Paplašinātā meklēšana
Meklējam taka.
Atrasts vārdos (100):
- taka:3
- taka:2
- taka:1
- ataka:1
- ataka:2
- Itaka:1
- staka:1
- takahe:1
- takale:1
- takale:2
- takaļs:1
- Aptaka:1
- Astaka:1
- attaka:1
- Bataka:1
- Čataka:1
- iztaka:1
- jātaka:1
- Kataka:1
- lataka:1
- letaka:1
- Mētaka:1
- pataka:1
- Tutaka:1
- vataka:1
- Vitaka:1
- takalēt:1
- takalis:1
- takarāt:1
- takarņa:1
- takatra:1
- Bastaka:1
- celtaka:1
- ceļtaka:1
- džataka:1
- kājtaka:1
- krītaka:1
- lāstaka:1
- mintaka:1
- pietaka:1
- Rohtaka:1
- skataka:1
- Spitaka:1
- Tartaka:1
- Atakama:1
- Iztakas:1
- patakas:1
- satakas:1
- stakans:1
- stakans:2
- stakans:3
- stakato:1
- štakans:1
- štakans:2
- takainis:1
- takalīte:1
- Befutaka:1
- grīztaka:1
- peļutaka:1
- plēstaka:1
- Tipitaka:1
- žaustaka:1
- Batakana:1
- katakana:1
- matakami:1
- Mežtakas:1
- stakanis:1
- Akenstaka:1
- Karnātaka:1
- Tripitaka:1
- Akitakata:1
- Atakamesa:1
- čortakaza:1
- lakstakas:1
- štakainis:1
- takamahaks:1
- Aščibutaka:1
- Ašķibutaka:1
- Sutapitaka:1
- burtakalps:1
- krustakarš:1
- patakaungs:1
- stakančiks:1
- Zeltakalns:1
- Amarkantaka:1
- Šārošpataka:1
- Terisbutaka:1
- Aukštakalņi:1
- metakazeīns:1
- viltakacija:1
- Adzisikitaka:1
- Vinajapitaka:1
- netakaļāties:1
- Santakatarina:1
- metakarcinogēns:1
- abhidhammapitaka:1
- intermetakarpāls:1
- karpometakarpāls:1
- metakarpektomija:1
- metakarpofalangeāls:1
Atrasts vārdu savienojumos (7):
Atrasts skaidrojumos (154):
- Akenstaķe Akenstaka
- Klingenberg Akenstakas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Mores pagastā
- Aukštakalņi apdzīvota vieta Lietuvā (_Aukštakalniai_), Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
- Aina apdzīvota vieta Omānā, Dāhilījas mintakas ziemeļrietumos
- Amelīra apdzīvota vieta Saūda Arābijā (_Al ‘Amalīr_), Hāilas mintakas rietumu daļā
- Asāfīja apdzīvota vieta Saūda Arābijā (_Al ‘Assāfīyah_), Džaufas mintakas dienvidos
- Artāvīja apdzīvota vieta Saūda Arābijā (_Al Arțāwīyah_), Rijādas mintakas ziemeļu daļā
- Abā ed Dūda apdzīvota vieta Saūda Arābijā ("Abā ad Dūd", arī "Aba Alwarood"), Kasīmas mintakas ziemeļu daļā, \~4600 iedzīvotāju
- Bedī apdzīvota vieta Saūda Arābijā, Rijādas mintakas dienvidaustrumu daļā
- ALMA Atakamas lielais milimetru un submilimetru (radioteleskopu) tīkls (angļu "Atacama Large Milimeter/submilimeter Array")
- Atakamas tuksnesis atrodas Čīles ziemeļu daļā (spāņu _Desierto de Atacama_), Antofagastas un Atakamas reģionā, Klusā okeāna piekrastē, sausākais apvidus pasaulē, garums - \~1000 km
- Gersopas ūdenskritums atrodas Šaravati upē, Rietumgatu dienvidos, Karnatakas štatā, Indijā, ietver 4 kaskādes ar kopējo augstumu 255 m, 2 HES
- Laumu dabas parks atrodas Talsu novada Īves pagastā, platība 70 ha, apmeklētājiem atklāts 2001. g., parkā tiek veikti pētījumi mežsaimniecībā, vidrūpē, meliorācijā, dabsaimniecībā, izveidotas 6 tematiskas takas
- Tripitaka Budisma kanonisko tekstu sakopojums; radies ne vēlāk par 3. gs. p. m. ē.; Tipitaka
- mandari Cilšu grupa (matakami, dabi, gamergi, gidari u. c.), dzīvo Kamerūnas ziemeļos un kaimiņrajonos Nigērijas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - gk. islāms
- Pilskalnes Siguldiņa dabas liegums Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1994. g., platība — 71 ha, teritorijā 3 caurplūdes ezeri, kurus savieno Dubupīte, izveidotas 3 mācību takas
- Tīrumnieku purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Rēzeknes novada Nagļu pagastā, ietilpst starptautiskas nozīmes aizsargājamā teritorijā - Lubāna mitrāju kompleksā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība 267 ha, apskatei ierīkota koka laipu taka
- meža mācību takas dabas takas, kas iekārtotas, lai uzskatāmi parādītu mežā notiekošos procesus un iepazīstinātu ar meža apsaimniekošanas paņēmieniem
- Rudņa Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā, augštece Izvaltas pagastā, iztek no Sargovas ezera, caurtek Tartaka ezeru, garums - 26 km, kritums - 68 m; Bukupe; Rudna; Tartaka
- attaciņa dem. --> attaka
- teciņš dem. --> taka
- Tartaka ezers dzirnavezers Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā, uzstādināts Rudņas upē, 107,4 m vjl., platība — 33 ha, lielākais dziļums — 3 m; Tartaka dzirnavezers; Tartakas dzirnavezers; Tartaku dzirnavezers
- ESO Eiropas Dienvidu observatorija (angļu "European Southern Observatory"), kas atrodas Atakamas tuksnesī Čīlē, Lasilja kalnā 2440 m virs jūras līmeņa, darbojas kopš 1969. gada
- Odiseja Episka poēma, par kuras autoru parasti uzskata aklo dzejnieku Homēru (dzīvojis 8. gs. p. m. ē.), eposs vēsta par Itakas valdnieka Odiseja klejojumiem un piedzīvojumiem pēc Trojas kara beigām
- Jonijas salas Grieķijai piederošu salu grupa Jonijas jūrā (gr. val. "Ionioi nēsoi"), ietver Kefalinijas, Kerkīras (Korfu), Zakintas, Itakas, Levkadas un daudzas mazas salas
- Antikleja Grieķu mitoloģijā - Autolika meita, Itakas valdnieka Lāerta sieva un Odiseja māte
- Antinojs Grieķu mitoloģijā - dižciltīgākais un nekaunīgākais no Itakas valdnieka Odiseja sievas Pēnelopes preciniekiem
- Nīss grieķu mitoloģijā - Hirtaka dēls, Aineja ceļabiedrs, Eiriala draugs, ar kuru kopā viņš gāja bojā, naktī uzbrūkot rutulu nometnei
- Odisejs grieķu mitoloģijā - Itakas salas valdnieks, Lāerta un Antiklejas dēls, kas paveicis daudzus varoņdarbus un atjautību, piedalījās Trojas karā (viņa izgudrots arī koka zirgs)
- Lāerts Grieķu mitoloģijā - Itakas valdnieka Odiseja tēvs, kurš atgriežoties no Trojas kara un ilgiem klejojumiem atpazina Odiseju pēc rētas uz kājas, kā arī pēc tā, ka Odisejs varēja nosaukt visus kokus ko tēvs viņam bija dāvinājis
- Tēlegons Grieķu mitoloģijā - Itakas valdnieka Odiseja un burves Kirkes dēls, kurš nonāvēja Odiseju
- Melanips grieķu mitoloģijā - tēbiešu varonis, Astaka dēls, kas aizstāvēja dzimto pilsētu karagājienā "Septiņi pret Tēbām", nāvīgi ievainoja Tīdeju vēderā, taču viņu pašu tūlīt nogalināja Amfiarājs
- Barguzinas ieplaka ieplaka starp Barguzinas un Itakas grēdu, Krievijā, Burjatijas Republikā, garums — >200 km, platums — līdz 35 km, augstums — 470-600 m
- kana Japāņu zilbju rakstības sistēma katakana alfabētā, ko izmanto galvenokārt svešvārdu rakstībai
- laipajas Kājceliņš, taka
- Kampusa Kampuša duš Goitakaziša - pilsēta Brazīlijā
- Kampuša Kampuša duš Goitakaziša - pilsēta Brazīlijā ("Campos dos Goytacazes"), Riodežaneiro štata ziemeļu daļā, Atlantijas okeāna piekrastes zemienē, Paraibas du Sulas labajā krastā, 356600 iedzīvotāju (2010. g.)
- Maisura Karnataka, štats Indijā, tā nosaukums līdz 1973. g.
- skārums Konkrēts skaņveides vai artikulācijas priekšraksts: legato, stakato, detašē; šis jēdziens apvieno tušē (piesitienu), štrihu (stīginstrumentu lociņa vilcienu) un jebkādus citus skaņveides paņēmienus, ieskaitot klaudzināšanu pa stīginstrumenta korpusu vai spēli ar pūšaminstrumenta vārstiem bez pašas pūšanas
- Arno koraļļu sala Klusā okeāna Māršala salās (_Arno_), Rataka salu grupas dienvidu daļā
- Tobas ezers lielākais ezers Indonēzijā ("Toba"), Sumatras salas Bataka plato tektoniskajā ieplakā 911 m vjl., platība - \~1300 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 529 m, kalnaina sala (Samosira, 640 kvadrātkilometru), notece pa Asahanas upi uz Malakas šaurumu
- uzmaldīties Maldoties, arī klīstot nejauši, negaidīti nokļūt (parasti uz ceļa, takas)
- Bātina mintaka Omānas Sultanātā, Omānas līča piekrastē, robežojas ar Maskatas muhāfazu, Dāhilījas un Zāhiras mintaku, kā arī ar Apvienotajiem Arābu Emirātiem
- Bāha mintaka Saūda Arābijā (_Al Bāḩah_), robežojas ar Mekas un Asīras mintaku
- Asīra mintaka Saūda Arābijas Karalistē (_‘Asīr_), atrodas valsts dienvidrietumu daļā, administratīvais centrs - Abha
- Aparadusa da Seras nacionālais parks nacionālais parks Brazīlijā (_Aparados da Serra, Parque Nacional de_), Santakatarinas un Riugrandi du Sulas štatā
- Anši nacionālais parks nacionālais parks Indijā (_Anshi National Park_), Karnātakas un Goa štatā
- Bandipuras nacionālais parks nacionālais parks Indijā, Karnātakas štata dienvidu daļā
- Bannerghatas nacionālais parks nacionālais parks Indijā, Karnātakas štata dienvidu daļā, uz dienvidiem no Bengalūru pilsētas
- Asīra nacionālais parks nacionālais parks Saūda Arābijā (_‘Asīr MP_), Asīras mintakas dienvidos
- stiga Neliels, parasti iestaigāts, iebraukts, lauku ceļš; arī taka
- Omāna Omānas Sultanāts - valsts Āzijas dienvidrietumos (_ʻUmān_), Arābijas pussalas dienvidaustrumos, platība - 309500 km^2^, 3418000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Maskata, administratīvais iedalījums - 5 mintakas (Bātinas, Zāhiras, Dāhilijas, Šerkijas un Vustas) un 4 muhāfazas (Musendema, Buraimī, Maskatas un Zufāras), robežojas ar Jemenu, Sauda Arābiju un Apvienotajiem Arābu Emirātiem, apskalo Arābijas jūra un Omānas līcis
- Čukikamata Pamesta pilsēta Čīles ziemeļos ("Chuquicamata"), Atakamas tuksnesī 3000 m vjl., vara ieguves centrs; 2007. g. iedzīvotāji pārvietoti
- pataca Pataka
- patakas Pataka
- MOP Pataka; Ķīnas Tautas Republikas Makao Īpašās Pārvaldes Apgabala valūtas kods, sīknauda - avo
- patacao Patakaungs
- Ararangva pilsēta Brazīlijā (_Araranguá_), Santakatarinas štata dienvidos
- Blumenava pilsēta Brazīlijā ("Blumenau"), Santakatarinas štatā, Itažaji labajā krastā, 309200 iedzīvotāju (2010. g.)
- Florianopolisa pilsēta Brazīlijā ("Florianopolis"), Santakatarinas štata administratīvais centrs, 385000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Žoinvili pilsēta Brazīlijā ("Joinvile"), Santakatarinas štatā, 470000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Lažisa pilsēta Brazīlijā ("Lages"), Santakatarinas štatā 916 m vjl., 158800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tubarauna pilsēta Brazīlijā, Santakatarinas štata dienvidaustrumu daļā, 102900 iedzīvotāju (2015. g.)
- Kopjapo pilsēta Čīlē, pie Panamerikas autoceļa, Atakamas reģiona administratīvais centrs, 158400 iedzīvotāju (2012. g.)
- Afzalpura pilsēta Indijā (_Afzalpur_, ಅಫ್ಜಲ್ಪುರ), Karnātakas štata ziemeļu daļā
- Alanda pilsēta Indijā (_Aland_), Karnātakas štata ziemeļu daļā
- Ankola pilsēta Indijā (_Ankola_), Karnātakas štatā, Arābijas jūras piekrastē
- Annigeri pilsēta Indijā (_Annigeri_), Karnātakas štatā
- Arsikere pilsēta Indijā (_Arsikere_), Karnātakas štata dienvidu daļā
- Athni pilsēta Indijā (_Athni_), Karnātakas štata ziemeļrietumos
- Bādāmi pilsēta Indijā (_Bādāmi_), Karnātakas štatā
- Bāgalkota pilsēta Indijā (_Bāgalkot_), Karnātakas štata ziemeļu daļā
- Bāgepalli pilsēta Indijā (_Bāgepalli_), Karnātakas štata austrumu daļā
- Gulbarga pilsēta Indijā ("Gulbarga"), Karnātakas štata ziemeļu daļā, 543000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Bailhongala pilsēta Indijā, Karnātakas štatā
- Ballāri pilsēta Indijā, Karnātakas štata austrumos
- Bantvāla pilsēta Indijā, Karnātakas štata dienvidrietumu daļā
- Maisūru pilsēta Indijā, Karnātakas štata dienvidu daļā, 920500 iedzīvotāju (2011. g.); Maisura
- Basavakaljāna pilsēta Indijā, Karnātakas štata ziemeļos
- Bidžāpura pilsēta Indijā, Karnatakas štata ziemeļos, \~400000 iedzīvotāju, agrākās Bidžāpuras valsts galvaspilsēta (XV-XVII gs.)
- Huballi-Dhāravāda pilsēta Indijā, Karnātakas štatā, 786000 iedzīvotāju (2001. g.)
- Mangalūru pilsēta Indijā, Karnātakas štatā, Lakšadvīpu jūras piekrastē, 485000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Kolargoldfīlsa pilsēta Indijas dienvidos ("Kolar Gold Fields"), Karnatakas štatā, 163600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Badravati pilsēta Indijas dienvidos, Karnatakas štatā, Badras krastos
- Bengalūru pilsēta Indijas dienvidu daļā (angļu val. _Bangalore_, kannadu: ಬೆಂಗಳೂರು, _Bengalūru_), Karnatakas štata administratīvais centrs (kopš 1956. g.), 5,2 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Sūra pilsēta Omānā (صور , angļu "Sur"), Zāhiras mintakas administratīvais centrs, 66800 iedzīvotāju (2003. g.)
- Avābī pilsēta Omānā, Bātinas mintakas dienvidos
- Nizva pilsēta Omānā, Dāhilījas mintakas administratīvais centrs, 68800 iedzīvotāju (2003. g.)
- Ibrī pilsēta Omānā, Zāhiras mintakas administratīvais centrs, 97400 iedzīvotāju (2003. g.)
- Salāla pilsēta Omānā, Zufāras mintakas administratīvais centrs, 156500 iedzīvotāju (2003. g.)
- Behla pilsēta Omānas Sultanātā, Dāhilījas mintakas ziemeļrietumu daļā
- Arara pilsēta Saūda Arābijā (_‘Ar‘ar_), Hudūd eš Šemālījas mintakas administratīvais centrs, 145200 iedzīvotāju (2004. g.)
- Abha pilsēta Saūda Arābijā (_Abhā_), Asīras mintakas administratīvais centrs, 201900 iedzīvotāju (2004. g.)
- Ahadrafīda pilsēta Saūda Arābijā (_Aḥad Rafīdah_), Asīras mintakas dienvidu daļā
- Bāha pilsēta Saūda Arābijā (_Al Bāḩah_), mintakas administrtīvais centrs
- Afīfa pilsēta Saūda Arābijā (_ʻAfīf_, عفيف), Rijādas mintakas rietumu daļā
- Ain Ibn Fuheida pilsēta Saūda Arābijā (_ʻAyn Ibn Fuhayd_), Kasīmas mintakas austrumos
- Hāila pilsēta Saūda Arābijā ("Ha'il"), Hāilas mintakas administratīvais centrs, 267000 iedzīvotāju (2004. g.)
- Dammāma pilsēta Saūda Arābijā (الدمام, Dammam), Šerkījas mintakas administratīvais centrs, osta Persijas līča krastā, 766000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Džīzāna pilsēta Saūda Arābijā, Džīzānas mintakas administratīvais centrs, 100700 iedzīvotāju (2004. g.)
- Bureida pilsēta Saūda Arābijā, Kasīmas mintakas administratīvais centrs, 614000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Bedr Huneina pilsēta Saūda Arābijā, Medīnas mintakas rietumu daļā
- Nedžrāna pilsēta Saūda Arābijā, Nedžrānas mintakas administratīvais centrs, 246900 iedzīvotāju (2004. g.)
- Tebūka pilsēta Saūda Arābijā, Tebūkas mintakas administratīvais centrs, 441400 iedzīvotāju (2004. g.)
- Beda pilsēta Saūda Arābijā, Tebūkas mintakas ziemeļrietumu daļā
- Melnaiskalns Pilskalns Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā, Tartaka ezera ziemeļu krastā, garens ziemeļu-dienvidu virzienā orientēts paugura, ko austrumu un rietumu pusē norobežo gravas, dienvidu gala nogāze ir stāva, \~30 m augsta, plakums \~60 x 30-50 m, bijis apdzīvots līdz 13. gs. vai pat vēlāk
- Zabornajas pilskalns pilskalns Višķu pagastā, \~13 m augusts, savrups paugurs Tartaka labajā krastā, nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, apliec terase, plakums — \~70 x 60 m, bijis apdzīvots 5.-8. gs.
- Tartaciņa Poguļankas kreisā krasta pieteka Vecsalienas un Salienas pagastā, garums - 11 km; Tartaka
- Antofagasta reģions Čīles ziemeļu daļā (_Antofagasta, Región de_), robežojas ar Tarpakas un Atakamas reģionu, kā arī ar Bolīviju un Argentīnu
- Čenela salas salu grupa Klusā okeāna ziemeļaustrumu daļā ("Channel Islands"), Ziemeļamerikas piekrastē, pretī Losandželosai (ASV), kalnainas, augstums līdz 753 m, lielākās: Santakrusa -254 kvadrātkilometri, Santarosa - 218 kvadrātkilometri, Santakatalina - 192 kvadrātkilometri
- sāņteka sānceliņš, paralēla (kam) taka
- Atks sausgultne Saūda Arābijā (_ʻAtk, Wādī al_), Rijādas mintakas ziemeļu daļā
- Bātīns sausgultne Saūda Arābijas Šerkījas mintakas ziemeļrietumos un Kuveitas rietumu pierobežā
- Tipitaka Senākā budisma - theravādas - kanonisko rakstu krājums; Budas mācības "trīs grozi", kas apvieno Vinajapitaku, Sutapitaku un Abhidhammapitaku; Tripitaka
- džataka Senindiešu literatūras žanrs (proza ar dzejas iestarpinājumiem); senākās ietvertas budistu kanona 2. grām. "Tripitaka" (5.-2. gs. p. m. ē.)
- akanstakieši Siguldas novada Mores pagasta apdzīvotās vietas "Akenstaka" (arī "Akanstaka") iedzīvotāji
- Akenstakas muiža Siguldas novada Mores pagasta apdzīvotās vietas "Akenstaka" bijušais nosaukums
- akenstakieši Siguldas novada Mores pagasta apdzīvotās vietas "Akenstaka" iedzīvotāji
- poiša Sīknauda Bangladešas Tautas Republikā, takas simtdaļa
- avo Sīknauda Ķīnas Tautas Republikas Makao Īpašās Pārvaldes Apgabalā, patakas simtdaļa
- slēde Sliede, taka
- tematiskās takas speciāli iekārtoti celiņi - dabas, ainavu, kultūras, vēstures, mācību, pasaku takas, kas pilsētās un citās apdzīvotās vietās tiek iekārtotas kā apskates takas, kas dod iespēju iepazīties ar nozīmīgākajiem objektiem bez gidu pavadības, vadoties pēc takas bukleta, marķējuma, uzrakstiem; apmeklētāji takas var izstaigāt arī organizēti, gida pavadībā
- taciņa Šaurs, parasti iestaigāts, ceļš; celiņš (1); taka
- Karnātaka Štats Indijas dienvidrietumu daļā ("Karnātaka"), administratīvais centrs - Bengalūru, platība - 191791 kvadrātkilometrs, 57399000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - kannadigu
- limes Taka, robežtaka, arī pati robeža
- ierastības atkarība takas atkarība
- Tartaka Tartaka ezers - atrodas Krāslavas rajona Ūdrīšu pagastā, uzstādināts Rudņas upē, 107,4 m vjl., platība - 33 ha, lielākais dziļums - 3 m; Tartaka dzirnavezers; Tartakas dzirnavezers; Tartaku dzirnavezers
- Tartakas dzirnavezers Tartaka ezers Ūdrīšu pagastā
- Tartaku dzirnavezers Tartaka ezers Ūdrīšu pagastā
- Tartaka dzirnavezers Tartaka ezers Ūdrīšu pagastā
- Poguļanka Tartaka posms starp Rušonu un Ciriša ezeru, kas dažos avotos tiek uzskatīts par atsevišķu upi
- tuli tauta Indijā, dzīvo gk. Karnatakas štata dienvidrietumos, Rietumgatu apvidū, valoda pieder pie dravīdu saimes valodām (tuvu radniecīga kannaru valodai), stipras matriarhāta paliekas, ticīgie - hinduisti, saglabājušies senie ticējumi (dēmonu pielūgšana, senču kults)
- kannadi tauta Indijas dienvidrietumos (gk. Karnatakas štatā), valoda pieder pie dravīdu saimes, ticīgie - hinduisti, daļa - džainisti, kristieši, musulmaņi
- Tartaks upe Aglonas un Višķu pagastā, iztek no Rušona, ietek Luknas ezerā, tā kā tam cauri tek Dubna, tad uzskata arī par Dubnas labā krasta pieteku, garums - 21 km, kritums - 50 m, tek cauri Cirišam; Tartaka; Antāna upe; Salenieku upe
- Redrivera upe ASV (_Red River_), Misisipi labā krasta pieteka, garums - 2050 km, sākas Ljano Estakado plato, lejtecē sadalās Oldriverā (ietek Misisipi) un Ačafalajā (ietek Meksikas līcī)
- Brazosa upe ASV (angļu val. "Brazos"), Teksasas štatā, garums - 1530 km, sākas Ļanoestakadā, satekot Soltforkai un Dablmauntinforkai, ietek Meksikas līcī
- Kolorādo upe ASV (angļu val. "Colorado"), Teksasas štatā, garums - 1450 km, sākas Ljano-Estakado plato, ietek Meksikas līcī; Austrumkolorādo
- Loa upe Čīlē ("Loa"), garums - \~440 km, sākas Centrālajos Andos Rietumkordiljerā \~4000 m vjl., augštece dziļā aizā, šķērso Atakamas tuksnesi, ietek Klusajā okeānā
- Ora upe Kazahstānas Aktebes apgabalā un Krievijas Orenburgas apgabalā, Urālas kreisā krasta pieteka, garums - 332 km, veidojas Mugodžaru rietumu nogāzē, satekot Šijli un Terisbutakai
- Varnaviču dzirnavezers uzpludināts uz Varnaviču strauta Krāslavas novada Kaplavas pagastā, platība — 1,6 ha; Novoseļcu dzirnavezers; Tartaka-Varnaviču dzirnavezers
- Dūņupīte Vaidavas labā krasta pieteka Alūksnes novada Ziemera pagastā, izteka Veclaicenes pagastā; Dūņupe; Tiltakalnu upe; Tilikalnu upe; Tiltakalnu strauts
- aka vertikāla šahta, piemēram, pazemes komunikāciju kontrolei (skataka kanalizācijā, drenu aka meliorācijā)
- Malabara Vēsturisks novads Indijas dienvidos ("Malabar"), starp Arābijas un Lakšadvīpu jūru un Rietumgatu kalniem, mūsdienās ietilpst Keralas un Karnātakas štatos
- Amūds virsotne Saūda Arābijas ziemeļu daļā (_[‘Amūd, Jabal al_), Hamāda tuksnesī, uz Džaufas un Hudūd eš Šemālijas mintakas robežas
- slūptakelkējums Visplašāk izplatītais buru takalējumu veids mūsdienu jahtām (slūpjahta) un nelieliem buru kuģiem - viens masts ar slīpajām burām, gafeltakelētu un augsttakelētu pamatburu (grotu) un vienu priekšburu
- nozaudēt Zaudējot orientāciju, novirzīties (no ceļa, takas, pēdām u. tml.)
- Baskunjana rags zemesrags Čīlē, Atakamas reģiona dienvidos, Klusā okeāna krastā
- Abūmeda rags zemesrags Sarkanās jūras austrumu piekrastē (_Abū Madd, Ra's_), Saūda Arābijas Tebūkas mintakas dienvidos
- strenka Zvēru taka mežā
- žaustaļa Žaustaka
- žaustalnieks Žaustaka
- žaustava Žaustaka
- žaustave Žaustaka
- žaustavnieks Žaustaka
taka citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV