Paplašinātā meklēšana

Meklējam tpi.

Atrasts vārdos (83):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (323):

izpildāms testpiemērs abstraktā testpiemēra attēlojums formā, kas piemērota testēšanas procesa realizācijai.
Krustpils pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijā izveidojies arī Kūku un Variešu pagasts, savukārt pirmskara Aiviekstes pagasta austrumu daļa, kas atradās Aiviekstes kreisajā krastā pievienota tagadējam Krustpils pagastam.
Lukstupe Aiviekstes kreisā krasta pieteka Krustpils pagastā, garums - 7 km.
pankreatoduodenektomija Aizkuņģa dziedzera vai tā daļas izgriešana līdz ar pieguļošo divpadsmitpirkstu zarnas dalu.
pankreatoduodenostomija Anastomozes izveidošana starp aizkuņģa dziedzera izvadu un divpadsmitpirkstu zarnu.
ezofagoduodenostomija Anastomozes izveidošana starp barības vadu un divpadsmitpirkstu zarnu.
holecistoduodenostomija Anastomozes izveidošana starp divpadsmitpirkstu zarnu un žultspūsli.
gastroduodenostomija Anastomozes izveidošana starp kuņģi un divpadsmitpirkstu zarnu.
hepatikoduodenostomija Anastomozes veidošana starp aknu izvadkanālu un divpadsmitpirkstu zarnu.
Mežāre Apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Krustpils novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā) 25 km no Jēkabpils, pagasta centrs.
Darvasbrenči apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā.
Dūķernieki apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā.
Kazubrenči apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā.
Priži apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā.
Bisenieki Apdzīvota vieta (mazciems) Krustpils novada Kūku pagastā.
Pāpuļi Apdzīvota vieta (mazciems) Krustpils novada Variešu pagastā.
Bisenieki Apdzīvota vieta (mazciems) Krustpils novada Vīpes pagastā.
Kaķīši apdzīvota vieta (mazciems) Krustpils pagastā.
Lopdārzi apdzīvota vieta (mazciems) Krustpils pagastā.
Mežākas apdzīvota vieta (mazciems) Krustpils pagastā.
Sankaļi apdzīvota vieta (mazciems) Krustpils pagastā.
Bogdāni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā.
Draudavas apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā.
Dzeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā.
Ganukrogs apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā.
Peņigas apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā.
Produsala apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā.
Purniņi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā.
Ancīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā.
Catlakši Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabtpils novada Kūku pagastā.
Kvietaines Apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils novada Atašienes pagastā.
Sietnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils novada Krustpils pagastā.
Vilciņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils novada Kūku pagastā.
Meždibeņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils novada Mežāres pagastā.
Vāguļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils novada Variešu pagastā.
Glāznieki apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils pagastā.
Glāznieksala apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils pagastā.
Gruntsala apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils pagastā.
Irbenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils pagastā.
Kaktusala apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils pagastā.
Kalnsētas apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils pagastā.
Melderes apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils pagastā.
Tiltnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils pagastā.
Uģērnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils pagastā.
Urķērnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils pagastā.
Zeļķi apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils pagastā.
Zvidzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils pagastā.
Ilzenieki Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Krustpils novada Kūku pagastā.
Meždārzi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Krustpils pagastā.
Vīpe apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Krustpils novadā, 1990.-2009. g. Jēkabplils rajonā) 18 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Mežmuižas teritorijā, pagasta centrs.
Spunģēni apdzīvota vieta (vidējciems) Krustpils pagastā 5 km no Jēkabpils, Krustpils pagasta administratīvais centrs.
sprāgstpakete Artilērijas šāviņu, mīnu, granātu sprādzienu imitācijas līdzeklis nodarbībās un taktiskajās mācībās; sprāgstpildiņš.
provinciālis Atpalicis cilvēks (parasti sabiedriski politiskā dzīvē); cilvēks ar sīkām, mietpilsoniskām interesēm.
Atpiļu ezers Atpilis.
Atpiļa Atpiļa grāvis - Deduma kreisā krasta pieteka Trikātas pagastā, iztek no Atpiļa ezera.
atsapirkties Atpirkties.
izpīt Atraisot, atpinot (parasti matus), izņemt (piemēram, lenti).
Zeļķu muiža atrodas Jēkabpils novada Krustpils pagasta Zeltiņos, no apbūves kompleksa saglabājušās 2 ēkas - kungu māja un lielā klēts; kungu māja ir laukakmeņu mūra vienstāva garenbūve ar divslīpju jumtu, kam nošļaupti gali, un manteļskursteni; arhitektoniski nozīmīga ir lielā klēts, kas celta 1796. g. kā graudu noliktava; viens tās gals bijis apdzīvojams.
Dzirkaļu pilskalns un apmetne ar baznīckalnu atrodas Krustpils novada Kūku pagastā, 1,5 km uz dienvidrietumiem no Kūku dzelzceļa stacijas, senais nocietinājums ierīkots paugura atzarā, kas robežojas ar purvainu zemieni, pilskalna pakājē konstatēta plaša apmetne, ko datē ar 1. gadu tūkstoti.
Brēku ezers atrodas Teiču purvā, Krustpils novada Atašienes pagastā, platība - 12,8 ha; Teiču II ezers.
vīra nauda augstākais sods viduslaikos, kuru piemēroja par brīva cilvēka nogalināšanu; ar to varēja atpirkties no nāvessoda un asinsatriebības; Livonijā tās lielums bija 40 mārku.
bortārsts Aviācijas medicīnisko praksi izgājis ārsts, kura pamatpienākums ir lidaparāta apkalpes medicīniskā izmeklēšana un aprūpe.
Bebrupe Babraunīcas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Variešu un Krustpils pagastā, garums - \~8 km; Braslava.
platpieris Baltais platpieris - karpu dzimtas suga ("Hypophthalmichthys molitrix"), ātraudzīga, saimnieciski nozīmīga zivs, līdz 1 m garumā un 16 kg svarā, dzīvo upēs un dīķos gk. Austrumāzijā, aklimatizēta arī Dienvideiropā.
Jaera albifrons baltpieres māņēzelītis.
Anser albifrons baltpieres zoss.
ezofagogastroduodenoskopija Barības vada, kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas endoskopija.
fibroezofagogastroduodenoskopija Barības vada, kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas tieša apskate ar aparātu, ar ko vienlaikus var paņemt audus izmeklēšanai.
Babrova Bebrupe Krustpils novadā.
omeprazole Benzimidazola aizstājējs; lieto kuņģa skābes sekrēcijas mazināšanai barības vada slimību gadījumā un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas ārstēšanā.
Jēkabs Bībeles Vecās Derības persona, viens no Izaāka un Rebekas dvīņu dēliem; par lēcu virumu atpircis no vecākā brāļa Ēzava pirmdzimtā tiesības, viņa 12 dēli kļuvuši par senebreju cilšu ciltstēviem.
omeprazols C~17~H~19~N~3~O~3~S, benzimidazola aizstājējs; lieto kuņģa skābes sekrēcijas mazināšanai barības vada slimību gadījumā un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas ārstēšanā.
kriens Cena vai tās simbols, ar ko pastāvot pirkuma laulībai līgavainis atpirka līgavu no viņas dzimts.
cietpienene Cietpiene - divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas ģints ("Crepis"), cietaudzīte.
cietaudzīte Cietpiene - divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas ģints ("Crepis"), cietpienene, Latvijā 5 sugas.
cietpienenes Cietpienes ("Crepis").
cietpienīte Cietpienes ("Crepis").
krepis Cietpienes ("Crepis").
kurpis Cietpienes ("Crepis").
trulsaknis Cietpienes ("Crepis").
crepis Cietpienes.
divgadīgā cietpiene cietpieņu suga ("Crepis biennis").
mīkstā cietpiene cietpieņu suga ("Crepis mollis").
purva cietpiene cietpieņu suga ("Crepis paludosa").
krūmu cietpiene cietpieņu suga ("Crepis praemorsa").
tīruma cietpiene cietpieņu suga ("Crepis tectorum").
sārtā cietpiepe cietpiepju suga ("Phellinus viticola"), augļķermeņi nelieli, parasti ar izteiktu cepurīti, brūngani, aug uz maz sadalītām nelielām skujkoku kritalām (nelieliem stumbriem, lieliem zariem) mitros, ēnainos mežos.
teflons Ciets polimērs, ko izmanto pārklājumiem (piem., virtuves trauku pretpiedeguma pārklājums), starplikām, izolatoriem u. c.; politetrafluoretilēns.
Eiduku purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Krustpils novada Atašienes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 600 ha.
zalkšpiene Daglīšu rūgtpiene ("Picris echioides").
Picris echioides daglīšu rūgtpiene.
kaseklis Darbarīks dubultpinuma veidošanai un vīžu pīšanai.
piendadzīši Dārza mīkstpiene ("Sonchus oleraceus").
pienene Dārza mīkstpiene ("Sonchus oleraceus").
pieņi Dārza mīkstpiene ("Sonchus oleraceus").
pienis Dārza mīkstpiene ("Sonchus oleraceus").
Sonchus oleraceus dārza mīkstpiene.
Kārklupīte Daugavas labā krasta pieteka Krustpils pagastā; Zeļķa grāvis.
matpiniņš Dem. --> matpina.
testa procedūra detalizēti norādījumi, kas nosaka, kā plānot, izpildīt un novērtēt testpiemēra rezultātus.
duodenoduodenostomija Divās daļās sadalītas divpadsmitpirkstu zarnas anastomozes.
Crepis biennis divgadīgā cietpiene.
duodenorāfija Divpadsmitpirkstu zarnas brūces sašūšana.
duodenostomija Divpadsmitpirkstu zarnas fistulas izveidošana.
duodenīts Divpadsmitpirkstu zarnas gļotādas iekaisums.
periduodenīts Divpadsmitpirkstu zarnas perito- neja iekaisums.
periduodenits Divpadsmitpirkstu zarnas peritoneja iekaisums.
duodenogramma Divpadsmitpirkstu zarnas rentgenogramma.
duodenoholangīts Divpadsmitpirkstu zarnas un kopējā žultsvada iekaisums.
duodēnektomija Divpadsmitpirkstu zarnas vai tās daļas izgriešana.
Sonchus asper dzeloņainā mīkstpiene.
Apšupe Dzelzceļa pietura Dobeles novada Jaunbērzes pagastā, pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 134 km no Ventspils dzelzceļa stacijas; pietura atklāta 1920. g. pie Krustpils-Ventspils dzelzceļa līnijas ar nosaukumu "Ērzeļi", bet 1921. g. nosaukums mainīts.
Ciemupe Dzelzceļa pietura Ogres novada Ogresgala pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 39 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1929. gadā pie Sprēstiņu muižas vasarnīcu rajonā.
Daugmale Dzelzceļa pieturas punkts Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 7 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas.
Dendrārijs Dzelzceļa pieturpunkts Aizkraukles novada Skrīveru pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 66 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas.
Gaisma Dzelzceļa pieturpunkts Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 10 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas.
Dārziņi dzelzceļa pieturpunkts Salaspils novadā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 14 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1967. g. Salaspils memoriālā ansambļa apmeklētāju vajadzībām.
Dole Dzelzceļa pieturpunkts Salaspils novadā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 16 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas.
Alotene Dzelzceļa stacija Aizkraukles novada Klintaines pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Krustpils-Indra, 102 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas.
Daugavpils dzelzceļa stacija Daugavpilī, mezgla stacija, kas atrodas dzelzceļa līniju Kārsava-Rēzekne-Daugavpils un Indra-Krustpils-Rīga krustpunktā, 218 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1861. g. ar nosaukumu Dinaburga, 1893.-1916. g. saucās Dvinska, 1916.-1919. g. - Dinaburga, 1919.-1944. g. - Daugavpils I, tagadējais nosaukums kopš 1944. g.
Atašiene Dzelzceļa stacija Jēkabpils novada Atašienes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 337 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1901. g. pie dzelzceļa līnijas Maskava-Kreicburga (Krustpils) ar nosaukumu "Borch", 1918.-1919. g. saucās "Borķi", bet 1919.-1929. g. - "Ataišiene".
Indra Dzelzceļa stacija Krāslavas novada Indras pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 287 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1866. g. ar nosaukumu "Balbinowo", 1919.-1921. g. saucās "Baļbinova", tagadējais no saukums kopš 1921. g.
Izvalta Dzelzceļa stacija Krāslavas novada Izvaltas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Krustpils-Indra, 247 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1869. g. ar nosaukumu "Malinowka", no 1920. g. saucās Malinova, no 1921. g. - Uzvaldi, tagadējais nosaukums kopš 1925. g.
Aizkraukle dzelzceļa stacija pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 82 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1918. g. ar nosaukumu "Stepiņi", tagadējais nosaukums kopš 1921. g.
Jāņavārti Dzelzceļa stacija Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga pie atzarojuma uz Ērgļiem, \~5,5 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas.
pīļu dīķis dzīves apstākļi, dzīve, kur valda mietpilsoniskas, seklas intereses.
Atpilis Ezers Latvijā, Trikātas pagastā, platība - 4 ha; Atpiļu ezers.
praediatura Forma (atpirkuma un piegādes) līgumu nodrošināšanai, kurus senā Romā slēdza kapitālistu sabiedrības ar valsti vai pašvaldībām, kas varēja būt vai nu galvojums vai nekustamā īpašuma ieķīlāšana.
mācību gaisakuģis gaisakuģis pilotu sākumapmācībai un lidotāju trenēšanai, kas aprīkots ar dubultu vadības ierīču sistēmu, lai varētu pilotēt studentpilots un pilots instruktors.
duodenotomija Grieziens divpadsmitpirkstu.
čūlas slimība hroniska slimība ("morbus ulcerosus"), kam raksturīga viena vai vairākas čūlas kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnas gļotādā.
duodēnektāzija Hronisks divpadsmitpirkstu zarnas paplašinājums.
damno Īpaša maksa, ko banka no klienta iekasē (virs komisijas naudas, procentiem un pasta izdevumiem) par citpilsētu inkaso vekseļa diskontēšanu.
aizmirt It kā atpirkties no nāves, nomirstot citam.
Variešu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, to veido daļa no pirmskara Krustpils, Ungurmuižas (1939. g. pārdēvēts par Medņu pagastu) un Aiviekstes pagasta teritorijas.
Aiviekstes pagasta teritorija izveidota 1922. g., atdalot no bijušā Ungurmuižas pagasta, 1945.-1990. g. pārkārtojumu rezultātā pirmskara Aiviekstes pagasta daļa, kas atradās Aiviekstes kreisajā krastā, nonākusi Variešu un Krustpils pagastā, bet tagadējā pagasta teritorijā iekļauta neliela daļa bijušā Pļaviņu, Odzienas, Vietalvas un Kalsnavas pagasta.
Jēkabpils novads izveidots 2009. g. bijušajā Jēkabpils rajonā, ietvēra Ābeļu, Dignājas, Dunavas, Kalna, Leimaņu, Rubenes un Zasas pagastu, 2021. g. pievienoti Aknīstes, Asares, Atašienes, Elkšņu, Gārsenes, Krustpils, Kūku, Mežāres, Rites, Salas, Saukas, Sēlpils, Variešu, Viesītes un Vīpes pagasts, kā arī Jēkabpils pilsēta.
Draudavsala Jēkabpils novada Krustpils pagasta apdzīvotās vietas "Draudavas" bijušais nosaukums.
Peņīgas Jēkabpils novada Krustpils pagasta apdzīvotās vietas "Peņigas" nosaukuma variants.
prižānieši Jēkabpils novada Krustpils pagasta apdzīvotās vietas "Priži" iedzīvotāji.
purninieši Jēkabpils novada Krustpils pagasta apdzīvotās vietas "Purniņi" iedzīvotāji.
krustpilieši Jēkabpils pilsētas daļas Krustpils iedzīvotāji.
Crepis praemorsa krūmu cietpiene.
Kryzbork Krustpils muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Krustpils pagastā.
rijnieki Krustpils novada Atašienes pagasta apdzīvotās vietas "Rijnieki" iedzīvotāji.
atašāni Krustpils novada Atašienes pagasta Atašienes ciema iedzīvotāji.
atašānieši Krustpils novada Atašienes pagasta Atašienes ciema iedzīvotāji.
atašēnieši Krustpils novada Atašienes pagasta Atašienes ciema iedzīvotāji.
kaķīši Krustpils novada Krustpils pagasta apdzīvotās vietas "Kaķīši" iedzīvotāji.
prizieši Krustpils novada Krustpils pagasta apdzīvotās vietas "Priži" iedzīvotāji.
Lidlauks Krustpils novada Krustpils pagasta apdzīvotās vietas "Sankaļi" otrs nosaukums.
druķānieši Krustpils novada Kūku pagasta apdzīvotās vietas "Druķi" iedzīvotāji.
kūkānieši Krustpils novada Kūku pagasta apdzīvotās vietas "Kūkas" iedzīvotāji.
skramānieši Krustpils novada Kūku pagasta apdzīvotās vietas "Skramāni" iedzīvotāji.
trepmuizieši Krustpils novada Kūku pagasta apdzīvotās vietas "Trepmuiža" iedzīvotāji.
vilcinieši Krustpils novada Kūku pagasta apdzīvotās vietas "Vilciņi" iedzīvotāji.
Meždibeni Krustpils novada Mežāres pagasta apdzīvotās vietas "Meždibeņi" nosaukuma variants.
ratītieši Krustpils novada Mežāres pagasta apdzīvotās vietas "Ratītes" iedzīvotāji.
antuzieši Krustpils novada Variešu pagasta apdzīvotās vietas "Antūži" ("Antuži") iedzīvotāji.
bitēnieši Krustpils novada Variešu pagasta apdzīvotās vietas "Bites" iedzīvotāji.
laidieši Krustpils novada Variešu pagasta apdzīvotās vietas "Laides" iedzīvotāji.
mednieši Krustpils novada Variešu pagasta apdzīvotās vietas "Medņi" iedzīvotāji.
rusulieši Krustpils novada Variešu pagasta apdzīvotās vietas "Rusuļi" iedzīvotāji.
rasieši Krustpils novada Vīpes pagasta apdzīvotās vietas "Mežarasas" iedzīvotāji.
poļacieši Krustpils novada Vīpes pagasta apdzīvotās vietas "Poļakas" iedzīvotāji.
trepieši Krustpils novada Vīpes pagasta apdzīvotās vietas "Trepe" iedzīvotāji.
vīpieši Krustpils novada Vīpes pagasta apdzīvotās vietas "Vīpe" iedzīvotāji.
glāznieki Krustpils pagasta apdzīvotās vietas "Glāznieki" iedzīvotāji.
irbenieki Krustpils pagasta apdzīvotās vietas "Irbenieki" iedzīvotāji.
lopdārzieši Krustpils pagasta apdzīvotās vietas "Lopdārzi" iedzīvotāji.
melderieši Krustpils pagasta apdzīvotās vietas "Melderes" iedzīvotāji.
sankalieši Krustpils pagasta apdzīvotās vietas "Sankaļi" iedzīvotāji.
Spuņģēni Krustpils pagasta apdzīvotās vietas "Spunģēni" nosaukuma variants.
spuņģēnieši Krustpils pagasta apdzīvotās vietas "Spuņģēni" iedzīvotāji.
zeļcieši Krustpils pagasta apdzīvotās vietas "Zeļķi" iedzīvotāji.
zvidzānieši Krustpils pagasta apdzīvotās vietas "Zvidzāni" iedzīvotāji.
Kreicburgskaja Krustpils pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Kreuzburg Krustpils pagasta bijušais nosaukums.
Kreicburga Krustpils senāks nosaukums.
Krisburga Krustpils senāks nosaukums.
Krizburga Krustpils senāks nosaukums.
Kreutzburg Krustpils.
Kreuzburg Krustpils.
gastroduodenoskopija Kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas apskate ar gastroskopa palīdzību.
gastroduodenīts Kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas iekaisums.
gastroduodēnektomija Kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas izgriešana.
pilorostenoze Kuņģa vārtnieka daļas sašaurinājums, kas kavē vai neļauj barībai pārvietoties no kuņģa uz divpadsmitpirkstu zarnu, izraisa čūla vai audzējs.
antroduodenektomija Kuņģa vārtnieka daļas un divpadsmitpirkstu zarnas vai tās daļas izgriešana.
samaksas termiņš laiks (diena), kurā vai līdz kuram jāveic aizņēmuma vai aizdevuma apmaksa, obligāciju, hipotekāro ķīlu zīmju un citu parādzīmju nominālvērtības atpirkšana no ieguldītāja.
lamblioze Lambliju infestācija cilvēka divpadsmitpirkstu zarnā vai žultspūslī; lamblijas var būt hroniska enterīta un holecistīta cēlonis.
Gerdene Latgaļu apdzīvots Jersikas novads Aiviekstes kreisajā krastā, kas 13. gs. aizņēmis tagadējo Variešu pagastu, Krustpils pagasta austrumu daļu, kā arī Ļaudonas pagasta dienvidrietumu daļu.
Asote Latgaļu apdzīvots novads 13. gs., atradās Aiviekstes kreisajā krastā ap Asotes pili un ietilpa Jersikas zemē, novada teritorijā atradās 3 pilskalni un \~10 kapulauki (11.-13. gs.), tika iekļauts Rīgas arhibīskapijā, 14. gs. par novada centru kļuva Krustpils.
Bebernine Latgaļu vai sēļu apdzīvots novads 13. gs., bija pakļauts Jersikas valdniekam, atrašanās vieta nav precīzi zināma, iespējams, ka tas atradās uz ziemeļiem no Kokneses (tag. Bebru apkaimē), uz ziemeļaustrumiem no Krustpils vai tag. Augšdaugavas novada Bebrenes pagastā.
Latgale Latvijas kultūrvēsturisks apgabals, izveidojās latgaļu apdzīvoto teritoriju austrumu un dienvidaustrumu daļā (uz austrumiem no Daugavas, Aiviekstes un Pededzes), no 16. gs. 2. puses līdz 1772. g. atradās Polijas-Lietuvas pakļautībā, tika atjaunots katolicisms (izņemot Krustpili), arī Krievijas impērijas Vitebskas guberņas sastāvā te pastāvēja no Kurzemes un Vidzemes atšķirīgas pārvaldes.
barns Laukuma mērvienība kodolfizikā, vienāda ar 10^-28^ m^2^ (jeb 0,0001 kvadrātpikometru = 100 kvadrātfemtometru), kas aptuveni atbilst kodolu ģeometriskā šķērsgriezuma laukumam.
brīvtiesa Leida, laide - nodeva ar ko zviedru laikos Vidzemē saimnieki atpirkās no klaušām.
Palejnieku māla atradne limnoglaciāla māla iegula Jēkabpils novadā, 2 km uz austrumiem no Krustpils dzelzceļa stacijas.
Ludwikowo Ludvigavas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Krustpils pagastā.
palāps Lūks vai aukla dubultpinuma veidošanai.
Salupe Lukstupes labā krasta pieteka Krustpils pagastā.
kārtnieku nauda maksa, ar ko Vidzemes zemnieki 17. gs. beigās atpirkās no kārtnieku klaušām jeb kārtas.
matpana Matpina.
matpine Matpina.
matpīne Matpina.
matpinis Matpina.
matpaniņa Matu lenta, matpina.
Picris hieracoides mauragu rūgtpiene.
mietpilsoniskums Mietpilsonība.
mietpilsonisms Mietpilsonība.
špīsers Mietpilsonis, cilvēks ar šauru redzesloku.
mietpilsonīgs Mietpilsonisks.
helikobaktērija Mikroorganisms, kas ir nozīmīgs kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas slimības attīstībā.
Crepis mollis mīkstā cietpiene.
mīkstpienene Mīkstpiene ("Sonchus").
mīkstpienenes Mīkstpiene ("Sonchus").
pienis Mīkstpiene ("Sonchus").
sonchus Mīkstpiene.
piendadži Mīkstpienenes.
saldpienenes Mīkstpienenes.
pienadadži Mīkstpienes ("Sonchus").
pienadadzis Mīkstpienes ("Sonchus").
pīnine Mīkstpienes ("Sonchus").
tīruma mīkstpiene mīkstpieņu suga ("Sonchus arvensis").
dzeloņainā mīkstpiene mīkstpieņu suga ("Sonchus asper").
zemā mīkstpene mīkstpieņu suga ("Sonchus humilis"), Latvijā aizsargājama.
dārza mīkstpiene mīkstpieņu suga ("Sonchus oleraceus").
zaldātu nauda nauda, ko maksāja, lai atpirktos no karadienesta.
laide Nodeva ar ko zviedru laikos Vidzemē saimnieki atpirkās no klaušām; leida.
duodēn- Norāda uz divpadsmitpirkstu zarnu.
duodeno- Norāda uz divpadsmitpirkstu zarnu.
Riebiņu novads novads Latgalē 2009.-2021. g., ietvēra Galēnu, Riebiņu, Rušonas, Silajāņu, Sīļukalna un Stabulnieku pagastus, robežojās ar Viļānu, Rēzeknes, Aglonas, Preiļu, Līvānu, Krustpils un Varakļānu novadu.
Salas novads novads Zemgalē 2009.-2021. g., ietvēra Salas un Sēlpils pagastus, robežojās ar Jēkabpils pilsētu, Pļaviņu, Krustpils, Jēkabpils, Viesītes un Jaunjelgavas novadu.
duodenolīze Operācija divpadsmitpirkstu zarnas atbrīvošanai no saaugumiem.
Aiviekstes pagasts pagasts Aizkraukles novadā (2008.-2021. g. Pļaviņu novadā) ar administratīvo centru Kriškalnos, robežojas ar Klintaines un Vietalvas pagastu, kā arī ar Madonas un Krustpils novadu.
Kūku pagasts pagasts Jēkabpils novadā ar administratīvo centru "Zīlānos", robežojas ar Krustpils, Variešu, Mežāres, Vīpes un Ābeļu pagastu, kā arī ar Jēkabpils pilsētu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Krustpils pagasta austrumu daļā.
Sēlpils pagasts pagasts Jēkabpils novadā ar administratīvo centru Sēlijā, robežojas ar Klintaines, Krustpils, Salas, Viesītes, Sunākstes un Staburaga pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Selburg, krieviski — Zeļburgskaja.
Mežāres pagasts pagasts Jēkabpils novadā, robežojas ar Atašienes, Vīpes, Kūku un Variešu pagastu, kā arī ar Madonas un Līvānu novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, daļēji aizņemot pirmskara Vīpes, Atašienas, Medņu, Mētrienas un Krustpils pagasta teritoriju.
Variešu pagasts pagasts Jēkabpils novadā, robežojas ar Jēkabpils pilsētu, Mežāres, Kūku un Krustpils pagastu, kā arī ar Aizkraukles un Madonas novadu.
Salas pagasts pagasts Jēkabpils novadā, robežojas ar Sēlpils pagastu, kā arī ar Jēkabpils pilsētu, Ābeļu, Kalna, Viesītes, Sēlpils un Krustpils pagastu; bijušie nosaukumi: Ābeļu pagasts (1925.-1949. g.), vāciski — Holmhof, krieviski — Goļmgofskaja.
Rudzātu pagasts pagasts Līvānu novadā, robežojas ar Rožupes un Turku pagastu, kā arī ar Krustpils, Riebiņu un Preiļu novadu; bijušais nosaukums krieviski — Rudzatskaja.
postulāts Pamatprincips, pamatpieņēmums, ko izvirza, parasti kādā praktiskās darbības jomā.
mīstalēt Pamīšus likt (lūkus), piemēram, darinot, pinot vīzes vai veidojot tām dubultpinumu.
aitu piepe parastā aitpiepe ("Albatrellus ovinius").
ankilostoma Parazītisku tārpu ģints nematodu klasē; parazitē divpadsmitpirkstu zarnā, piestiprinoties pie gļotādas; oliņas ar izkārnījumiem nokļūst augsnē, kur no tām attīstās kāpuri; trešās stadijas kāpuri iekļūst cilvēka organismā caur ādu vai ar dzeramo ūdeni un zarnās sasniedz dzimumgatavību.
Daugavpils apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aiviekstes, Asūnes, Aulejas, Biķernieku, Dagdas, Izvaltas, Jāsmuižas, Kalupes, Kapiņu, Krāslavas, Krustpils, Līksnas, Līvānu, Naujenes, Piedrujas, Preiļu, Pustiņas, Rudzētu, Skaistas, Ungurmuižas, Vārkavas, Vīpes un Višķu pagastu, robežojās ar Ilūkstes, Madonas un Rēzeknes apriņķi, kā arī ar Krieviju un Poliju.
Jēkabpils cukurfabrika pastāvēja 1932.-1999. g. (līdz 1962. g. Krustpils cukurfabrika, no 1991. g. SIA "Latvijas cukurs" uzņēmums, no 1996. g. akciju sabiedrība), 30. gados ražoja smalko cukuru (12-15 tk. t gadā) no cukurbietēm, no 1956. g. arī no importēta cukurniedru jēlcukura, 1981. g. saražoja 80 tk. t cukura (9000 t no cukurbietēm).
Jēkabpils rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Jēkabpils pilsētu, Aknīstes un Viesītes pilsētu ar lauku teritoriju, Ābeļu, Asares, Atašienes, Dignājas, Dunavas, Elkšņu, Gārsenes, Kalna, Krustpils, Kūku, Leimaņu, Mežāres, Rites, Rubenes, Salas, Saukas, Sēlpils, Variešu, Vīpes un Zasas pagastu, robežojās ar Aizkraukles, Madonas, Preiļu un Daugavpilsrajonu, kā arī ar Lietuvu.
Krustpils novads pastāvēja 2008.-2021. g. Daugavas labajā krastā ar administratīvo centru Jēkabpilī, ietvēra Atašienes, Krustpils, Kūku, Mežāres, Variešu un Vīpes pagastus; iekļauts Jēkabpils novadā.
Cīņas pagasts pastāvēja bijušajā Jēkabpils rajonā 1990. gadā, pārdēvēts par Variešu pagastu (tagad Krustpils novadā).
filistrs Pašapmierināts un aprobežots cilvēks ar šauriem, mietpilsoniskiem uzskatiem un liekulīgu rīcību.
ozolu cietpiepe piepju sēņu grupas cietpiepju ģints suga ("Fomitiporia robusta", syn. "Phellinus robustus").
brūnā cietpiepe piepju sēņu grupas cietpiepju ģints suga ("Fuscoporia ferruginosa", syn. "Phellinus ferruginosus").
tumšbrūnā cietpiepe piepju sēņu grupas cietpiepju ģints suga ("Phellinidium ferrugineofuscum", syn. "Phellinus ferrugineofuscus").
ieliektā cietpiepe piepju sēņu grupas cietpiepju ģints suga ("Phellinopsis conchata", syn. "Phellinus conchatus").
egļu cietpiepe piepju sēņu grupas cietpiepju ģints suga ("Phellinus chrysoloma").
parastā cietpiepe piepju sēņu grupas cietpiepju ģints suga ("Phellinus igniarius").
priežu cietpiepe piepju sēņu grupas cietpiepju ģints suga ("Phellinus pini").
augļukoku cietpiepe piepju sēņu grupas cietpiepju ģints suga ("Phellinus pomaceus").
milzu cietpiepe piepju sēņu grupas cietpiepju ģints suga ("Phellinus populicola").
pelēkā cietpiepe piepju sēņu grupas cietpiepju ģints suga ("Phellinus punctatus").
apšu cietpiepe piepju sēņu grupas cietpiepju ģints suga ("Phellinus tremulae").
melnsvītras cietpiepe piepju sēņu grupas cietpiepju ģints suga ("Phellopilus nigrolimitatus", syn. "Phellinus nigrolimitatus").
jāņogu cietpiepe piepju sēņu grupas cietpiepju ģints suga ("Phylloporia ribis").
melnā cietpiepe piepju sēņu grupas cietpipju ģints suga ("Phellinus nigricans").
parastā labirintpiepe piepju sēņu grupas labirintpiepju ģints suga ("Daedaleopsis confragosa").
ziemeļu labirintpiepe piepju sēņu grupas labirintpiepju ģints suga ("Daedaleopsis septentrionalis").
maigā mīkstpiepe piepju sēņu grupas mīkstpiepju ģints suga ("Leptoporus mollis").
zilganā mīkstpiepe piepju sēņu grupas mīkstpiepju ģints suga ("Postia caesia").
pilienu mīkstpiepe piepju sēņu grupas mīkstpiepju ģints suga ("Postia guttulata", syn. "Oligoporus guttulatus").
pūkainā mīkstpiepe piepju sēņu grupas mīkstpiepju ģints suga ("Postia ptychogaster").
rūgtā mīkstpiepe piepju sēņu grupas mīkstpiepju ģints suga ("Postia stiptica").
sārtā mīkstpiepe piepju sēņu grupas mīkstpiepju ģints suga ("Rhodonia placenta", syn. "Oligoporus placentus").
melnā samtpiepe piepju sēņu grupas samtpiepju ģints suga ("Ischnoderma benzoinum").
egļu violetpiepe piepju sēņu grupas violetpiepju ģints suga ("Trichaptum abietinum").
lapukoku violetpiepe piepju sēņu grupas violetpiepju ģints suga ("Trichaptum biforme").
tumšā violetpiepe piepju sēņu grupas violetpiepju ģints suga ("Trichaptum fuscoviolaceum").
Rēzekne Pilsēta Latvijā, Latgalē, valstspilsēta no 2021.g., novada centrs no 2009. g. (1950.-2008. g. rajona centrs, 1777.-1949. g. apriņķa centrs) 242 km no Rīgas (pa autoceļu caur Krustpili), pilsētas tiesības kopš 1773. g.
Varakļāni Pilsēta Latvijā, Latgales rietumu daļā, no 2009. g. novada centrs (1957.–2009. g. Madonas rajonā, 1950.–1956. g. rajona centrs, 1947.–1949. g. Viļānu apriņķī, 1924.–1946. g. Rēzeknes apriņķī) 202 km no Rīgas (pa autoceļu caur Krustpili) un 54 km no Madonas, pilsētas tiesības kopš 1928. g., 1784. g. dokumentos minēta kā miests, pirmo reizi vēstures dokumentos - 1483. g.
Viļāni Pilsēta Latvijā, Latgales vidienē, novada centrs kopš 2009. g. (1963.-2008. g. Rēzeknes rajonā, 1949.-1962. g. rajona centrs, 1947.-1949. g. apriņķa centrs) 216 km no Rīgas (pa autoceļu caur Krustpili) un 28 km no Rēzeknes, pilsētas tiesības kopš 1928. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1495. gadā.
Jūrmala Pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidrietumos, valstspilsēta, kūrortpilsēta, kas stiepjas paralēli jūras krastam vairāk nekā 25 km, pilsētas tiesības kopš 1959. g., ietver dzelzceļa stacijas Priedaine, Lielupe, Bulduri, Dzintari, Majori, Dubulti, Jaundubulti, Pumpuri, Melluži, Asari, Vaivari, Sloka, Kūdra, Ķemeri; apdzīvotās vietas attīstība sākās 19. gs. un paātrinājās pēc 1877. g., kad atklāja Rīgas - Tukuma dzelzceļu.
gajals platpierainais vērsis, gaura domesticēta forma ("Bos gaurus frontalis"), ko audzē Indijā; pieder pie govveidīgo apakšdzimtas.
remonstrance Pretpierādījums, iebildums.
proenterons Priekšzarna, embrija entodermas caurulīte no rīkles membrānas, ietverot žaunu zarnu, līdz dzeltenuma ejas atiešanas vietai; no tā attīstās rīkle, plaušas, barības vads, kuņģis, aknas, daļa divpadsmitpirkstu zarnas; to apasiņo trijzaru stumbrs.
Punyhof Punu muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Krustpils pagastā.
Crepis paludosa purva cietpiene.
repo Repo darījums - darījums, kurā kredītiestāde pārdod vērtspapīrus, paredzot tos noteiktā nākotnes datumā atpirkt par līgumā norunātu cenu.
somatostatinoma Reti sastopams audzējs, kas izdala somatostatīnu; tie ir gk. aizkuņģa dziedzera saliņu šūnu audzēji, kas saistīti ar cukura diabēta attīstību vai anomālu glikoztoleranci; attīstās arī divpadsmitpirkstu zarnā.
picris Rūgtpienes.
daglīšu rūgtpiene rūgtpieņu suga ("Picris echioides").
mauragu rūgtpiene rūgtpieņu suga ("Picris hieracioides").
dāņu nauda savdabīgas nodevas, ko maksāja Anglijas valdnieki un arī franki, lai atpirktos no dāņu un norvēģu sirotāju uzbrukumiem (10.-11. gs.); pirmo reizi (991. g.) "dāņu naudu" saņēma vēlākais Norvēģijas karalis Olavs Trigvasons; no 11. gs. sākuma dāņu nauda kļuva par regulāru nodokli, ko ievāca līdz 1163. g.
divpadsmitpirkstu Savienojumā "divpadsmitpirkstu zarna": tievās zarnas daļa, kas atrodas aiz kuņģa.
birģeris sīkpilsonis, mietpilsonis; birģelis.
birģelis sīkpilsonis, mietpilsonis; birģeris.
apaudiņa Šaura celainīte Krustpils un Bauskas tipa villainēm ap malu.
Šeršela Širšāla - kūrortpilsēta Alžirijā ("Cherchel").
oderēts Tāds, kam pēdas daļa ir veidota dubultpinumā (par vīzēm).
intraduodenāls Tāds, kas atrodas divpadsmitpirkstu zarnā.
paraduodenāls Tāds, kas atrodas divpadsmitpirkstu zarnas tuvumā.
pankreatikoduodenāls Tāds, kas attiecas uz aizkuņģa dziedzeri un divpadsmitpirkstu zarnu.
provinciāls Tāds, kas ir atpalicis (parasti sabiedriski politiskajā dzīvē); tāds, kam ir sīkas, mietpilsoniskas intereses.
reports Terminēts biržas darījums - vērtspapīru (valūtas) pārdošana uz zināmu laiku ar atpakaļpirkuma norunu, to atpirkšana pēc nolīgtā laika par augstāku cenu; arī ienākums, ko pircējs gūst no cenu (kursu) starpības.
abstraktā testēšanas metode testēšanas darbību apraksts tādā abstrakcijas līmenī, kas nesaista testēšanas metodi ar tās praktisko realizāciju; šo jēdzienu lieto, lai specificētu abstrakto testpiemēru konstruēšanu.
tukšā zarna tievās zarnas vidējais posms, kas atrodas starp divpadsmitpirkstu zarnu un līkumaino zarnu.
Crepis tectorum tīruma cietpiene.
lauku mīkstpiene tīruma mīkstpiene.
Sonchus arvensis tīruma mīkstpiene.
Treppenhof Trepes muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Krustpils pagastā.
patvēruma meklētājs trešās valsts valstpiederīgais vai bezvalstnieks, kurš ierodas kādā valstī ar lūgumu pēc patvēruma un ir iesniedzis iesniegumu par starptautiskās aizsardzības piešķiršanu.
Aklā upīte ūdenstece Krustpils novada Atašienes pagastā, iztek no Teiču purva, ietek Marinzejas ezerā, garums - \~7 km.
duodenāls Uz divpadsmitpirkstu zarnu attiecīgs.
žultsvadi Vadi organismā, pa kuriem žults nonāk divpadsmitpirkstu zarnā; žults izvadceļi.
žults izvadceļi vadi organismā, pa kuriem žults nonāk divpadsmitpirkstu zarnā.
Java datu bāzes savienojamība valodā _Java_ izstrādāto sīklietotņu standartpiekļuve _Java_ datu bāzēm.
Wessel Veseļu muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Krustpils pagastā.
presekretīns Viela divpadsmitpirkstu zarnas gļotādā, no kuras kuņģa sulas sālsskābes ietekmē veidojas sekretīns.
žultsdzinējs viela, kas pastiprina žults veidošanos aknu šūnās vai veicina žults izvadīšanu no žultspūšļa divpadsmitpirkstu zarnā.
Pipra aureola zeltpieres pipra.
zaļputns Zeltpieres zaļputns - zeltpieres zaļvālodze ("Chloropsis aurifrons").
Chloropsis aurifrons zeltpieres zaļvālodze.
Sonchus humilis zemā mīkstpiene.
laidenieks Zemnieks, kas atpircies no klaušām, gk. Vidzemē zviedru laikos.
zeltpieres zaļvālodze zilvālodžu dzimtas suga ("Chloropsis aurifrons") jeb zeltpieres zaļputns.

tpi citās vārdnīcās:

MEV

tpi