Paplašinātā meklēšana
Meklējam taure.
Atrasts vārdos (22):
Atrasts vārdu savienojumos (5):
Atrasts skaidrojumos (195):
- Nītaures pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Ķēču pagasta teritorijas un neliela platība no pirmskara Zaubes pagasta, savukārt neliela daļa pirmskara Nītaures pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līgatnes pagastam
- Līgatnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Vildogas pagasta lielākā daļa, nedaudz no Siguldas un Nītaures pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Līgatnes pagasta teritorijas (740 ha) pievienota Līgatnes pilsētai
- Zaubes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota pirmskara Ķēču pagasta dienvidu daļa, bet neliela daļa bijušā Zaubes pagasta teritorijas iekļauta Nītaures un Taurupes pagastā
- strimpa Alkšņu mizas taure
- Kumada Amatas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā, vidustecē un lejtecē arī Līgatnes un Drabešu pagasta robežupe, garums - 13 km, iztek no Asaru ezera Nītaures pagastā; Kumāda; Kumata; Kumoda; Ežupe; augštecē - Kumadiņa
- krīgalieši Amatas novada Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Krīgaļi" iedzīvotāji
- ķēcēnieši Amatas novada Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Ķēči" iedzīvotāji
- laksēnieši Amatas novada Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Lakši" iedzīvotāji
- merķelieši Amatas novada Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Merķeļi" iedzīvotāji
- Jaunzosuļi apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Cēsu novada Nītaures pagastā
- Ķavari apdzīvota vieta (mazciems) Amatas novada Nītaures pagastā
- Merķeļi apdzīvota vieta (mazciems) Nītaures pagastā
- Niedras apdzīvota vieta (mazciems) Nītaures pagastā
- Viļums apdzīvota vieta (mazciems) Nītaures pagastā
- Ķēči apdzīvota vieta (mazciems) Nītaures pagastā 10 km no Nītaures
- Slīpe apdzīvota vieta (skrajciems) Nītaures pagastā
- Krīgaļi apdzīvota vieta (viensēta) Amatas novada Nītaures pagastā
- Akenstakas parks atrodas Mores pagastā , \~10 km no Nītaures, platība - 6,1 ha, reljefs paugurains, aug 20 vietējās un 19 introducētās koku un krūmu sugas, no bijušās muižas vietas paveras skats uz garu, nolaidenu lauci ar vairākām baltegļu grupām
- Ķēču pilskalns atrodas Nītaures pagastā, tas ir 13 m augsts austrumu-rietumu virzienā orientēts reljefa pacēlums (garums - 60-70 m, platums - 20 m), ne mākslīgu nocietinājumu pazīmes, ne kultūrslānis nav konstatēti
- attaurēt Atsaukt, atcelt ar taures skaņām
- platgalis Atsevišķa cauruļveida detaļa ar atveres paplašinājumu vienā galā; cauruļveida priekšmetu gala atveres paplašinājums (piemēram, taurei, piltuvei)
- platgals Atsevišķa cauruļveida detaļa ar atveres paplašinājumu vienā galā; cauruļveida priekšmetu gala atveres paplašinājums (piemēram, taurei, piltuvei)
- dzelzdadzis Augs ("Centaurea jacea")
- lielā brūnkāte brūnkāšu suga ("Orobanche elatior", arī "Orobanche major"), parazitē uz lielās dzelzenes ("Centaurea scabiosa") saknēm, ir rets un aizsargājams augs
- Bunēnu Bunēnu ezers – Būnēnu ezers Nītaures pagastā
- Būķenu ezers Būnēnu ezers Nītaures pagastā
- annēnieši Cēsu novada Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Annasmuiža" iedzīvotāji
- Kavari Cēsu novada Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Ķavari" nosaukuma variants
- nītaurēni Cēsu novada Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Nītaure" iedzīvotāji
- nītaurieši Cēsu novada Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Nītaure" iedzīvotāji
- Nitau Cēsu novada Nītaures pagasta bijušais nosaukums
- Nitauskaja Cēsu novada Nītaures pagasta bijušais nosaukums krieviski
- taurenītis dem. --> taurenis
- Domeris Domeru ezers Nītaures pagastā
- dzelzs nezāle dzelzene ("Centaurea")
- datūra Eņģeļtaure, krāšņumaugs, kas pa vasaru nesams ārā, bet ziemās kopjams telpās
- Ezerrožu Ezerrožu ezers Cēsu novada Nītaures pagastā, platība - 13 ha; Zaubes ezers
- Zaubes ezers Ezerrožu ezers Nītaures pagastā
- Ļukas ezers ezers Amatas novada Nītaures pagastā, platība - 1,9 ha; Jaunlukas ezers
- Lielais Aizkalnes ezers ezers Cēsu novada Nītaures pagasta austrumu daļā, platība - 0,8 ha; Galseņu ezers, Galsiņu ezers
- Asaru ezers ezers Cēsu novada Nītaures pagastā pie Līgatnes pagasta robežas, platība 23 ha
- Pagūzis ezers Cēsu novada Nītaures pagastā, platība - 2,1 ha; Pagūžu ezers; Ezeriņu ezers
- Paežu ezers ezers Cēsu novada Nītaures pagastā, platība - 2,3 ha; Paežas ezers
- Būnēnu ezers ezers Cēsu novada Nītaures pagastā, platība - 2,5 ha, garums - \~350 m, lielākais platums - \~120 m, lielākais dziļums - 4,3 m; Būķenu ezers
- Domeru ezers ezers Cēsu novada Nītaures pagastā, platība - 4 ha; Domeris
- Alūdzēnu ezers ezers Cēsu novada Nītaures pagastā, platība mazāka par 1 ha
- Kūkālis ezers Nītaures pagastā, iztek Amata, platība - 3,8 ha; Kukalis; Kūkālītis; Kūkāls; Kūkālu ezers; Kukuļu ezers
- Melnīts ezers Nītaures pagastā, platība - <1 ha
- Sārtēnu ezers ezers Nītaures pagastā, platība - <1 ha; Sārtiņu ezers
- Čočuru ezers ezers Nītaures pagastā, platība - 1,6 ha; Kalna Čočuru ezers
- Lauku ezers ezers Nītaures pagastā, platība - 1,9 ha
- Mazais Mežāku ezers ezers Nītaures pagastā, platība — <1 ha; Mežāku ezers
- Mērnieku ezers ezers Nītaures pagastā, platība — 1 ha
- Lielais Mežēku ezers ezers Nītaures pagastā, platība — 1 ha; Mežaku ezers; Mežāku ezers
- Mazais Rožu ezers ezers Nītaures pagastā, platība — 1,1 ha; Rožu I ezers
- Rezguļu ezers ezers Nītaures pagastā, platība — 12,6 ha
- Lielais Rožu ezers ezers Nītaures pagastā, platība — 2 ha
- Māliņu ezers ezers Nītaures pagastā, platība — 4 ha; Vecmāliņu ezers; Vecmāļu ezers
- Domērupe Gāburupītes kreisā krasta pieteka Cēsu novada Nītaures un Zaubes pagastā
- Līgatne Gaujas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā, augštece Nītaures pagastā, garums - 31 km, kritums - 177 m, visstraujākā Gaujas pieteka, sākas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, lejteces krastos ir Līgatnes pilsēta; Ligate; Līgate
- trembita Huculu taures veida pūšamais mūzikas instruments
- Isrāfīls Islāma mitoloģijā - erceņģelis, kas ar taures skaņām vēstī par pastarās tiesas atnākšanu, viens no četriem Allāham tuvākajiem eņģeļiem
- Amatas novads izveidojās Cēsu rajonā 2000. g., apvienojot Drabešu un Amatas pagastu; 2009.-2021. g. patstāvīgs novads, kas ietvēra arī Nītaures, Skujenes un Zaubes pagastu
- Salpinglosis sinuata jomoto salpinglose jeb taurespuķe
- Kalna Kalna Čočuru ezers - Čočuru ezerz Nītaures pagastā
- Ozolkalns kalns Cēsu novada Nītaures pagasta ziemeļaustrumu daļā, absolūtais augstums - 248,7 m, relatīvais augstums - līdz 31 m, kupolveida paugurs \~800 x 600 m
- Vasu kalns kalns Vidzemes augstienes Mežoles pauguraines rietumu malā, Nītaures pagastā, asimetrisks lielpaugurs, garums - 1,75 km, platums - 1,0 km, absolūtais augstums - 215,7 m, relatīvais augstums austrumu pusē - 25 m, rietumu pusē - 50 m
- dzelzine Kalnu dzelzene ("Centaurea montana")
- struba Koka taure
- strūbe Koka taure
- medību signāli kolektīvo medību norisi reglamentējošas taures skaņas; melodiski, īsi, viegli iegaumējami signāli palīdz visiem medību dalībniekiem operatīvi un organizēti izpildīt nepieciešamās darbības saskaņā ar plānotām vai neparedzētām izmaiņām medību norisē; ar signālu nosaka, piemēram, kad sākt zvēra dzīšanu, kad sašauts limitētais dižmedījums, kad pārtraukt šaušanu, nosaka arī medību beigas u. tml.
- Mores dzirnavezers Krīgaļu dzirnavezers Nītaures pagastā
- Kukalis Kūkālis, ezers Nītaures pagastā
- Kūkālītis Kūkālis, ezers Nītaures pagastā
- Kūkāls Kūkālis, ezers Nītaures pagastā
- Kūkālu ezers Kūkālis, ezers Nītaures pagastā
- Kukuļu ezers Kūkālis, ezers Nītaures pagastā
- dzelzene Kurvjziežu dzimtas ģints ("Centaurea"), \~550 sugas, Latvijā savvaļā 9 sugas, daudzgadīgi, retāk viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi
- Ķečijskaja Ķēču pagasta (tagad teritorijas lielākā daļa Nītaures pagastā, daļa Zaubes pagastā) bijušais nosaukums krieviski
- Ķēči Ķēču pagasts - pastāvēja Rīgas apriņķī līdz 1949. gadam, mūsdienās lielākā daļa šī pagasta bijušās teritorijas iekļauta tagadējā Nītaures pagastā, daļa Zaubes pagastā, neliela daļa - Skujenes pagastā; bijušie nosaukumi: vāciski - Fossenberg, krieviski - Ķečijskaja
- Nachtigall Lakšu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Nītaures pagastā
- vīterot Lidināties (par taurenīti u. tml.)
- Galseņu ezers Lielais Aizkalnes ezers Nītaures pagastā
- Mežaku ezers Lielais Mežāku ezers Nītaures pagastā
- Mežāku ezers Lielais Mežāku ezers Nītaures pagastā
- Rožu ezeri Lielais un Mazais Rožu ezeri Nītaures pagastā
- satīrs Lielu dienas taureņu ģints
- trimits Lietuviešu tautas pūšaminstruments, koka taures veids
- Pagūžu upe Līgatnes augšteces labā krasta pieteka Cēsu novada Nītaures pagastā
- Māliņupīte Līgatnes labā krasta pieteka Nītaures pagastā, iztek no Māliņu ezera, garums - \~1 km
- Jaunlukas ezers Ļukas ezers Nītaures pagastā
- Vecmāliņu ezers Māliņu ezers Nītaures pagastā
- Vecmāļu ezers Māliņu ezers Nītaures pagastā
- Mežaku ezers Mazais Mežāku ezers Nītaures pagastā
- Mežāku ezers Mazais Mežāku ezers Nītaures pagastā
- halali Medībās sauciens un taures signāls, kas norāda vietu, kur atrodas suņu dzītais nokausētais dzīvnieks
- Zaube Mērgupes kreisā krasta pieteka Mālpils pagastā, augštece Nītaures un Zaubes pagastā, garums 29 km, kritums - 125 m
- Cirīšupīte Mergupes labā krasta pieteka Cēsu novada Nītaures pagastā, garums - \~5 km; Cirišupīte
- Gulsupe Mergupes labā krasta pieteka Siguldas novada Mores pagastā, lejtecē ir Siguldas novada Mores pagasta un Cēsu novada Nītaures pagasta robežupe
- taurētājs Mūziķis, kas spēlē tauri; taures spēlētājs
- Nitaw Nītaure
- Nitau Nītaures muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Nītaures pagastā
- Zosuļi Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Jaunzosuļi" bijušais nosaukums
- Tēviņēni Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Niedras" bijušais nosaukums
- viļumieši Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Viļums" iedzīvotāji
- zosulēnieši Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Zosuļi" iedzīvotāji
- zosulieši Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Zosuļi" iedzīvotāji
- Cēsu novads nodibināts 2009. g., (līdz 2021. g. ietvēra Cēsu pilsētu un Vaives pagastu), pēc 2021. g. teritoriālās reformas ietver Amatas, Drabešu, Dzērbenes, Inešu, Jaunpiebalgas, Kaives, Liepas, Līgatnes, Mārsnēnu, Nītaures, Priekuļu, Raiskuma, Skujenes, Stalbes, Straupes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veselavas, Zaubes un Zosēnu pagastu, robežojas ar Valmieras, Smiltenes, Gulbenes, Madonas, Ogres, Siguldas un Limbažu novadu
- Paežas ezers Paežu ezers Nītaures pagastā
- fanfara Pagarināts taures veida metāla pūšamais mūzikas instruments bez ventiļiem, kuru parasti izmanto signalizēšanai
- Līgatnes pagasts pagasts Cēsu novadā ar administratīvo centru Augšlīgatnē, robežojas ar Līgatnes pilsētu, Straupes, Drabešu, Amatas un Nītaures pagastu, kā arī ar Siguldas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Paltemal, krieviski — Paltemalskaja
- Amatas pagasts pagasts Cēsu novadā ar administratīvo centru Ausmās, robežojas ar Drabešu, Vaives, Skujenes, Nītaures un Līgatnes pagastu
- Zaubes pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Nītaures un Skujenes pagastu, kā arī ar Ogres un Siguldas novadu; bijušie nosaukumi: Jaunpils pagasts, vāciski — Jurgensburg, Neuhof, krieviski — Jaunpiļskaja
- Skujenes pagasts pagasts Cēsu novadā, Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, robežojas ar Vaives, Taurenes, Kaives, Zaubes, Nītaures un Amatas pagastu; senāk - Pilsskujenes pagasts, vāciski - Schloβ-Schujen, krieviski - Zamok Šujen
- Pagūžu ezers Pagūzis, ezers Nītaures pagastā
- Ezeriņu ezers Pagūzis, ezers Nītaures pagastā
- rudzupuķe Parastā rudzupuķe - kurvjziežu dzimtas dzelzeņu ģints suga ("Centaurea cyanus"), lakstaugs ar koši ziliem, retāk sārtiem ziediem
- Rīgas apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., 1935. gadā ietvēra 57 pagastus: Ādažu, Aizkraukles, Allažu, Babītes, Baldones, Bebru, Bīriņu, Birzgales, Daugmales, Doles, Dreiliņu, Ikšķiles, Inčukalna, Jumpravas, Kastrānes, Katlakalna, Kokneses, Krapes, Krimuldas, Ķeipenes, Ķēču, Lauberes, Lēdmanes, Lēdurgas, Lielvārdes, Līgatnes, Madlienas, Mālpils, Mangaļu, Mārupes, Meņģeles, Mores, Nītaures, Ogresgala, Olaines, Pabažu, Plāteres, Pļaviņu, Rembates, Ropažu, Salas, Salaspils, Sējas, Sidgundas, Siguldas, Skrīveru, Skultes, Slokas, Stopiņu, Suntažu, Taurupes, Tomes, Turaidas, Vidrižu, Vildogas, Viskaļu un Zaubes; robežojās ar Valmieras, Cēsu, Madonas, Jēkabpils, Jelgavas un Tukuma apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci
- Cēsu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Amatas, Drabešu, Drustu, Dzērbenes, Inešu, Jaunpiebalgas, Kaives, Liepas, Līgatnes, Mārsnēnu, Nītaures, Priekuļu, Raiskuma, Raunas, Skujenes, Stalbes, Straupes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veselavas, Zaubes un Zosēnu pagastu, robežojās ar Valmieras, Valkas, Gulbenes, Madonas, Ogres, Rīgas un Limbažu rajonu
- viļņotā pataurene pataureņu ģints sēņu suga ("Pseudocraterellus undulatus", syn. "Pseudocraterellus sinuosus")
- miglas signāls periodisks skaņas signāls, ko peldīdzekļi lieto miglā, tie var būt šāvieni, miglas taures pūtieni, sirēna, zvanīšana ar zvanu vai gonga sitieni
- mutturis Pīpes (arī taures u. tml.) daļa, ko tur mutē
- dzelzene Pļavas dzelzene ("Centaurea jacea")
- dzelzgals Pļavas dzelzene ("Centaurea jacea")
- dzelziņa Pļavas dzelzene ("Centaurea jacea")
- dzelzine Pļavas dzelzene ("Centaurea jacea")
- dzelzuzāle Pļavas dzelzene ("Centaurea jacea")
- Izteka Rijaskalnu strauta kreisā satekupe Nītaures pagastā, iztek no Ezerrožu ezera
- Baurupīte Rijaskalnu strauta labā satekupe Cēsu novada Nītaures pagastā
- miroņu taurene rudens taurene
- Cratarellus cornucopioides rudens taurene
- vasilka Rudzpuķe ("Centaurea cyanus")
- Sārtiņu ezers Sārtēnu ezers Nītaures pagastā
- salpinx Sengrieķu kara trompete, gara neizliekta taure
- classicum Seno romiešu kara signāls; signāla taure
- tuba Senromiešu kara taure
- surna sens Austrumslāvu pūšamais instruments - gara koka taure; obojas paveids
- tarogata Sens maģāru nacionālais pūšamais instruments, sākotnēji vienkārša koka taure, 18. gs. papildināta ar 7-8 skaņu caurumiem un vēlāk pielāgots klarnetes iemutis, tādēļ pieskaitām saksofona veida instrumentiem
- signāltaure Signalizēšanai paredzēta taure
- miglas sirēna sirēna (svilpe, taure), ar ko raida skaņu signālus sliktas redzamības apstākļos
- tifons skaņu signālaparatūra, kas raida miglas signālus no kuģiem, bākām u. c. navigācijas iekārtām; miglas taure
- balksne Stabule (taure, trompete) no koka mizas
- rudzu stiebrkode stiebrkožu dzimtas suga ("Ochsenheimeria taurella")
- miglas svilpe svilpe (sirēna, taure), ar ko raida skaņu signālus sliktas redzamības apstākļos
- fanfara Svinīgs taures signāls
- Jomoto salpiglose šīs ģints suga ("Salpiglossis sinuata"), ko mēdz dēvēt arī par taurespuķi
- strumpe taure no alkšņa mizas
- rudens taurene taureņu ģints sēņu suga ("Craterellus cornucopioides")
- klāja ausis taures veida apkalumi uz klāja, paredzēti šotu (arī pietauvošanās trošu) un citu galu vadīšanai
- Zelta kalns terasēts plakanvirsas lielpaugurs Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Nītaures pagastā, absolūtais augstums - 235,8 m vjl., relatīvais augstums - līdz 38,5 m, garums - 3 km, platums vidusdaļā - 2 km
- vuvuzela Tradicionāla dienvidāfrikāņu taure, ar kuru var sasniegt lielu skaļumu (127 db), kļuva populāra 2010. g. Pasaules kausa futbolā līdzjutēju vidū
- Nītaures parka dīķis ūdenstilpe Nītaures pagastā, platība — 1,9 ha
- Krīgaļu dzirnavezers uzpludināts uz Mergupes Amatas novada Nītaures pagastā, platība — 3,7 ha; Mores dzirnavezers
- Rijaskalnu strauts Zaubes kreisā krasta pieteka Nītaures pagastā
- Stroembergshof Zēberiņu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Nītaures pagastā
- helikons Zema reģistra metāla pūšaminstruments (liela, cilpā izliekta taure, ko spēlējot pārmauc pār galvu), kas piemērots spēlēšanai stāvus un gājienā
- suzafons zema reģistra metāla pūšaminstruments (liela, cilpā izliekta taure, ko spēlējot pārmauc pār galvu), kas piemērots spēlēšanai stāvus un gājienā; līdzīgs helikonam, bet atšķiras zvana novietojums - tas ir uz sāna
- rudzu puķe zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus")
- ceļmalītes Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus")
- dzeltenes Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus")
- dzelzene Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus")
- naksnenīca Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus")
- naktene Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus")
- naktenīca Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus")
- naktenīcas Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus")
- naktenīte Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus")
- naktenītes Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus")
- naktine Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus")
- naktinīca Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus")
- naktinīcas Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus")
- naktiniece Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus")
- raganiņas Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus")
- rudzpuķīte Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus")
- rudzupuķīte Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus")
- rudzzīdene Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus")
- suseklīte Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus")
- suseklītis Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus")
- vasiļcenes Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus")
- vasiļka Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus")
- vasilkas Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus")
- vasiļkas Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus")
- vasiļki Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus")
- vasiļočeks Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus")
- vasiļoks Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus")
- vasjolka Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus")
- vosilka Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus")
- vosiļka Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus")
- zīdene Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus")
- žīdene Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus")
- žīdenes Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus")
- žīdenīte Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus")
- zilene Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus")
- zilenītes Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus")
- zilinīca Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus")
- taurinēties žūstot rullēties taures veidā
taure citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV