Paplašinātā meklēšana
Meklējam tīņa.
Atrasts vārdos (4):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (56):
- kostumbrisms 19. gs. literatūras virziens Spānijā un Latīņamerikā; raksturīga interese par tautas sadzīvi, ieražām, tikumiem.
- municipija Administratīvi teritoriāla vienība (piemēram, Rumānijā, dažās Latīņamerikas valstīs).
- konga Āfrikas horeogrāfiskās cilmes Latīņamerikas sarīkojumu deja 4/4 taktsmērā, kur vairāki cilvēki dejo rindā cits aiz cita.
- trešā pasaule Āfrikas, Āzijas un Latīņamerikas valstis, kuras 20. gs. 50. gados vēlējās palikt ārpus abiem lielvaru blokiem; vēlāk tā parasti tiek sauktas jaunattīstības zemes.
- legva Attāluma (ceļa) mērvienība Latīņamerikas zemēs; lielums svārstās starp 4 un 6,6 km; Kubā - 4,24 km.
- gubernators Augstākā amatpersona Amerikas Savienoto Valstu, Latīņamerikas zemju štatos.
- Brazīlija Brazīlijas Federatīvā Republika - lielākā valsts Latīņamerikā, Dienvidamerikas austrumos (portugāļu valodā "Brasil"), aizņem pusi kontinenta teritorijas, ietver 26 štatus un 1 federālo distriktu (galvaspilsēta - Brazilja), robežojas ar Urugvaju, Argentīnu, Paragvaju, Bolīviju, Peru, Kolumbiju, Venecuēlu, Gajānu, Surinamu un Gviānu, kā arī ar Atlantijas okeānu.
- sombrero cepure ar platām malām, ko valkā gk. Latīņamerikā un ASV dienvidrietumos.
- kongas Cilindriskas bungas, parasti savienotas pa pāriem; uz tām spēlē kubiešu un latīņamerikāņu melodijas; sit ar rokām.
- zumba deju nodarbība, kas apvieno latīņamerikāņu deju ritmus ar aerobikas soļu pamatiem
- ETC Eiropas Ceļojumu komisija (ECK, angļu "European Travel Commission") - 1948. gadā Norvēģijā nodibināta institūcija, kuras mērķis bija palielināt tūristu plūsmu uz Eiropas valstīm - komisijas loceklēm, galvenokārt no ASV, Kanādas un Japānas, kā arī no Austrālijas un Latīņamerikas; mūsdienās Eiropas ceļojumu komisija (ECK) veicina starptautisko sadarbību tūrisma jomā Eiropā; tūrisma informācijas apmaiņu; veic pētījumus tūrisma jomā, publicē pētnieciskos darbus tirgus izpētes jomā, dažādus referātus un pārskatus; Latvija iestājās 2002. g.
- vara Garuma mērvienība daudzās Latīņamerikas zemēs (tās lielums svārstās no 80 līdz 110 cm).
- spāņu valoda ide valodu saimes romāņu valodu grupas valoda, ofic. valoda Spānijā un vairākās Latīņamerikas valstīs.
- sambo Indiāņu un nēģeru jaukto laulību pēcteči Latīņamerikā (Jamaikā - nēģeru un mulatiešu pēcteči).
- terzerones Jauktu laulību pēcnācēju apzīmējums Latīņamerikā, gadījumā, kad viena rase daļēji pārstāvēta trešajā paaudzē.
- kordiljeras Kalnu grēdu virknes Spānijā un Latīņamerikā.
- tars Koku ģints, kas sastopama Latīņamerikā, gk. Peru.
- alkalds Kopienas vecākais, tiesnesis - Spānijā un Latīņamerikas zemēs.
- salsa Latīņamerikā izplatīts mūzikas stils, arī deja.
- pulpērija latīņamerikāņu taverna ar veikaliņu.
- beguine Latīņamerikas deja mierīgā ritmā.
- LAES Latīņamerikas ekonomiskā sistēma.
- PL Latīņamerikas informācijas aģentūra (Kubā; spāņu Prensa Latina).
- latinos Latīņamerikas izcelsmes ASV iedzīvotāji; latīņamerikāņi.
- pačanga Latīņamerikas tautu deja 4/4 taktsmērā; šīs dejas mūzika.
- čačača Latīņamerikas tautu deja; sarīkojumu deja, kurā izmantoti šīs dejas elementi.
- latīņamerikāņi Latīņamerikas valstu iedzīvotāji.
- rančo Lauku mājas (Latīņamerikā); lopkopības ferma (gk. Amerikas Savienoto Valstu rietumos).
- hacienda Lauku saimniecība Latīņamerikā.
- ljani Līdzeni zāļu klajumi Latīņamerikas tropiskajā daļā; ļani.
- ļani Līdzeni zāļu klajumi Latīņamerikas tropiskajā daļā.
- asjenda Liela muiža Latīņamerikā.
- krioļisms Literārs virziens Latīņamerikā, kas izceļ kreolu nacionālās īpatnības.
- unce Masas mērvienība - aptuveni 28,35 grami (angļu mērvienību sistēmā) vai aptuveni 28,7 grami (Latīņamerikas valstīs).
- sentavo naudas vienība (vairākās Latīņamerikas zemēs; 1/100 peso); attiecīgā naudas zīme, monēta.
- dago Nicinoša spāņu, itāliešu, portugāļu vai latīņamerikāņu iesauka, gk. ASV.
- marakass No ķirbja, kokosrieksta vai cita izejmateriāla veidots Latīņamerikas pirmiedzīvotāju žvadzeklis, ko pildīja ar sēklām, akmentiņiem, gliemežvākiem un lietoja dejas ritma izcelšanai.
- geriljero Partizāns Latīņamerikā.
- gerilja Partizānu karš Spānijā un Latīņamerikas zemēs; ievērojamākā bija spāņu gerilja (1808.-1814. g.).
- kreoli Pirmo eiropiešu ieceļotāju (galvenokārt spāņu un portugāļu) ģenētiskie pēcteči Latīņamerikā.
- kasiks Politisks darbinieks Spānijā un Latīņamerikā, kurš ieguvis varu kādā valsts rajonā.
- peons Proletarizēts indiānis, arī jaukto laulību pēcnācējs (Latīņamerikā).
- hunta Sabiedriski politiska organizācija, sapulce vai apvienība (parasti Spānijā, Latīņamerikas zemēs).
- vēršu cīņas sacensības (galvenokārt Spānijā, Portugālē, Latīņamerikas zemēs), kur cilvēks cenšas uzvarēt satracinātu vērsi.
- marco Senāka dārgmetālu un naudas svara vienība Spānijā un Latīņamerikā \~230 g, arī Augšitālijā - 234.-245. g.
- bongo Sitaminstruments no Latīņamerikas, divas kopā savienotas nelielas, iegarenas bungas, ko spēlē ar pirkstiem, turot starp ceļgaliem.
- pronunsjamento Spānijā un Latīņamerikā - militārs valsts apvērsums, kā arī kūdīšana uz apvērsumu.
- patio Spānijā un Latīņamerikā – mājas iekšpagalms, uz kuru iziet dzīvojamās telpas
- pasodoble Strauja Latīņamerikas tautu deja 2/4 taktsmērā; sarīkojumu deja, kurā ir izmantoti šīs dejas elementi; šīs dejas mūzika.
- libra Svara mērvienība Latīņamerikas zemēs, apmēram 460 g.
- aroba Svara mērvienība Latīņamerikas zemēs, vienāda ar 10-15 kg.
- barils Šķidrumu mērs vairākās Latīņamerikas zemēs; barilā ir 76 un 96 l.
- galisieši Tauta Spānijā (gk. Galisijā), Latīņamerikā, runā galisiešu valodā, ticīgie - katoļi.
- karnevāls tautas svētki zem klajas debess ar gājieniem, maskarādi, rotaļām, dejām (sākotnēji Itālijā; mūsu dienās īpaši populāri Latīņamerikā).
- korrida Vēršu cīņu izrāde Spānijā, Portugālē, D-Francijā un Latīņamerikas zemēs; piedalās 3 toreadori, kuriem ar zobenu katram jānogalina 2 vērši.
- mačo Vīrietis, kas pārāk demonstratīvi uzsver savu vīrišķību un nevērību pret sievietēm (termins cēlies Latīņamerikā).
tīņa citās vārdnīcās: