Paplašinātā meklēšana
Meklējam taiņ.
Atrasts vārdos (66):
- taiņ:1
- citaiņ:1
- utaiņš:1
- ūtaiņš:1
- actaiņi:1
- actaiņš:1
- astaiņš:1
- Jotaiņi:1
- kātaiņi:1
- ķutaiņš:1
- mataiņš:1
- putaiņš:1
- rataiņš:1
- rūtaiņi:1
- tūtaiņš:1
- vataiņs:1
- adataiņi:1
- adataiņš:1
- akotaiņš:1
- avotaiņš:1
- bantaiņi:1
- buktaiņš:1
- cirtaiņš:1
- gļotaiņš:1
- jostaiņš:1
- krātaiņi:1
- krūtaiņš:1
- lietaiņš:1
- lustaiņš:1
- miltaiņš:1
- paltaiņš:1
- pastaiņi:1
- rantaiņi:1
- rantaiņš:1
- šektaiņi:1
- šektaiņš:1
- šoktaiņi:1
- vistaiņi:1
- krustaiņš:1
- pākstaiņš:1
- rakstaiņi:1
- rakstaiņš:1
- smiltaiņa:1
- smiltaiņš:1
- bārkstaiņš:1
- cirkstaiņš:1
- dubultaiņi:1
- endzetaiņš:1
- garastaiņš:1
- pirkstaiņi:1
- pirkstaiņš:1
- sviestaiņš:1
- astaiņnītis:1
- divkārtaiņš:1
- gaišmataiņš:1
- kastaiņkoks:1
- plaukstaiņi:1
- skropstaiņi:1
- sviekstaiņš:1
- tumšmataiņš:1
- četrkantaiņš:1
- lielkārtaiņš:1
- smalkkārtaiņš:1
- sarkankrustaiņš:1
- sūcējskropstaiņi:1
- vēderskropstaiņi:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (71):
- Monpeljē akotaine akotaiņu suga ("Polypogon monspeliensis")
- brumbete Ārstniecības pātaine ("Betonica officinalis"), lūpziežu dzimtas pātaiņu ģints suga
- Cieceres-Ķerkliņu subglaciālā iegultne atrodas Austrumkursas augstienē, uz dienvidaustrumiem no Saldus, garums 22 km, platums 0,2-1,4 km, tai ir divas atšķirīgas daļas: ziemeļu daļas garums ir 12 km, platums 0,6-1,4 km, maksimālais dziļums 80 m, tajā atrodas Cieceres ezers; paugurgrēda atdala dienvidu daļu, kuras garums 10 km, platums 0,2-1,1 km (vidusposmā šaura (200-300 m), ar stāvām, līdz 30 m augstām nogāzēm, maksimālais dziļums 60 m, tajā atrodas Zvārdes, Svētaiņu un Ķerkliņu ezers
- krātejas Atveres, kas savieno deguna dobumu ar mutes dobumu; krātaiņi
- krātēji Atveres, kas savieno deguna dobumu ar mutes dobumu; krātaiņi
- krātēļi Atveres, kas savieno deguna dobumu ar mutes dobumu; krātaiņi
- dubultnieki Cimdi ar ieadītu odferi; dubultaiņi
- rūtainīši cimdi ar rūtainiem rakstiem; rūtaiņi (2); galdainīši
- spīkulas dažu bezmugurkaulnieku skeleta elementi, kas parasti sastāv no kalcija karbonāta un ir raksturīgi sūkļiem, astoņstaru koraļļiem, dažiem moluskiem un adataiņiem, kā arī ascīdijām
- sarkanbrūnā gļotaine gļotaiņu ģints sēņu suga ("Limacella glioderma")
- pilošā gļotaine gļotaiņu ģints sēņu suga ("Limacella guttata")
- lipīgā gļotaine gļotaiņu ģints sēņu suga ("Limacella illinita")
- vīnsarkanā gļotaine gļotaiņu ģints sēņu suga ("Limacella vinosorubescens")
- purva krustaine krustaiņu suga ("Senecio congestus", arī "Senecio paluster")
- upes krustaine krustaiņu suga ("Senecio fluviatilis")
- Jēkaba krustaine krustaiņu suga ("Senecio jacobea"), divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs; lakstos ir indīgi alkaloīdi jakobīns, jakodīns, jakonīns; lakstus lieto tautas medicīnā menstruāciju regulēšanai, urīnceļu slimību ārstēšanai, pret mazasinību, dzelti
- birztalu krustaine krustaiņu suga ("Senecio nemorensis")
- krastmalu krustaine krustaiņu suga ("Senecio paludosus")
- platlapu krustaine krustaiņu suga ("Senecio platyphyllus"), sakneņos un lakstos ir alkaloids platifilīns; lieto par nomierinātāju un spazmolītisku līdzekli
- meža krustaine krustaiņu suga ("Senecio sylvaticus")
- pavasara krustaine krustaiņu suga ("Senecio vernalis")
- lipīgā krustaine krustaiņu suga ("Senecio viscosus")
- parastā krustaine krustaiņu suga ("Senecio vulgaris"), nezāle ar dzeltenām, pienenēm līdzīgām ziedkopām zaru galos
- cinerārija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Cineraria"), \~50 sugas, dekoratīvi augi ar spilgtiem ziediem, ko bieži iekļauj krustaiņu ģintī; Latvijā audzē kā viengadīgu krāšņumaugu
- zīdainā makstaine makstaiņu ģints sēņu suga ("Volvariella bombycina")
- zilganā makstaine makstaiņu ģints sēņu suga ("Volvariella caesiotincta")
- gļotgalvainā makstaine makstaiņu ģints sēņu suga ("Volvariella gloiocephala")
- vidējā makstaine makstaiņu ģints sēņu suga ("Volvariella media")
- mazā makstaine makstaiņu ģints sēņu suga ("Volvariella pusilla")
- dižā makstaine makstaiņu ģints sēņu suga ("Volvariella speciosa")
- parazītiskā makstaine makstaiņu ģints sēņu suga ("Volvariella surrecta")
- melnsvītrainā makstaine makstaiņu ģints sēņu suga ("Volvariella volvacea")
- ārstniecības pātaine pātaiņu suga ("Betonica officinalis syn. Stachys officinalis")
- pirkstainieki Pirkstaiņi
- glazē pirkstinieki pirkstaiņi no ļoti smalkas, mīkstas ādas ar gludu un spīdīgu virspusi
- ķērpjveida pirkstaine pirkstaiņu ģints suga ("Hypocreopsis lichenoides")
- puspērtiķi Primātu kārtas apakškārta ("Prosimii", senāk "Lemuroidea" arī "Prosimiae"), kurā ietilpst nelieli primitīvi dzīvnieki ar vāji attīstītām smadzenēm (piemēram, lemuri, slaidpirkstaiņi, lori); šīs apakškārtas dzīvnieki
- vēdekļa sārtaine sārtaiņu suga ("Rhodotus palmatus"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama, aug uz dzīviem vai kritušiem lapu kokiem
- parastā sekstaine sekstaiņu suga ("Cynosurus cristatus")
- palaeocranium Seno dzīvnieku galvaskausa priekšējā daļa, kas cēlusies no ass ģindeņa aizmetņa, bet sastopama atsevišķi apaļmutaiņiem
- plaisājošā rūtaine sīkpiepju dzimtas rūtaiņu ģints sēņu suga ("Xylobolus frustulatus"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama, aug klājeniski lielās grupās cieši cits pie cita uz bojā gājušu ozolu stumbriem
- infuzorijas skropstaiņi - vienšūņu nodalījuma klase ("Infusoria")
- ciliata Skropstaiņi (vienšūņu tipa "Ciliophora" klase)
- ciliophora Skropstaiņi (vienšūņu tips)
- ciliāti Skropstaiņi, visaugstāk attīstītā vienšūnas dzīvnieku grupa
- ichthyophthirius Skropstaiņu ģints
- parastā skropstaine skropstaiņu ģints sēņu suga ("Scutellinia scutellata")
- infusoria Skropstaiņu klases "Ciliata" nosaukuma sinonīms
- chilodonella Skropstaiņu klases ģints
- mesodinium Skropstaiņu klases ģints
- ophrydium Skropstaiņu klases ģints
- spirostomum Skropstaiņu klases ģints
- strombidium Skropstaiņu klases ģints
- tintinnopsis Skropstaiņu klases ģints
- tupelīte Skropstaiņu klases himenostomatu kārtas ģints ("Paramecium syn. Paramaecium"), vienšūņi ar ovālu, līdz 3 milimetriem garu ķermeni, ko apņem blīvs, plāns apvalks un sedz skropstiņas
- himenostomati Skropstaiņu klases kārta ("Hymenostomata"), vienšūņi
- balantīdija Skropstaiņu klases protozoju ģints ("Balantidium"), kas parazitē mugurkaulnieku zarnu traktā
- hilodonella Skropstaiņu klases vienšūņu ģints
- sūcējskropstaiņi Skropstaiņu tipa klase ("Suctoria"), vienšūņi, kuru pieaugušajiem īpatņiem ir raksturīgi sūcējtaustekļi, dzīvo piestiprinājušie pie ūdensdzīvniekiem vai ūdensaugiem, \~500 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
- trihodina Skropstaiņu tipa skropstaiņu klases vienšūņu ģints ("Trichodina")
- acineta Skropstaiņu tipa sūcējskropstaiņu klases vienšūņu ģints
- dendrokomēta Skropstaiņu tipa sūcējskropstaiņu klases vienšūņu ģints ("Dendrocometes"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga
- tokophrya Sūcējskropastaiņu klases vienšūņu ģints
- sūcējinfuzorijas Sūcējskropstaiņi
- suctoria Sūcējskropstaiņi - skropstaiņu tipa klase
- Čunku ezers Svētaiņu ezers Zvārdes pagastā
- Ezere Vadakstes labā krasta pieteka Saldus novadā, tek caur Svētaiņu un Ķerkliņu ezeru, garums - 64 km, kritums - 63 m; Ezera; Ezerupe
- gastrotricha Vēderskropstaiņi
- ihtioftīriuss Vienšūņu nodalījuma skropstaiņu klases suga ("Ichthyophthirius multifiliis"), ieapaļš skropstainis (~1 mm diametrā), parazitē gandrīz visu saldūdens zivju ādā, spurās, žaunās, nereti dīķos izraisa zivju masveidīgu bojāeju
- apiosoma Vienšūņu nodalījuma skropstaiņu tipa skropstaiņu klases ģints
- skropstiņinfuzorijas Vienšūņu tipa klase ("Ciliata"); pārvietojas ar skropstiņām; dzīvo jūrās, saldūdeņos, augsnē, ir cilvēka un dzīvnieku parazīti; skropstaiņi
taiņ citās vārdnīcās:
MEV