Paplašinātā meklēšana
Meklējam tapu.
Atrasts vārdos (39):
- tapu:1
- tapuči:1
- tapums:1
- patapu:1
- tapucis:1
- Stapuli:1
- Stapuļi:1
- stapurs:1
- tapuegļi:1
- izpatapu:1
- ratapuža:1
- rītapuse:1
- sētapuža:1
- tapuegles:1
- tipu-tapu:1
- Tongatapu:1
- gultapuža:1
- jumtapuža:1
- katapulta:1
- laktapuža:1
- pārtapums:1
- plītapuža:1
- tiltapuža:1
- vārtapuža:1
- Bhaktapura:1
- kartapulis:1
- katapultēt:1
- krastapuža:1
- krustapuķe:1
- Zeltapurvs:1
- plauktapuža:1
- santapuķīte:1
- Anantapurama:1
- kartapulaite:1
- katapultēšana:1
- katapultēties:1
- katapultēšanās:1
- priekšautapuža:1
- Tiruvanantapurama:1
Atrasts vārdu savienojumos (2):
Atrasts skaidrojumos (64):
- aitredele Aitu barības galds, kas veidots, pie sienas slīpi piestiprinot taisnstūrveida koka rāmjus ar tapu šķēršiem.
- aizpulkāt Aizdarīt ar tapu (aizvērtas durvis).
- pulkāt Aizdarīt ar tapu (durvis, vārtus); atdarīt, atvērt (durvis, vārtus), izņemot tapu.
- sapulkāt Aizdarīt ar tapu (parasti durvis, vārtus).
- aiztapot Aiztaisīt, aizvērt, aizbāzt ar tapu.
- Altamiras ala Ala Spānijā, Kantabrijas kalnos, kurā 1879. g. atklāja pirmos agrā akmens laikmeta gleznojumus, kas bija tapuši pirms 30000-15000 gadiem.
- aizvadžot Ar koka tapu (vadzi) aiztaisīt, aizbāzt.
- aizpulkāt Ar korķi, aizbāzni, koka tapu (puļķi) aiztaisīt, aizbāzt, nostiprināt.
- aizpuļķot Ar korķi, aizbāzni, koka tapu (puļķi) aiztaisīt, aizbāzt, nostiprināt.
- tapa Atkārtojumā vai savienojumā "tipu, tapu" lieto lai raksturotu ātru soļu skaņas.
- atpulkāt Attaisīt, atvērt (parasti durvis, vārtus), izņemot tapu, puļķi.
- Eposs par Gilgamešu babiloniešu poēma, kas tapusi 7. gs. p. m. ē., bet kurā ir iekļauti arī daudz senāku tekstu fragmenti; tā stāsta par Gilgameša veltīgajiem centieniem atklāt nemirstības noslēpumu, un tajā ir iekļauts arī babiloniešu mīts par plūdiem.
- tapu ecēšas ecēšas, kuru darbīgās daļas ir tapas; ir smagās, vidējās un vieglās tapu ecēšas.
- zvaigžņu ecēšas ecēšas, kuru darbīgās daļas ir zvaigžņu (tapu) ripu kopa, kuras nostāda šķērsām kustības virzienam vai ar 8–16° novirzi pret šo virzienu; lieto augsnes garozas irdināšanai, nezāļu apkarošanai cukurbiešu u. c. kultūru sējumos.
- eglis Egļu zaru ecēšas; arī dzelzs tapu ecēšas.
- intelektuālais īpašums fiziskas vai juridiskas personas radīta intelektuāla vērtība; to rada literāru, māksliniecisku un zinātnisku darbu, publisku priekšnesumu, izgudrojumu, zinātnisku atklājumu, rūpniecības preču paraugu, preču zīmju firmu nosaukumus u. c. intelektuālās darbības rezultātā tapušu darbu autori.
- žeirs Garens vai apaļš (baļļveidīgs), agrāk no resna ozola bluķa izdobts koka trauks, kuram vienā galā ietaisīts ar tapu aizbāžams caurums alus tecināšanai.
- Zartapu grava ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Dundagas pagastā, Zartapu upītes 4,2 m augstā krasta kraujā, Slīteres nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 14,1 ha, 500 m garā posmā vairākās vietās atsedzas vissenāko Latvijas zemes virspusē iznākušo pamatiežu - vidusdevona Narvas svītas iesarkano smilšakmeņu, aleirolītu un mālu - slāņu mija, kraujā izveidojies 2,4 m augsts sezonāls ūdenskritums.
- tapāt Iedzīt, iesist tapu; ielikt grabeklim zarus.
- pacelšanās katapulta ierīce lidaparāta starta paātrināšanai līdz lidojuma ātrumam īsā distancē; lieto uz aviācijas bāzeskuģiem; ir pulvera, hidrauliskās, pneimatiskās, rotora un tvaika pacelšanās katapultas.
- ieurbt Ievirzīt, iestiprināt izurbtā caurumā kādu detaļu (piemēram, tapu).
- tapsavienojums Izjaucams savienojums divu vai vairāku detaļu savstarpējā stāvokļa iestādīšanai vai fiksēšanai ar tapu.
- katapultēt Izmest ar katapultu (cilvēku no lidaparāta, zemūdenes, piemēram, avārijas gadījumā).
- tapkanna Kanna ar tapu.
- ragatka Katapulta; kaķene.
- tapošana Koka detaļu, tapsavienojuma tapu un tapu ligzdu veidošana frēzējot vai zāģējot.
- verdele Koka saimniecības trauks, lielāks par spaini, augšpusē platāks, ar caurumu apakšmalā, ko aizbāž ar tapu.
- tapošanas mašīna kokapstrādes darbmašīna koka detaļu tapsavienojumu tapu un tapu rievu (ligzdu) veidošanai ar frēzēšanas paņēmieniem.
- tapainis Krējuma pods ar tapu.
- Stapuli Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Stapuļi" nosaukums latgaliski.
- katapultēšana Lidmašīnas izlidošanas process no lidmašīnu bāzeskuģa klāja ar katapultu.
- Bambergas jātnieks liela jātnieka skulptūra, kas atrodas Bambergas katedrālē un tapusi ap 1225.-1237. g.
- Tongatapu Lielākā no Tongas salām ("Tongatapu"), platība - 257 kvadrātkilometri, augstums - līdz 60 m, koraļļu kaļķakmens, ziemeļu piekrastē plaša lagūna.
- Zaltapūrs Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Zeltapurvs" nosaukuma variants.
- redeles Mājdzīvnieku (parasti zirgu, aitu) barības galds siena, āboliņa u. tml. ievietošanai, kas veidots, savstarpēji slīpi sasaistot vai pie sienas slīpi piestiprinot taisnstūrveida koka rāmjus ar tapu šķērsiem.
- frēzēšana Materiāla griezapstrāde ar rotējošo frēzi, apstrādājot plakanas vai profilētas virsmas, veidojot gropes, tapas, tapu ligzdas u. c.
- Stapuli Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Stapuļi" nosaukums latgaliski.
- piropatrona Neliela plānsienu caurulīte, kas pildīta ar pulveri; tiklīdz piropatrona ar elektrības palīdzību eksplodē, iedarbojas dažas ierīces lidaparātos u. c, piem., katapultējamie sēdekļi.
- slauts No resna ozola bluķa izdobta sile ar caurumu vienā galā, kas aiztaisāms ar tapu.
- tapot Noslēgt ar tapu.
- tapēt Nosprostot, noslēgt ar tapu.
- nodrošināt ar šķelttapu novērst uzgriežņa patvaļīgu atskrūvēšanos, izmantojot šķelttapu; lai novērstu uzgriežņa atskrūvēšanos, skrūves galā, kas pēc pieskrūvēšanas paliek brīvs, izveido radiālu urbumu, kurā ievieto šķelttapu un atliec tās brīvos galus vai vienu galu.
- katapultēt Palaist ar katapultu (piemēram, lidaparātu, torpēdu).
- piepulkāt Piestiprināt ar tapu.
- Anantapurama pilsēta Indijā (_Anantapur_), Āndhra Pradēšas štata dienvidu daļā.
- augstumekipējums Priekšmetu komplekts, kas paredzēts lidotāja individuālai lietošanai, lai nodrošinātu viņam normālu eksistenci un darbības drošību lidojumos lielā augstumā, ja notikusi kabīnes dehermetizācija un vajag katapultēties.
- apvārsme Pusapļa formas kaudze laukā, kas tapusi, vētījot labību.
- katapultēties Refl. --> katapultēt (1); tikt katapultētam.
- katapultēties Refl. --> katapultēt (2).
- saspruņģēt Sasaistīt un aizdarīt ar nelielu tapu, puļķi.
- satapāt sastiprināt ar tapu vai tapām.
- satapot Savienot ar tapu vai tapām.
- gēnu komplementācija savvaļas tipa pazīmes attīst'ba hibrīdiem, kuru vecāku mutantie gēni determinē viena biosintēzes procesa divus dažādus etapus.
- balans Senatnē Grieķijā lietota durvju noslēgšanas sistēma ar dzelzs tapu.
- slingatrons Spirālveida starta iekārta, griezkatapulta Zemes mākslīgo pavadoņu palaišanai (projekts).
- Romas klubs starptautiska organizācija, izveidota Romā 1968. gadā, pazīstama ar tās aizbildniecībā tapušajiem nākotnes attīstības modeļiem, globālo problēmu analīzi.
- hronostratigrāfija Stratigrāfija - ģeoloģijas nozare, kas pētī Zemes garozas slāņu veidošanās vēsturisko secību, hronoloģiskās attiecības un izplatību, kā arī izstrādā Zemes ģeoloģiskās vēstures periodizāciju, kas atspoguļo Zemes attīstības un organismu evolūcijas etapus.
- kombinētā šļūce šļūce, kas sastāv no rāmja, kuram priekšpusē ir nazis ar regulējamu slīpumu arumu izciļņu nogriešanai, aiz naža ir tapu sija, aiz tapu sijas – vairāki leņķstieņi.
- starptehnoloģija Tāda mehānikas, elektrotehnikas un citu tehnikas nozaru izmantošana, kas balstīta uz augstas zinātniskās kultūras apstākļos tapušiem izgudrojumiem un konstrukcijām, bet iztiek ar zemāka tehnoloģiskā līmeņa reģionos (tā sauktajā Trešajā pasaulē) pieejamiem materiāliem, mezgliem un apkopes paņēmieniem.
- Nukualofa Tongas galvaspilsēta (tongiešu val. "Nuku'alofa"), atrodas Klusā okeāna rietumos, Tongatapu salā, 24000 iedzīvotāju (2007. g.).
- tapot Veidot (kam) savienojumu ar tapu vai tapām; virzīt (kādā priekšmetā) tapu vai tapas.
- frēze viengriežņa vai daudzgriežņu rotējošais instruments ar griežņiem rotācijas vai gala virsmā (vai abās virsmās); izmanto plakano vai profilēto virsmu apstrādei, gropju un tapu iestrādāšanai.
- žeisteris Žeirs - garens vai apaļš (baļļveidīgs), agrāk no resna ozola bluķa izdobts koka trauks, kuram vienā galā ietaisīts ar tapu aizbāžams caurums alus tecināšanai.
- zlauts Žeirs - garens vai apaļš (baļļveidīgs), agrāk no resna ozola bluķa izdobts koka trauks, kuram vienā galā ietaisīts ar tapu aizbāžams caurums alus tecināšanai.
tapu citās vārdnīcās:
LLVV