopas raj., kur sajaucās ar vietējām ciltīm.
- pārkāsnieks Cilvēks, kas piedalās norūguša alus pārliešanā no kubla mucās.
- Klaucānu un Priekulānu ezers dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g. (daļa Klaucānu ezera - kopš 1924. g.), izveidots lai saglabātu peldošā ezerrieksta augtenes, platība - 205,3 ha.
- elkazemnieki Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagasta apdzīvotās vietas "Auguste", kas agrāk saucās "Elkazeme", iedzīvotāji.
- Brasa Dzelzceļa pietura Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Skulte, 6 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1872. g. ar nosaukumu "Kriegshospital", 1919.-1938. g. saucās "Brasla".
- Baltezers Dzelzceļa pietura Ropažu novada Garkalnes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Lugaži, 17 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1898. g. ar nosaukumu "Weissensee", 1917.-1919. g. saucās "Eilenburg".
- Elkuzeme Dzelzceļa pieturpunkts Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Kalēti-Priekule-Vaiņode, 10 km no Priekules dzelzceļa stacijas, atklāts 1917. g. ar nosaukumu "Augusthof", 1918.-1920. g. saucās "Augustmuiža", tagadējais nosaukums kopš 1920. g.
- Gavieze Dzelzceļa pieturpunkts Gaviezes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Liepāja-Priekule, 18 km no Liepājas dzelzceļa stacijas, atklāta 1871. g. ar nosaukumu "Grobin", 1904.-1919. g. saucās "Gawiesen", 1919.-1927. g. - "Gaviezne".
- Imanta Dzelzceļa pieturpunkts Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, 10 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1894. g. ar nosaukumu "Solitud", 1919.-1928. g. saucās "Zolitūde", tagadējais nosaukums kopš 1928. g.
- Babīte Dzelzceļa stacija Babītes novada Babītes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, 13 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1877. g., līdz 1919. g. saucās "Pupe", 1919.-1926. g. - "Pūpe".
- Balvi Dzelzceļa stacija Balvu novada Kubuļu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 208 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1902. g. ar nosaukumu "Bolowsk", 1919.-1934. g. saucās "Bolvi".
- Birze Dzelzceļa stacija Bauskas novada Vecumnieku pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 225 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1916. g. ar nosaukumu "Lesting", 1919.-1924. g. saucās "Lestiķi".
- Grīva Dzelzceļa stacija Daugavpilī, atrodas pie dzelzceļa līnijas Daugavpils-Kurcums, 7 km no Daugavpils dzelzceļa stacijas, atklāta 1862. g. ar nosaukumu "Kalkuhnen", 1920.-1922. g. saucās "Kalkuni".
- Daugavpils dzelzceļa stacija Daugavpilī, mezgla stacija, kas atrodas dzelzceļa līniju Kārsava-Rēzekne-Daugavpils un Indra-Krustpils-Rīga krustpunktā, 218 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1861. g. ar nosaukumu Dinaburga, 1893.-1916. g. saucās Dvinska, 1916.-1919. g. - Dinaburga, 1919.-1944. g. - Daugavpils I, tagadējais nosaukums kopš 1944. g.
- Atašiene Dzelzceļa stacija Jēkabpils novada Atašienes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 337 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1901. g. pie dzelzceļa līnijas Maskava-Kreicburga (Krustpils) ar nosaukumu "Borch", 1918.-1919. g. saucās "Borķi", bet 1919.-1929. g. - "Ataišiene".
- Asari Dzelzceļa stacija Jūrmalas pilsētā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, 30,5 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1877. g. ar nosaukumu "Assern", no 1919. g. tagadējais nosaukums, bet 1927.-1938. g. saucās "Asari I".
- Indra Dzelzceļa stacija Krāslavas novada Indras pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 287 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1866. g. ar nosaukumu "Balbinowo", 1919.-1921. g. saucās "Baļbinova", tagadējais no saukums kopš 1921. g.
- Izvalta Dzelzceļa stacija Krāslavas novada Izvaltas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Krustpils-Indra, 247 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1869. g. ar nosaukumu "Malinowka", no 1920. g. saucās Malinova, no 1921. g. - Uzvaldi, tagadējais nosaukums kopš 1925. g.
- Gulbene Dzelzceļa stacija pie līnijām Ieriķi-Gulbene-Vecumi, Pļaviņas-Gulbene un šaursliežu dzelzceļa līnijas Gulbene-Alūksne, 211 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1903. g. ar nosaukumu "Alt-Schwanenburg", 1919.-1928. g. saucās "Vecgulbene".
- Čiekurkalns Dzelzceļa stacija Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Lugaži, 6 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1889. g. ar nosaukumu "Rīga-Sortirovočnaja II", 1911.-1919. g saucās "Kaiserwald", 1919.-1929. g. - "Krūzesmuiža".
- Dežņova rags Eirāzijas kontinenta galējais austrumu punkts Čukcu pussalā (līdz 1879. g. saucās "Čukotskijnoss"), izolēts kalnu masīvs, lielākais augstums - 741 m.
- Malabo Ekvatoriālās Gvinejas galvaspilsēta (sp. val. "Malabo"), atrodas Bioko salā, osta pie Biafras līča (Gvinejas līča daļa), 167000 iedzīvotāju (2007. g.); līdz 1973. g. saucās Santaisabela.
- Priekulānu ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna pagastā, platība - 22,5 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,3 km, lielākais dziļums - 2,2 m, savienots ar Klaucānu ezeru, eitrofs, aizaugums - vidējs.
- GAZ Gorkijas automobiļu rūpnīca (krievu "Gorkovskij avtozavod"), atrodas Ņižņijnovgorodas pilsētā, kas padomju laikā saucās Gorkija.
- taurgovs Govju šķirne "Auroxen" (līdz 2004. g. saucās "Heck cattle"), kas sākot no 20. gs. 20. gadiem izveidota, izmantojot atgriezenisko selekciju un krustojot dažādas mājas govju šķirnes, rezultātā iegūstot izmirušā taura (mājas govs priekšteča) līdzinieku, kas sākot no 1999. g. ieviestas arī Latvijā, ganās Lielupes palienes pļavās un dabas parkā "Pape".
- danaīdas grieķu mitoloģijā - Argosas valdnieka Danaja 50 meitas, kas kāzu naktī nogalina savus vīrus un saņem dieva sodu - pēc nāves pazemes valstība liet ūdeni mucā, kam nav dibena.
- Glauks Grieķu mitoloģijā - Mīnoja dēls, kas noslīka medus mucā.
- kvadi Ģermāņu ciltis, kas 1. gs. p. m. ē. dzīvoja uz Z no Donavas vidusteces, kā arī Elbas un Oderas augšteces apvidū, 5.-6. gs. pārvietojās uz Spāniju un Itāliju, sajaucās ar citām ģermāņu ciltīm.
- Alberta iela izcils jūgendstila arhitektūras ansamblis, viena no krāšņākajām Rīgas ielām, ierīkota 1900. g. sakarā ar Rīgas 700 gadiem un nosaukta par godu Rīgas pirmajam bīskapam Albertam; padomju laikā (1940.-1941. un 1944.-1990. g.) saucās Friča Gaiļa iela, vācu laikā (1942.-1944. g.) - Holandera iela.
- Karvas pagasts kā atsevišķs pagasts pastāvēja no 19. gs. vidus līdz 1949. gadam tagadējā Alsviķu pagasta ziemeļrietumu daļā; vāciski saucās Korwenhof, krieviski — Korvenskaja.
- Astana Kazahstānas galvaspilsēta kopš 1997. g., atrodas Išimas krastos, 825000 iedzīvotāju (2014.g.), pilsētas tiesības kopš 1831. g., līdz 1961. g. saucās Akmoļinska, 1961.-1991. g. — Ceļinograda, 1991.-1997. — Akmola, 2019.-2022. g. — Nursultana.
- Alma-Ata Kazahstānas galvaspilsētas 1929.-1997. g. Almati nosaukums padomju laikā, ko lietoja krievu un citās PSRS valodās, izņemot kazahu valodu, kurā pilsēta visu laiku saucās Almati.
- Biškeka Kirgizstānas galvaspilsēta, atrodas Ču ielejā, Kirgizstānas grēdas ziemeļu piekājē 750-900 m vjl., 933000 iedzīvotāju (2007. g.), līdz 1926. g. saucās Pišpeka, 1926.-1992. g. - Frunze.
- Kinšasa Kongo Demokrātiskās Republikas galvaspilsēta (fr. val. "Kinshasa"), atrodas Kongo (Zairas) upes kreisajā krastā, 8,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.); līdz 1966. g. saucās Leopoldvila.
- Sanktpēterburga Krievijas otra lielākā pilsēta (krievu: Санкт-Петербург; 1914.-1924. g. saucās Petrograda, 1924.-1991. g. - Ļeņingrada), atrodas pie Ņevas ietekas Somu līcī, daļa teritorijas atrodas uz Ņevas sazarotās deltas 42 salām, veido atsevišķu Krievijas Federācijas subjektu, Ļeņingradas apgabala administratīvais centrs, 5132000 iedzīvotāju (2014. g.).
- triera Kuģis ar airiem trijos stāvos, kas pie romiešiem saucās trirēma.
- vātēt Liet mucā (ūdeni, alu).
- vucānieši Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Vucāni" iedzīvotāji.
- Podgorica Melnkalnes Republikas galvaspilsēta (serbu valodā "Podgorica", 1952.-1992. g. saucās "Titograda"), atrodas Moračas kreisajā krastā, kopienas administratīvais centrs, 163000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Daugavpils Otrā lielākā Latvijas pilsēta, atrodas Latgales dienvidu daļā, Daugavas krastos, valstspilsēta un Augšdaugavas novada administratīvais centrs, 232 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1582. gada, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1275. gadā kā Dinaburga, 1656.-1667. g. saucās Borisogļebska, 1893.-1920. g. - Dvinska.
- Augšpils pagasts pagasts bijušajā Abrenes (Jaunlatgales) apriņķī, līdz 1925. g. saucās Višgorodas pagasts, 1944. g. pievienots Krievijai.
- Annenieku pagasts pagasts Dobeles novadā ar administratīvo centru Kaķeniekos, līdz 1920. g. saucās Annasmuižas pagasts, robežojas ar Dobeles, Auru, Naudītes, Zebrenes un Bikstu pagastu, kā arī ar Jaunpils, Tukuma un Auces novadu; bijušie nosaukumi: Annasmuižas pagasts, vāciski - Annenhof, krieviski - Annengofskaja.
- Ābeļu pagasts pagasts Jēkabpils novadā ar administratīvo centru Brodos; līdz 1925. g. saucās Salas pagasts un ietvēra arī tagadējā Salas pagasta teritoriju, vāciski - Holmhof, krieviski - Goļmgofskaja.
- Pelču pagasts pagasts Kuldīgas novadā, robežojas ar Kuldīgas pilsētu un Rumbas, Vārmes, Snēpeles un Kurmāles pagastu; līdz 1945. g. šī pagasta rietumu daļa ietilpa Kurmāles pagastā, bet austrumu daļa bijušā Kuldīgas pagasta teritorijā un neliela platība ziemeļu malā — Kuldīgas pilsētā; 1945.-1991. g. saucās “Ievukalnu ciems”.
- Tīnūžu pagasts pagasts Ogres novadā, robežojas ar Ikšķiles pilsētu, Salaspils, Ropažu un Ogres novadu, kā arī ar Ķekavas novadu Daugavas (Rīgas HES ūdenskrātuves) pretējā krastā; 2009.-2021. g. bija vienīgais pagasts Ikšķiles novadā, 1997.-2009. g. saucās Ikšķiles pilsētas lauku teritorija Ogres rajonā, 1990.-1997. g. bija pagasts Ogres rajonā, līdz 1949. g. teritorija ietilpa Rīgas apriņķa Ikšķiles pagastā.
- Sīļukalna pagasts pagasts Preiļu novadā, robežojas ar Galēnu, Stabulnieku un Saunas pagastu, kā arī ar Līvānu, Jēkabpils un Varakļānu novadu; 1990.-1992. g. saucās Upenieku pagasts.
- Ismoila Somonī smaile Pamira augstākā virsotne (7495 m) Tadžikistānā, atrodas Zinātņu Akadēmijas grēdas un Pētera Pirmā grēdas saskarē, nogāzēs bieza firna un ledus sega (kopplatība - 136 kvadrātkilometri), atklāta 1932. g., līdz 1962. g. saucās Staļina smaile, 1962.-1999. g. - Komunisma smaile.
- pārkāzas Pārpalikušais alus (pildot alu mucās).
- Purvmalas pagasts pastāvēja bijušajā Abrenes (Jaunlatgales) apriņķī 1925.-1944. g.; līdz 1925. g. saucās Bokovas pagasts, 1944. g. teritorija pievienota Krievijai.
- Linavas pagasts pastāvēja bijušajā Abrenes (Jaunlatgales) apriņķī līdz 1944. g., kad teritorija pievienota Krievijai, līdz 1925. g. saucās — Tolkovas pagasts.
- Ulmales pagasts pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī 1925.-1949. g.; 1920.-1925. g. saucās Ulmales-Labraga pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā un neliela daļa Ventspils novada Jūrkalnes pagastā.
- Panemunes pagasts pastāvēja bijušajā Bauskas apriņķī 1925.-1949. g. un 1990. g., 1991. g. pārdēvēts par Brunavas pagastu; līdz 1925. g. saucās — Budbergas pagasts.
- Pāvītes pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī 1925.-1936. g.; līdz 1925. g. saucās Briņģu pagasts, 1936. g. pievienots Vecpiebalgas pagastam.
- Rozulas pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Rozbeķu pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Stalbes pagastā.
- Medņu pagasts pastāvēja bijušajā Daugavpils apriņķī 1939.-1949. g.; līdz 1939. g. saucās Ungurmuižas pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Jēkabpils novada Variešu un Mežāres pagastā.
- Silenes pagasts pastāvēja bijušajā Ilūkstes apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g saucās Borovkas pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Skrudalienas, Demenes un Salienas pagastā.
- Raudas pagasts pastāvēja bijušajā Ilūkstes apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Stelles pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Ilūkstes novada Šēderes pagastā.
- Vārnavas pagasts pastāvēja bijušajā Jēkabpils apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Vārenbrokas pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Viesītes pagastā, neliela daļa — Salas pagastā.
- Teteles pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Tetelmindes pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Cenu un Salgales pagastā, kā arī Jelgavas pilsētā.
- Tāšu pagasts pastāvēja bijušajā Liepājas apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Talsu pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Medzes, Grobiņas, Vērgales un Tadaiķu pagastā.
- Viesienas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī 1922.-1949. g., līdz 1922. g. saucās Lautera-Viesienas pagasts; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Aronas, Bērzaunes un Vestienas pagastā.
- Pērses pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī 1925.-1946. g.; līdz 1925. g. un 1946.-1949. g. saucās Iršu pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Pļaviņu novada Vietalvas un Aiviekstes pagastā.
- Oļu pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī 1925.-1949. g., līdz 1925. g. saucās Oļu-Apeltienes pagasts; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Aronas un Cesvaines pagastā.
- Odzienas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī 1925.-1949. g., līdz 1925. g. saucās Vietalvas-Odzienas pagasts; teritorija mūsu dienās ietilpst Aizkraukles novada Vietalvas un Aiviekstes pagastā.
- Liepkalnes pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās “Liepkalnes-Ozolu pagasts”, teritorija mūsu dienās ietilpst Sausnējas pagastā.
- Virānes pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Bučauskas pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Dzelzavas pagastā un Gulbenes novada Tirzas pagastā.
- Labvāržu pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī 1925.-1929. g., pārdēvēts par Bērzgales pagastu, līdz 1925. g. saucās Biržgaļa pagasts; teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Bērzgales, Ilzeskalna, Lendžu un Vērēmu pagastā, kā arī Ludzas novada Mežvidu pagastā.
- Nurmižu pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī 1925.-1927. g., līdz 1925. g. saucās Vildogas pagasts, 1927. g. daļa teritorijas pievienota Siguldas pagastam, bet pārējā daļā atjaunots Vildogas pagasts; teritorija mūsu dienās ietilpst Siguldas un Līgatnes pagastā.
- Sidgundas pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Rikteres pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Mālpils pagastā un neliela daļa — Allažu pagastā.
- Pļaviņu pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Stukmaņu pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Aizkraukles novada Klintaines un Aiviekstes pagastā, Daugavas ieleju applūdinājusi Pļaviņu ūdenskrātuve.
- Nigras pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī 1925.-1928. g., līdz 1925. g. un pēc 1928. g. saucās Blomes pagasts, no 2009. g. Smiltenes novadā.
- Puikules pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Puiķeles pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā, neliela daļa — Alojas pagastā.
- Tūjas pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Vecmuižas pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Liepupes pagastā.
- Svētciema pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. gadam saucās Svejciema pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Salacgrīvas pagastā.
- paucāt Pašūpot, pacilāt (parasti bērnu), sakot "ucā!".
- Hvambo Pilsēta Angolas vidienē ("Huambo"), provinces administratīvais centrs, 294000 iedzīvotāju (2004. g.), līdz 1975. g. saucās - Nova Ližboa.
- Vagaršapata Pilsēta Armēnijā (armēņu: Վաղարշապատ), Armaviras marzā, 46500 iedzīvotāju (2011. g.), dibināta 685. g. p. m. ē.; 1945.-1995. g. saucās Ečmiadzina (Էջմիածին).
- Čarencavana Pilsēta Armēnijā, Kotajkas marzā, Ararata ielejā, 25100 iedzīvotāju (2011. g.), līdz 1970. g. saucās Lusavana.
- Armavira Pilsēta Armēnijā, marzas administratīvais centrs, 33600 iedzīvotāju (2011. g.), padomju laikā saucās "Oktemberjana".
- Alisspringsa Pilsēta Austrālijas vidienē ("Alice Springs"), Ziemeļu teritorijā, 25200 iedzīvotāju (2012. g.), līdz 1933. g. saucās Stjuarta.
- Dželilabada Pilsēta Azerbaidžānā, Lenkorānas zemienes ziemeļos, rajona administratīvais centrs, 37400 iedzīvotāju (2008. g.), līdz 1967. g. saucās Astrahanbazara.
- Gendže Pilsēta Azerbaidžānā, Mazā Kaukāza ziemeļaustrumu piekājē, 307500 iedzīvotāju (2007. g.); līdz 1804. g. un 1918.-1935. g. saucās - Gjandža, 1804.-1918. g. - Jeļizavetopole, 1935.-1991. g. - Kirovabada.
- Širvana Pilsēta Azerbaidžānā, piestātne Kūras krastā, pilsētas tiesības kopš 1954. g., padomju laikā saucās Alibairamli.
- Ašaghi Ajibli pilsēta Azerbaidžānā, Tovuzas rajonā, 200 iedzīvotāju (2010. g.), 1938.-1990. g. saucās - Šaumjanovska.
- Dobriča Pilsēta Bulgārijā ("Dobrič"), apgabala administratīvais centrs, 96700 iedzīvotāju (2014. g.); 1949.-1991. g. saucās - Tolbuhina.
- Asenovgrada Pilsēta Bulgārijas dienvidos ("Asenovgrad"), Plovdivas apgabalā, Rodopu priekškalnē, 52850 iedzīvotāju (2014. g.); līdz 1934. g. saucās Stanimaka.
- Puntaarenasa Pilsēta Čīles dienvidos ("Punta Arenas"), Magaljanesas un Čīles Antarktikas reģiona administratīvais centrs, Magelāna šauruma krastā, 116000 iedzīvotāju (2002. g.), 1927.-1938. g. saucās - Magellanaesa.
- Chinvali Pilsēta Gruzijā, Dienvidosetijas Republikas galvaspilsēta, Didi Liahvi krastos, 30000 iedzīvotāju (2012. g.); 1934.-1961. g. saucās Staļiniri.
- Čennai Pilsēta Indijas dienvidos (angļu val. "Chennai"), osta Bengālijas līča krastā, Tamilnadas štata centrs, 4,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.), līdz 1996. g saucās - Madrasa.
- Mumbaja Pilsēta Indijas rietumos (angļu val. "Mumbai"), Mahārāštras štata centrs, osta Arābijas jūras krastā, aizņem Bombejas un Sosetas salas dienvidu daļu, ko ar cietzemi savieno dambji, viena no lielākajām pasaules pilsētām - 13 mlj iedzīvotāju (2007. g.); līdz 1995. g. saucās Bombeja.
- Vadodara Pilsēta Indijas rietumos (angļu val. "Vadodara"), Gudžarātas štatā, 1500000 iedzīvotāju (2007. g.), līdz 1971. g. saucās Baroda.
- Bābola Pilsēta Irānas ziemeļos, Māzenderānas ostānā, netālu no Kaspijas jūras, 219500 iedzīvotāju (2012. g.), dibināta 16. gs., līdz 1930. g. saucās Barforuša.
- Aktau pilsēta Kazahstānā (_Aqtaw_), Manghistau apgabala administratīvais centrs, 190000 iedzīvotāju (2016. g.), pilsētas tiesības kopš 1963. g., līdz 1964. g. saucās Aktava, 1964.-1992. g. - Ševčenko.
- Aktebe pilsēta Kazahstānā (_Aqtöbe_), apgabala administratīvais centrs, atrodas apgabala ziemeļos, Elekas kreisajā krastā, 380600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1869. g., līdz 1992. g. saucās Aktjubinska.
- Almati pilsēta Kazahstānā ar īpašas nozīmes statusu, 1514300 iedzīvotāju (2014. g.), Kazahstānas galvaspilsēta 1929.-1997. g., pilsētas tiesības kopš 1867. g., (citās valodās saucās Alma-Ata), atrodas Aizilijas Alatau ziemeļu piekājē 650-950 m virs jūras līmeņa, Lielās un Mazās Almantikas krastos.
- Eskemena Pilsēta Kazahstānā, Austrumkazahstānas apgabala administratīvais centrs, 314000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1720. g., līdz 1992. g. sucās Ustjkamenogorska.
- Bukavu Pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, Dienvidkivu provinces administratīvais centrs, osta Kivu ezera dienvidu krastā. 471800 iedzīvotāju (2004. g.), senāk saucās Kostermanvila.
- Mbužimaji Pilsēta Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidos (angļu val. "Mbuji-Mayi"), Bušimajes krastā, Austrumkasai provinces centrs, 919000 iedzīvotāju (2007. g.); līdz 1966. g. saucās Bakvanga.
- Aņiva pilsēta Krievijā (_Aniva_), Sahalīnas apgabala un Sahalīnas salas dienvidu daļā, pie Ļutogas ietekas Aņivas līcī, 9200 iedzīvotāju 2010. g., pilsētas tiesības kopš 1946. g., līdz tam saucās Rudaka.
- Svobodnija Pilsēta Krievijā, Amūras apgabala dienvidos, osta Zejas labajā krastā, 56200 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1924. g. saucās Aleksejevska.
- Orenburga Pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, atrodas Urālas krastos, 529600 iedzīvotāju (2007. g.), 1938.-1957. g. saucās Čkalova.
- Kaļiņingrada Pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, neaizsalstoša jūras un upes osta pie Prēgeles (Pregoļas) ietekas Baltijas jūrā, 448500 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1946. g. saucās Kēnigsberga; lietuviešu un latviešu valodā agrākais nosaukums Karalauči.
- Uļjanovska Pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, osta pie Kuibiševas ūdenskrātuves, 616700 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1924. g. saucās Simbirska.
- Severodvinska Pilsēta Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, 187300 iedzīvotāju (2014. g.), 1938.-1957. g. saucās Molotovska.
- Ulanude Pilsēta Krievijā, Burjatijas Republikas administratīvais centrs, atrodas pie Udas ietekas Selengā, 421500 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1934. g. saucās Verhņeudinska.
- Zakamenska Pilsēta Krievijā, Burjatijas Republikas dienvidrietumos, Džidas labajā krastā, 11500 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1959. g. saucās Gorodoka.
- Buinakska Pilsēta Krievijā, Dagestānas Republikā, Lielā Kaukāza priekškalnē, 62900 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1922. g. saucās Temirhanšura.
- Usoļje-Sibirska Pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabalā, 80300 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1940. g. saucās Usoļje.
- Pošehoņje Pilsēta Krievijā, Jaroslavļas apgabalā, piestātne Ribinskas ūdenskrātuves austrumu krastā, pie Sogožas ietekas, 5900 iedzīvotāju (2014. g.), padomju laikā saucās Pošehoņje-Volodarska.
- Tutajeva Pilsēta Krievijā, Jaroslavļas apgabalā, piestātne Volgas labajā krastā, 40400 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1918. g. saucās Romanova-Borisogļebska.
- Pereslavļzaļeska Pilsēta Krievijā, Jaroslavļas apgabalā, Pļeščejeva ezera dienvidaustrumu krastā, 40300 iedzīvotāju (2014. g.), līdz XV gs. saucās Perejaslavļa.
- Čerņahovska Pilsēta Krievijā, Kaļiņigradas apgabalā, 37900 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1946. g. saucās - Insterburga, pilsētas tiesības kopš 1336. g.
- Ozjorska Pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabala dienvidaustrumos, 4430 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta 1539. g., līdz 1946. g. saucās Darkemena.
- Pravdinska Pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabala dienvidos, Lavas krastos, 4300 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1946. g. saucās Frīdlande.
- Laduškina Pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabala dienvidrietumos, 4000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1314. g., līdz 1946. g. saucās Ludvigsorta.
- Svetlogorska Pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabala rietumos, Baltijas jūras krastā, 11500 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1947. g. saucās Raušene.
- Baltijska Pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabala rietumos, neaizsalstoša osta, 32900 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1946. g. saucās Pillava.
- Slavska Pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabala ziemeļos, 4400 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1947. g. saucās Heinrihsvalde.
- Sovetska Pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabala ziemeļos, piestātne Nemunas kreisajā krastā, 41600 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1946. g. saucās Tilzīte.
- Pioņerska Pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabala ziemeļrietumos, Baltijas jūras krastā, 11600 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1947. g. saucās Neikūrene.
- Zeļenogradska Pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabala ziemeļrietumos, Baltijas jūras krastā, 13600 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1947. g. saucās Kranca.
- Ņesterova Pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, 4400 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1946. g. saucās Štallupēnene.
- Bagrationovska Pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, 6230 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1336. g., līdz 1946. g. saucās Prūšu Eilava.
- Mamonova Pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, 8100 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta 1301. g., līdz 1947. g. saucās Heiligenbeila.
- Poļeska Pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, Deimas kreisajā krastā, 7300 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1946. g. saucās Labiava.
- Primorska Pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, Kaļiņingradas līča ziemeļu krastā, 2000 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1946. g. saucās Fišhauzene.
- Petropavlovska-Kamčatska Pilsēta Krievijā, Kamčatkas novada administratīvais centrs, atrodas Kamčatkas pussalas austrumu krastā, osta Avačas līcī, 182700 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1924. g. saucās Petropavlovskijporta.
- Čerkeska Pilsēta Krievijā, Karačajas-Čerkesijas apgabalā, Kubaņas labajā krastā, 125000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1931. g., līdz 1939. g. saucās - Batalpašinska.
- Sortavala Pilsēta Krievijā, Karēlijas Republikā, piestātne Lādogas ezera ziemeļu krastā, 18800 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1940. g. saucās Serdoboļa.
- Novokuzņecka Pilsēta Krievijā, Kemerovas apgabalā, Tomas krastos, 550200 iedzīvotāju (2007. g.), līdz 1931. g. saucās Kuzņecka, 1931.-1932. g. - Novokuzņecka, 1932.-1961. g. - Staļinska.
- Orlova Pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, piestātne Vjatkas labajā krastā, 7000 iedzīvotāju (2014. g.), 1923.-1991. g. saucās Halturina.
- Sosnogorska Pilsēta Krievijā, Komi Republikā, Ižmas krastos, 27100 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1957. g. saucās Ižma.
- Siktivkara Pilsēta Krievijā, Komi Republikā, piestātne Sisolas kreisajā krastā, 242000 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1930. g. saucās Ustjsisoļska.
- Visocka Pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabala ziemeļrietumos, Visocka salā Viborgas līcī (Somu līča ziemeļrietumos), 1150 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1948. g. saucās Ūrasa.
- Volhova Pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, 46600 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1940. g. saucās Volhovstroja.
- Priozjorska Pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, piestātne Lādogas un Vuksi ezera krastos, 18900 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1611. g. saucās Korela, 1611.-1948. g. - Keksholma.
- Šliselburga Pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, piestātne pie Ņevas iztekas no Lādogas ezera, 14500 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1611. g. saucās Orešeka, 1611.-1702. g. - Noteburga, 1944.-1991. g. - Petrokreposta.
- Primorska Pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, piestātne Somu līča ziemeļaustrumu krastā, 5600 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1949. g. saucās Koivisto.
- Svetogorska Pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, Vuoksas krastos, 15900 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1948. g. saucās Enso.
- Čapligina Pilsēta Krievijā, Ļipeckas apgabalā, 12100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1778. g., līdz 1948. g. saucās - Ranenburga.
- Stavropole Pilsēta Krievijā, novada administratīvais centrs, 419800 iedzīvotāju (2014. g.), 1935.-1943. g. saucās Vorošilovska.
- Volgograda Pilsēta Krievijā, osta Volgas lejteces krastā, apgabala administratīvais centrs, 1018000 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1925. g. saucās Caricina, 1925.-1961. g. - Staļingrada.
- Spaska Pilsēta Krievijā, Penzas apgabala ziemeļrietumu daļā, rajona administratīvais centrs, 7200 iedzīvotāju (2014. g.) pilsētas tiesības kopš 1779. g., 1925.-2005. g. saucās Bednodemjanovska, dibināta 1647. g. kā Bogdanovas ciems.
- Bednodemjanovska Pilsēta Krievijā, Penzas apgabala ziemeļrietumu daļā, rajona administratīvais centrs, pilsētas tiesības kopš 1779. g., līdz 1925. g. saucās Spaska, dibināta 1647. g. kā Bogdanovas ciems.
- Beļinska Pilsēta Krievijā, Penzas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 8300 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1780. g., līdz 1948. g. saucās Čembara.
- Samara Pilsēta Krievijā, pie Samaras ietekas Volgā, apgabala centrs, 1172000 iedzīvotāju (2007. g.), 1935.-1991. g. saucās Kuibiševa.
- Partizanska Pilsēta Krievijā, Piejūras novada dienvidos, Sučanas upes ielejā, 37800 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1972. g. saucās Sučana.
- Usurijska Pilsēta Krievijā, Piejūras novadā, Suifunas krastos, 166800 iedzīvotāju (2014. g.), 1926.-1935. g. saucās Ņikoļska-Usurijska, 1935.-1957. g. - Vorošilova.
- Spaska-Rjazanska Pilsēta Krievijā, Rjazaņas apgabalā, piestātne Okas kreisajā krastā, 7000 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1929. g. saucās Spaska.
- Šahti Pilsēta Krievijā, Rostovas apgabalā, 237400 iedzīvotāju (2014. g.), 1881.-1920. g. saucās Aleksandrovska-Gruševska.
- Doņecka Pilsēta Krievijā, Rostovas apgabalā, 49200 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1955. g. saucās Gundorovka.
- Poronaiska Pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, osta Poronajas grīvā, Ohotskas jūras Terpeņijes līča krastā, 15200 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1946. g. saucās Sikuka.
- Severokuriļska Pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, Paramuširas salā (Kuriļu salās), zvejas osta (Otrā Kuriļu šauruma krastā), 2500 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1946. g. saucās Kasivobara.
- Ugļegorska Pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, Sahalīnas rietumu krastā, 9600 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1947. g. saucās Esutoru.
- Tomari Pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, Sahalīnas rietumu krastā, pie Japāņu jūras Tatāru šauruma, 4000 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1947. g. saucās Tomarioru.
- Šahtjorska Pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, Sahalīnas rietumu krastā, pie Japāņu jūras Tatāru šauruma, 7350 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1947. g. saucās Toro.
- Toljati Pilsēta Krievijā, Samaras apgabalā, osta Kuibiševas ūdenskrātuves krastā, 718100 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1964. g. saucās Stavropole.
- Krasnoarmeiska Pilsēta Krievijā, Saratovas apgabala dienvidos, 23700 iedzīvotāju (2014. g.), 1926.-1942. g. saucās Baļcera, līdz 1926. g. - Golijkaramiša.
- Budjonovska Pilsēta Krievijā, Stavropoles novada austrumos, Kumas krastos, 63600 iedzīvotāju 2014. g., līdz 1935. g. un 1957.-1973. g. saucās Prikumska.
- Svetlograda Pilsēta Krievijā, Stavropoles novadā, Kalausas krastos, 38100 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1965. g. saucās Petrovska.
- Jekaterinburga Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala administratīvais centrs, Urālu kalnu austrumu daļā, Isetas krastos, 1412300 iedzīvotāju (2014. g.), 1924.-1991. g. saucās Sverdlovska.
- Čekaļina Pilsēta Krievijā, Tulas apgabalā, 1000 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1944. g. saucās - Ļihvina.
- Dimitrovgrada Pilsēta Krievijā, Uļjanovskas apgabala austrumos, piestātne pie Boļšojčeremšanas ietekas Kuibiševas ūdenskrātuvē, 118500 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1972. g. saucās - Melekesa.
- Vladikaukāza Pilsēta Krievijā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikas galvaspilsēta, 308300 iedzīvotāju (2014. g.), 1931.-1944. g. un 1954.-1991. g. saucās Ordžonikidze, 1944.-1954. g. - Dzaudžikava.
- Novosibirska Pilsēta Krievijas Rietumsibīrijas dienvidaustrumos, apgabala administratīvais centrs, osta pie Obas, 1548000 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1925. g. saucās Novonikolajevska.
- Zernograda Pilsēta Krievijas Rostovas apgabala dienvidrietumos, 25800 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1960. g. saucās Zernovoja.
- Aizkraukle Pilsēta Latvijā, Daugavas labajā krastā pie Pļaviņu HES ūdenskrātuves 92 km attālumā no Rīgas, novada centrs (1967.-2009. g. rajona centrs), pilsētas tiesības kopš 1967. gada, 1967.-1990. g. saucās Stučka, 1961.-1967. g. - Pētera Stučkas ciemats, kas izveidojās Pļaviņu HES celtniecības gaitā blakus Aizkraukles ciemam.
- Valdemārpils Pilsēta Latvijā, Talsu novada ziemeļu daļā (1950.-2008. g. Talsu rajonā, 1819.-1949. g. Talsu apriņķī, līdz 1926. g. saucās Sasmaka) 130 km no Rīgas un 15 km no Talsiem, pilsētas tiesības kopš 1917. g., miesta tiesības no 1834. g., pirmo reizi vēstures avotos minēta 1582. gadā.
- Saulkrasti Pilsēta Latvijā, Vidzemes rietumos, Rīgas jūras līča krastā, no 2009. g. - novada centrs (1957.-2009. g. Rīgas rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1785.-1949. g. Rīgas apriņķī) 45 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1991. gada, pilsētciemats no 1950. g., līdz 1935. g saucās Neibāde, kas sākotnēji izveidojās kā Ziemeļvidzemes muižniecības peldvieta, ko 1823. g. dibināja apvienojot vairākas apdzīvotas vietas Inčupes, Pēterupes, un Ķīšupes krastos.
- Jaunjelgava Pilsēta Latvijā, Zemgales vidudaļā, Daugavas kreisajā krastā, Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. novada centrs; 1957.-2009. g. Aizkraukles (Stučkas) rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1924.-1949. Jēkabpils apriņķī, 1819.-1924. apriņķa centrs) 85 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1647. gada, miesta tiesības kopš 1590. gada, 13. gs šajā vietā atradās sena sēļu pils, ko nopostīja krustneši; dažādos laikos saucās arī: Sērene, Jaunpilsētiņa, Jaunpilsēta, Neustadtchen, Neustadt, Jelgaviņa, Jaunā Jelgaviņa, Lubu Jelgava, Frīdrihštate.
- Edirne Pilsēta Turcijas ziemeļrietumos ("Edirne"), pie Grieķijas robežas, ila administratīvais centrs, 148500 iedzīvotāju (2013. g.); senāk saucās - Adrianopole, dibināta 117. g. kā Hadrianopolis.
- Atamirata Pilsēta Turkmenistānas austrumos, Lebapa vilajetā, Amudarjas kreisajā krastā, 96700 iedzīvotāju (2011.g.), pilsētas tiesības kopš 1925. g., līdz 1999. g. saucās - Kerki.
- Ščorsa Pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, Snovas kreisajā krastā, 11470 iedzīvotāju (2013. g.), līdz 1935. g. saucās Snovska.
- Mariupole Pilsēta Ukrainā, Doneckas apgabala dienvidos, osta Azovas jūras krastā, pie Kaļmiusas grīvas, 461800 iedzīvotāju (2007. g.), 1948.-1989. g. saucās Ždanova.
- Torecka Pilsēta Ukrainā, Doneckas apgabalā, 34700 iedzīvotāju (2014. g.), 1938. g. - 2016. g. saucās Dzeržinska, līdz 1938. g. - Ščerbinovka.
- Artemivska Pilsēta Ukrainā, Doneckas apgabalā, 78000 iedzīvotāju (2013. g.), līdz 1924. g. saucās Bahmuta, padomju laikā – Artjomovska.
- Alčevska Pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 111360 iedzīvotāju (2013. g.); 1931.–1961. g. saucās Vorošilovska, 1961.–1992. g. – Kommunarska.
- Artemivska Pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 7500 iedzīvotāju (2013. g.), līdz 1991. g. saucās Artjomovska.
- Sosnivka Pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 11500 iedzīvotāju (2013. g.), padomju laikā saucās Sosnovka.
- Bilhoroda-Dņistrovska Pilsēta Ukrainā, Odesas apgabalā, 50250 iedzīvotāju (2013. g.), līdz 1944. g. saucās Akermana, 1944.-1991. g. - Belgoroda-Dņestrovska.
- Radiviļiva Pilsēta Ukrainā, Rivnes apgabala dienvidrietumos, 10500 iedzīvotāju (2013. g.); līdz 1940. g. saucās - Radzivilova, 1940.-1992. g. - Červonoarmeiska.
- Berdjanska Pilsēta Ukrainā, Zaporožjes apgabalā, osta Azovas jūras krastā, 116000 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1835. g., 1939.-1958. g. saucās Osipenko.
- Antracita pilsēta Ukrainas austrumos (_Антрацит_), Luhanskas apgabala dienvidu daļā, 54640 iedzīvotāju (2013. g.), līdz 1962. g. saucās Bokovoantracita.
- Luhanska Pilsēta Ukrainas dienvidaustrumos, apgabala centrs, 425000 iedzīvotāju (2013. g.), 1935.-1958. g. un 1970.-1990. g. saucās Vorošilovgrada.
- Ļviva Pilsēta Ukrainas rietumu daļā, apgabala administratīvais centrs, 730300 iedzīvotāju (2013. g.), 1772.-1918. g. saucās Lemberga.
- Mirzačela Pilsēta Uzbekistānā, Džizahas vilajeta austrumos, pilsētas tiesības no 1974. g., ilgstoši saucās Gagarina.
- Bekoboda Pilsēta Uzbekistānā, Sirdarjas krastos, pilsētas tiesības kopš 1945. g., līdz 1964. g. saucās Begovata; Bekabada.
- Kadoma Pilsēta Zimbabvē ("Kadoma"), Rietummašonalendas provinces dienvidu daļā, 77700 iedzīvotāju (2012. g.), koloniālajā laikmetā (Dienvidrodēzijā) saucās - Gatuma.
- Pirmie Vucāni Pirmie Vucāni - apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
- Otrie Vucini Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Otrie Vucāni" nosaukuma variants.
- Ūtrī Vucāni Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Otrie Vucāni" nosaukums latgaliski.
- Ūtrī Vucyni Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Otrie Vucāni" nosaukums latgaliski.
- Pirmie Vucini Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Vucāni" nosaukuma variants.
- Pyrmī Vucāni Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Vucāni" nosaukums latgaliski.
- Pyrmī Vucyni Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Vucāni" nosaukums latgaliski.
- Trešie Vucini Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Trešie Vucāni" nosaukuma variants.
- slabadieši Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Ozolmuiža" (kas senāk saucās "Sloboda" un "Slabada") iedzīvotāji.
- Jaunbritānija Sala Melanēzijā (angļu val. "New Britain"), Bismarka arhipelāgā (Papua-Jaungvinejā), platība - 36519 kvadrātkilometri, garums - 575 km, lielākais platums - \~100 km, augstākā virsotne - 2150 m; līdz 1920. g. saucās Jaunpomerānija.
- Jaunīrija Sala Melanēzijā (angļu val. "New Ireland"), Bismarka arhipelāgā (Papua-Jaungvinejā), platība - 8600 kvadrātkilometru, 140000 iedzīvotāju (2007. g.), sala izstiepta starp Kluso okeānu un Jaungvinejas jūru, garums - \~400 km, lielākais platums - \~40 km, augstākā virsotne - 2150 m; līdz 1920. g. saucās - Jaunmēklenburga.
- skabiņas saskābuša alus paliekas mucā.
- ibēri Senas ciltis Spānijā, kuras 6.-3. gs. p. m. ē. sajaucās ar ķeltiem, bet, pakļautas Romai, pamazām romanizējās.
- slankšēt Skanēt līdzīgi kā ūdens šļaksti mucā, vai sauss baļķis, ja tam sit ar cirvja pietu vai otru koku.
- Fraternitas Lataviensis studentu korporācija, dib. 1926. g. Rīgā (līdz 1928. g. saucās - Latavia), (LU).
- jauciešs Svaigs alus, vēl nesaliets mucās.
- bezenšons Svara nolaidums mucās un kastēs iesaiņotām precēm par neliela apmēra pielipumu iesaiņojumam.
- pārkāsas Svinības sakarā ar norūgušā alus pārliešau no kubla mucās.
- lejamkrava šķidra vai pusšķidra krava, kuru iekrauj un izkrauj lejot; piemēram, pienu vai benzīnu, pārvadā noslēgtās tilpnēs - cisternās, mucās vai speciālā tarā, uzskaita, pieņem pārvadāšanai un nodod saņēmējam pēc tilpuma.
- Dušanbe Tadžikistānas galvaspilsēta, atrodas Hisaras ielejā, seismiskā apvidū 750-930 m vjl., 533000 iedzīvotāju (2007. g.), līdz 1929. g. saucās Djušambe, 1929.-1961. g. - Staļinabada.
- Taizeme Taizemes Karaliste - valsts Āzijas dienvidaustrumos (taju val. "Prathet Thai"), Indoķīnas pussalas centrālajā daļā un Malakas pussalas ziemeļu daļā, platība - 513115 kvadrātkilometru, 65998500 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Bangkoka, administratīvais iedalījums - 75 provinces un 1 īpašas pārvaldes apgabals, robežojas ar Mjanmu, Laosu, Kambodžu un Malaiziju, apskalo Dienvidķīnas jūras Siāmas līcis; līdz 1939. g. un 1945.-1948. g. saucās Siāma.
- Ankara Turcijas Republikas galvaspilsēta (no 1923. g.) un ila administratīvais centrs ("Ankara"), atrodas Anatolijas plakankalnes centrālajā daļā (900 m vjl.), pie Čubukas un Ankaras satekas, 2. lielākā pilsēta valstī (aiz Stambulas), 4417500 iedzīvotāju (2013. g.); līdz 1930. g. saucās Angora, senatnē - Ankira.
- Āsī Upe Libānā, Sīrijā un Turcijā, garums - 571 km, ietek Vidusjūrā; arī Asi; senatnē saucās Oronta.
- Samoša Upe Ungārijā ("Szamos"), Tisas kreisā krasta pieteka, augštece Rumānijā, kur saucās Someša ("Somesul"), kopējais garums - 418 km, izveidojas, satekot Somešulmarei un Somešulmikai.
- uzucāt Uzšūpot, sakot "ucā!".
- uzucināt Uzšūpot, sakot "ucā!".
- uzučināt Uzucāt.
- ārizēšana Vācu fašistu piekoptā ebreju diskriminācija, kas viņu terminoloģijā saucās "atbrīvošana no žīdu ietekmes valsts saimnieciskā un kulturālā dzīvē".
- heroldija viduslaikos heroldu ģilde; tās locekļi dalījās ziņotājos, heroldu palīgos un īstajos heroldos, par ko varēja būt tikai bruņinieki; heroldijas priekšsēdētājs saucās par ģerboņu karali.
- lucānieši Viļānu novada Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Lucāni" iedzīvotāji.
- Džaja Virsotne Maokes (Sniega) kalnos (indon. val. "Puncak Jaya"), Jaungvinejas salas rietumos, Indonēzijā, augstums - 4884 m vjl. (augstākā virsotne Austrālijā un Okeānijā), sniega līnija 4400 m vjl., ledāji \~15 kvadrātkilometri; līdz 1965. g. saucās Karstena kalns, 1965.-1969. g. Sukarno kalns.
- Rivčini Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Riucāni" kļūdains nosaukuma variants.
- Ryucāni Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Riucāni" nosaukums latgaliski.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa ucā.